Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.08.2019.
 

Aprēķini liecina: valsts budžetā pārpalikuma nebūs

Valsts budžets`2010 table

10.07.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Veidojot 2008.gada budžetu, prognozes par ekonomikas izaugsmes tempiem bija pārlieku optimistiskas, un ekonomikas piebremzēšanās ir panākusi to, ka līdzekļi valsts makā šogad neieplūst tik daudz, cik iepriekš tika plānots. Tāpēc šī gada budžeta grozījumos atšķirībā no iepriekšējiem gadiem plānots nevis sadalīt papildu naudu, bet gan samazināt izdevumus. Valdība apgalvo, ka ar plānotajiem 2008.gada budžeta grozījumiem tā nodrošinās to, ka gada beigās budžetā būs minimāls pārpalikums. „Kas notiek Latvijā?” (KNL) aprēķini gan atklāj gluži citu ainu. Ar valdības ieplānotajiem taupības pasākumiem vien nepietiks, lai gadu noslēgtu ar budžeta pārpalikumu.

No minimāla uz vēl minimālāku

10.jūlijā paredzēta valdības ārkārtas sēde, kuras darba kārtībā ir arī likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””. Par budžeta grozījumiem valdība ir lēmusi jau iepriekš – piemēram, 12.jūnijā tā nolēma, ka budžeta grozījumos finansiālais pārpalikums jāparedz 0,15% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpat valdība arī nolēma, ka ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm jāiesniedz Finanšu ministrijā (FM) priekšlikumi grozījumiem, samazinot „valsts pamatbudžeta izdevumus 5,91% apmērā no izdevumu kopsummas”.

Precīza formula, kā tieši tika aprēķināti šie 5,91%, nav zināma, taču FM Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa skaidro: „Nosakot 5,91% samazinājumu ministrijām, tika ņemta vērā pirmā pusgada ieņēmumu izpildes tendence, kā arī citi makroekonomiskie rādītāji (IKP, inflācija, utt.) un to prognozes.” Publiski šobrīd ir izskanējusi tikai diezgan vispārīga informācija par to, kur ministrijas atradušas iespējas ietaupīt un cik lielu ietaupījumu tās ir gatavas īstenot. Aktuālie priekšlikumi ir iesniegti FM, un 9.jūlijā pēc to analīzes finanšu ministrs Atis Slakteris darīja zināmu, ka FM sagatavotajā grozījumu projektā budžetā plānots pārpalikums 0,05% apmērā no IKP jeb 8 miljoni latu. Tādējādi 0,15% pārpalikums, par ko runāja iepriekš, tagadējos plānos ir kļuvis trīs reizes mazāks. „Tādējādi budžets tiks sabalansēts un valsts izdevumi nepārsniegs ieņēmumus, turklāt tiks saglabāta arī neliela rezerve īslaicīgu tautsaimniecības svārstību kompensēšanai,” saka A.Slakteris. Var piekrist, ka situācijā, kad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi sasniedz 5,5 miljardus latu, 8 miljonu latu pārpalikums tiešām ir neliela rezerve, taču KNL aprēķini liek apšaubīt pat tādas rezerves sasniegšanu pie esošajiem plāniem.

Pamatbudžets nepildās, kā plānots

Pagājušajā gadā, pieņemot šī gada budžetu, tika paredzēts, ka tiks sasniegts pārpalikums 1% apmērā no IKP, proti, ka pārpalikums būs 161 miljona latu liels. Pamatbudžetā gan vēl arvien tika plānots deficīts 92 miljonu latu apjomā, taču speciālajā budžetā ieplānotais 253 miljonu latu pārpalikums to matemātiski sedza un ļāva konsolidētajā budžetā iegūt pārpalikumu. Taču pamatbudžets šogad nepildās tik strauji, kā tas bija plānots. Valsts kases operatīvais pārskats par budžeta izpildi liecina, ka no janvāra līdz jūnijam pamatbudžeta ieņēmumi ir bijuši 1,722 miljardi latu. Budžeta likumā savukārt šobrīd ir paredzēts, ka pamatbudžeta ieņēmumi gada laikā būs 4,128 miljardi latu, līdz ar to pusgada laikā tiem saskaņā ar plānoto būtu jābūt 2,064 miljardiem latu. Redzams, ka 1.pusgadā pamatbudžeta izpilde par 342 miljoniem latu atpaliek no plānotā.

Budžeta grozījumos, ko plāno pieņemt valdība, tātad notiks atteikšanās no 161 miljona latu lielā konsolidētā budžeta pārpalikuma, tā vietā atstājot 8 miljonus latu. Tas nozīmē, ka papildus iepriekš plānotajam drīkstēs iztērēt vēl 153 miljonus latu. Kā informē D.Bērziņa, ar sagatavotajiem grozījumiem speciālā budžeta ieņēmumi kļūs par aptuveni 80 miljoniem latu lielāki (uz algu pieauguma rēķina), savukārt speciālā budžeta izdevumi palielināsies par 87 miljoniem latu (galvenokārt pensiju indeksācijas dēļ). Iznāk, ka speciālajā budžetā gan izdevumi, gan ieņēmumi augs par līdzīgu summu, tātad papildus 153 miljoni latu, kas tiks noņemti konsolidētajam pārpalikumam, aizies pamatbudžeta vajadzībām. Vakar pēc ministriju priekšlikumu izpētes FM arī ziņoja, ka pamatbudžeta izdevumi grozījumos samazināsies par 169 miljoniem latu.

Jau rakstīju, ka 1.pusgadā pamatbudžeta ieņēmumi bija par 342 miljoniem latu mazāki nekā plānots 2008.gada budžeta likumā. Ja pēc grozījumiem pamatbudžeta deficīts no 92 miljoniem latu kļūs par 153 miljoniem latu lielāks (jo tiks samazināts pārpalikums konsolidētajā budžetā), tas segs daļu no šī brīža pamatbudžeta neizpildes. Tad varam pieņemt, ka pamatbudžeta izpilde pret plānoto ir vairs nevis –342 miljoni latu, bet gan tikai –189 miljoni latu. Tā kā paredzēts arī samazināt pamatbudžeta izdevumus par 169 miljoniem latu, tad ieņēmumi drīkst kļūt vēl mazāki, līdz ar to no šobrīd trūkstošajiem 342 miljoniem latu „nesegti” paliek vien ap 20 miljoniem latu. Tas liek secināt, ka ar plānotajiem grozījumiem tiešām var izdoties pabeigt gadu bez deficīta vai ar nelielu pārpalikumu. Tikai ar vienu nosacījumu – ja 2.pusgadā pamatbudžeta ieņēmumi atbildīs tam, kas tika ieplānots vēl pagājušajā gadā, pieņemot 2008.gada budžeta likumu.

2.pusgadā ekonomikas piebremzēšanās nebūs?

Budžeta grozījumos paredzēts gan samazināt pamatbudžeta tēriņus, gan atļaut lielāku pamatbudžeta deficītu, kas nozīmē, ka pamatbudžeta ieņēmumi drīkstēs būt mazāki par plānotajiem. Taču kopējā iegūtā summa ir līdzīga tam iztrūkumam, kas pamatbudžetā pret plānoto ir radies jau 1.pusgadā vien. Ja arī 2.pusgadā pamatbudžeta ieņēmumi būs mazāki, nekā tika plānots pagājušajā gadā, ar šiem budžeta grozījumiem nebūs līdzēts, lai gadu noslēgtu ar pārpalikumu. Un kāda reāli ir iespējamība, ka 2.pusgadā pamatbudžets pildīsies atbilstoši plānotajam? Budžets tika sastādīts, 2008.gadā prognozējot 7,5% lielu IKP pieaugumu. Tātad, ja 2.pusgadā Latvijas ekonomika attīstīsies ar šādu ātrumu, pamatbudžeta ieņēmumi būs atbilstoši plānotajam. Taču ne eksperti, ne pati valdība šādas prognozes neizsaka. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2008.gada pirmajā ceturksnī IKP, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 3,3%. 1.jūlijā valdība pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu „Par makroekonomisko situāciju valstī”, kurā rakstīts: „Ekonomikas ministrija, vienojoties ar Finanšu ministriju, prognozē, ka 2008.gada izaugsme var būt 2-3% līmenī.”

Šobrīd gan arī pamatbudžeta izdevumi ir mazāki nekā plānots – ja saskaņā ar pieņemto likumu pusgada laikā tiem teorētiski vajadzēja sasniegt 2,111 miljardus latu, tad Valsts kases dati rāda, ka reāli sešos mēnešos izdevumi ir bijuši 1,798 miljardu latu lieli, tātad par 313 miljoniem latu mazāki nekā plānots. Tomēr budžeta grozījumos iecerēts pamatbudžeta izdevumus samazināt tikai par 169 miljoniem latu, no kā secināms, ka 2.pusgadā atšķirībā no 1.pusgada paredzēts tērēt vairāk par plānoto. Iespējams skaidrojums tam ir jau iepriekšējos gados novērotā tendence, ka gada pēdējos mēnešos valsts iestādes iztērē vairāk nekā citos mēnešos. Piemēram, informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta finansēto institūciju tēriņiem 2007.gada novembra un decembra mēnesī redzams, ka pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos pamatbudžeta tēriņi bija apmēram 43% no gada izpildes, savukārt otrajos sešos mēnešos tie bija apmēram 57%. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos pamatbudžetā ir iztērēti apmēram 43% no gada tēriņiem.

Taču, lai arī par cik miljoniem pamatbudžets šobrīd būtu iztērējis mazāk nekā plānots, grozījumos būs paredzēts, ka gada beigās šī starpība būs jau minētie 169 miljoni latu. Tāpēc, ja piepildās pašas valdības prognozes par turpmāku IKP pieauguma samazināšanos arī 2.pusgadā, paredzams, ka ar ieplānotajiem taupības pasākumiem nepietiks, lai gadu noslēgtu ar budžeta pārpalikumu. FM informēja KNL, ka ir plānots, ka visa šī gada laikā pamatbudžeta ieņēmumi pret plānoto samazināsies par aptuveni 300 miljoniem latu. Kā valdība grasās to „dabūt cauri”, ja pamatbudžeta ieņēmumu neizpilde jau šobrīd ir 342 miljoni latu, nav skaidrs.


Valsts kases operatīvais pārskats par valsts budžeta izpildi (janvāris – jūnijs)

Protokols par valdības 2008.gada 12.jūnija sēdes darba kārtības punktu „Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”””

Protokols par valdības 2008.gada 1.jūlija sēdes darba kārtības punktu „Par grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam””

Likums „Par valsts budžetu 2008. gadam”

Informatīvais ziņojums „Par makroekonomisko situāciju valstī”

Informatīvais ziņojums par valsts budžeta finansēto institūciju tēriņiem 2007.gada novembra un decembra mēnesī pa izdevumu veidiem un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas griezumā



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Valsts budžets  

     Kas notiek ar valsts budžeta projektu 2008.gadam?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: