Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 28.03.2024.
 
Pirmajās divās nedēļās pausto Latvijas valsts oficiālo politisko nostāju attiecībā pret notikumiem Gruzijā šīs valsts atbalstītājiem nav liela pamata kritizēt, savukārt attiecībā uz vairāk Krievijas pozīciju respektējošajiem ir gana daudz pretargumentu. Tomēr nevar teikt, ka situācija atrisinās, drīzāk gan kļūst sarežģītāka, un līdz ar to jautājums par Latvijas pozīciju kļūst komplicētāks, gan ar iespējām, gan ar riskiem, kā mēdz teikt, uzkāpt uz grābekļa. Vakar „Kas notiek Latvijā?” debatēs iezīmējās šis versiju spektrs.
Mareks Sarnovski  mareks@zemesmala.com  13:52  |  22.08.2008.

Jāni, dažas piezīmes: 1. Tavā raidījumā nebija neviena Osetijas pārstāvja (Osetīna). Tendencioza Latvijas pozīcija, ignorējot Kaukāza vēsturi un Osetijas vēsturi par valstiskuma formējumiem. Jebkurš jautājums ignorējot izcelsmi un vēsturisko kontekstu ir domāts sabiedrības manipulēšanai. Vai tas nav zemiski? 2. Kāpēc šis konflikts no ekonomiska un ģeopolitiska tiek uztaisīts par nacionālu? Muļķim ir skaidrs, ka iet cīņa par resurisiem un ekonomiskajām svirām pasaules ekonomiskajā un energētiskajā krīzē. Bet tautai sprauž batonus par kaut kādām nacionālām cīņām!!! Anglosakšu intereses Kaukāzā 2 gs. garumā ir visu karu un lielo nemieru cēlonis (caur Persiju un turkiem pret Krieviju). Vai tas nav zemiski to apzināti noklusēt, tur pretī melojot cilvēkiem par nacionālo kontekstu. 

Jānis Domburs    19:13  |  22.08.2008.

Marek, dažas atbildes. 1. Latviski runājoši osetīni (primāri - saistīti ar Dienvidosetiju) šim raidījumam īpaši tika meklēti, arī ar Maskavas atbalsta akcijas organizētāju starpniecību, taču netika atrasti. 2. Vēsture Gruzijas kara kontekstā tiek piesaukta bieži, arī Latvijas medijos, ar bezgala dažādām interpretācijām. Protams, varēja izvērst garus diskursus, uz citu aspektu rēķina. Taču, cik liela jēga? Piebremzēt lika divi argumenti. Pirmkārt, starp Latvijas vēsturniekiem (speciāli taujāju) nav Kaukāza lietās īpaši specializējušos ekspertu. Bez tādiem spriešana par turienes vēsturi būtu ļoti bezatbildīga. Otrkārt, starptautiskā mērogā, no Makavas līdz Tbilisi, no Briseles līdz Vašingtonai, no visām pusēm, šobrīd primārais nav vēsturisko aspektu vērtēšana kā nosacījums patiesības noskaidrošanai vai situācijas novērtēšanai. Noteicošais ir politiskie vērtējumi un starptautisko tiesību principi, un tāpēc tas arī bija galvenais KNL debašu ietvars. 3. Neatrodu nevienu iemeslu apgalvot, ka konflikts netiek vērtēts kā ģeopolitisks ekonomiskā kontekstā, par to bija runa arī KNL. Tai pat laikā nevar arī teikt, ka sava loma nav nacionālajam jeb, precīzāk, etniskajam. Bet, ja cilvēkiem ir dažādas versijas vai interpretācijas, tas nenozīmē, ka tie, kuru viedoklis nesakrīt ar Jūsējo, melo;-) Jānis Domburs 

Mareks Sarnovski  mareks@zemesmala.com  18:19  |  25.08.2008.

Uzreiz teikšu paldies par veselīgām atbildēm. 1. ok; 2. saprotu, bet pieņemu ar "gariem zobiem", jo vismaz galvenajām divām vēstures interpretācijām bija skaidri jāpozicionējas iekš šīs sarunas. Tagad iznāca, ka patiesība ir pati par sevi saprotama, jo to akcentē LR oficiālie pārstāvji. Darvina teorija joprojām skaitās zinātniska, bet kurš tai tic?; 3.un stāsts par ASV un Rietumu ekonomiskajām interesēm 'par jebkuru cenu' (lasīt akcenti) netika pieminēts pat no Urbanoviča puses. Atvainojos, ja kaut ko palaidu garām, bet klausījos diezgan uzmanīgi. Protams interesentiem tas ir zināms, bet rodas jautājums: Kas notiek Latvijā, ja Latvijas nacionālās intereses ir kļuvušas par ASV interešu lobēšanu? Vai nebūtu godīgi definēt savas valsts lomu šajā konfliktā - viena bandīta pakalpiņš sprēgā uz otru bandīta kolēģi - laupītāju. Turklāt traģiskums jau ir tājā, ka ar to visai Latviešu tautai vajaga lepoties. 

Armands  root79@inbox.lv  18:02  |  02.09.2008.

Subjektīvi vērtējot pēdējo nedēļu situāciju rodas ļoti nepatīkami secinājumi. Uzdodu sev jautājumu, kas ir patiesais Krievijas iemesls, kādēļ Krievija tik ļoti vēlas iegūt kontroli Gruzijā. Pirmais, Krievijā valdošie spēki ir sapratuši, ka viņiem pieder tik liela vara, ka drīkst sākt ar pasauli spēlēties kā grib. Nevaru iedomāties situāciju ja tādas lielvalstis kā Ķīna un ASV sāktu tik ciniski un publiski uzvesties pasaules politiskajā vidē. Tas, nozīmē, ka šinī kompānijā ir viena autoritāte no kuras pārējie grupas dalībnieki baidās. Uzskatu, ka konflikta iemesls nav cīņa par kādas tautas tiesībām uz neatkārīgu Valsti. Reāli Aphāziem un Osetīniem demokrātiju un pilsoniskās tiesības neredzēt kā savas ausis. Tie būs bandītisma un autoritāšu pārpludināti reģioni tuvākajā laikā, kur valdīs haoss. Kas, protams ir izdevīgi gan Krievijai un nelielai biznesmeņu-bandītu grupai šinī reģionā. Otrais, Gruzija ir kā pēdējais energo resursu bastions Eiropai. Ja kritīs Gruzija tad arī Eiropas pašnoteikšanās. Mēs esam cilvēki ar veselo saprātu un nevēlamies šo zemes dāļu noslaucīt no zems virsmas, bet biedē tas fakts cik tālu Krievija ir gatava iet lai sasniegu iecerēto - iegūt apsolūtu kontroli pār Eiropas energo resursiem. Un ja tas Krivijai izdosies, kas būs tālāk? Šī situācia ir uzskatām par sava veida Invāziju Eiropā jau tagat. Kas varētu notikt tuvākjā laikā ja Gruzija neatgūs savu valsti? Tas mani ļoti biedē kā Latvijas pilsoni un jūtu, ka ir arī citi cilvēki kas līdzīgi domā. Nedrīkst atdot Gruziju Krievijai ne par kādu cenu, jo ja tas notiks, mēs visi parto dārgi samaksāsim. Reali redzot Krievijas nostāju un attieksmi, iespējams ka globāls militārs konflikts ir aiz durvīm. Ceru ka līdz tam nenonāks, tāču ļoti biedējoši un agresīvi Krievija ir nolēmusi par katru cenu iegūt iecerēto. Šis ir reālais Krievijas plāns un ne kas cits, ceru ka neesmu vienīgais kas to saprot. Paldies 

sanita  maksis225@inbo.lv  16:44  |  29.10.2009.

Jā interisanti redzēt, ka tagad pie kara ir vainiga krievija, bet kapēc neviens neatceras, ka Gruzija pati pieteica karu krievijai???????? 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: