Dīvainā izvirzīšana, „atkarība” un aploksnes
Valda Zatlera izvirzīšanas process Valsts prezidenta amatam izraisīja visai pretrunīgus Latvijas sabiedrības un politikas ekspertu viedokļus, kas secīgi atspoguļojās arī virknē negatīvu publikāciju ārvalstīs. Vairākos vērtējumos par necaurspīdīgu tika atzīts četru valdošās koalīcijas partiju spēlētais teātris, sākotnēji prezidenta amatam piesakot Māra Riekstiņa (TP) un Karīnas Pētersones (LPP/LC) kandidatūras, bet, nepilnas divas nedēļas pirms prezidenta vēlēšanām, neizskaidrojamā slepenībā - Zoodārzā, tiekoties ar Valdi Zatleru un izvirzot viņu kā koalīcijas partiju oficiālo kandidātu Valsts prezidenta postenim.
Sabiedrībā labi zināmā ķirurga traumatologa V. Zatlera reputāciju, kas jau bija saistīta ar Tautas partijas atbalstītāja zīmogu, vēl diskutablāku padarīja atklātie pārkāpumi par V. Zatlera kā ārsta ‘pateicību’ ņemšanu no pacientiem, atrodoties Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā. Jāpiebilst gan, ka V.Zatlera solījumi sakārtot lietas ar ‘pateicībās’ saņemto ienākumu nenomaksātajiem nodokļiem vēl joprojām nav izpildīti. Prezidents nav aizpildījis amatpersonas deklarāciju, kurā jāuzrāda ienākumi, ko viņš saņēmis „pateicībās” no pacientiem, kad bija ārsts, tādēļ nav nokārtoti parādi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un nav noslēgusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktā pārbaude. Par spīti visiem reputāciju graujošajiem faktiem un tam, ka pārliecinošs Latvijā aptaujāto iedzīvotāju vairākums – 54% - kā valsts pirmo personu vēlējās redzēt iepriekš politikā pieredzējušo, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu un tikai 28% - V. Zatleru, 2007. gada 31. maijā aizklātā Saeimas balsojumā ar acīmredzamu balsu vairākumu 58 „par” un 40 „pret” par Valsts prezidentu tomēr ievēlēja Valdi Zatleru, un 8. jūlijā viņš, nododot zvērestu, oficiāli stājas amatā.
Iekšpolitika: ne visas iespējas izmantotas
Viens no V.Zatlera sākotnējiem uzstādījumiem iekšpolitisko problēmu sakārtošanā bija dinamiskums un nepieciešamība pēc prezidenta pastāvīgas klātbūtnes galvenajā likumdošanas orgānā – Saeimā, ko zināmā mērā uz ārpolitiku vērsto prioritāšu dēļ, nebija pilnībā izdevies nodrošināt Vairai Vīķei-Freibergai.
V.Zatlers savā pirmajā uzrunā sēdes atklāšanā Ministru kabinetā, dažas dienas pēc 7. jūlija referenduma par Drošības likuma grozījumiem secināja, ka likuma grozījumu iniciatīva bijusi valdības kļūda, no kuras būtu jāmācas. Prezidents arī uzsvēra, ka šādas iniciatīvas turpmāk būtu rūpīgi jāizdiskutē ar ekspertiem, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un kompetentu diskusiju ar sabiedrību. Iespējams, tieši tāpēc, lai turpmāk izvairītos no juridiski nekompetentiem valstiskiem lēmumiem, prezidents iniciēja izveidot jaunu Valsts prezidenta institūcijas sastāvā esošu komisiju – Konstitucionālo komisiju, kura konsultatīvu atzinumu formā izstrādātu zinātnisku, objektīvu un neitrālu analīzi par aktuāliem tiesību jautājumiem. Šajā jomā V.Zatlers apsteidza iepriekšējo Latvijas valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura, lai gan visas prezidentūras laikā izveidoja divas komisijas - Valsts valodas komisiju un Stratēģiskās analīzes komisiju, pirmo izveidoja tikai trešajā pirmās prezidentūras gadā.
2007. gada septembra beigās jaunievēlētais prezidents, ņemot vērā valstī valdošās ekonomiskās grūtības un nerimstošo inflāciju, paziņoja, ka sākot ar 2008. gadu valsts izdevumi ir jātaupa un, rādot priekšzīmi, lēma par Valsts prezidenta kancelejas izdevumu un darbinieku atalgojuma iesaldēšanu. Tomēr, tas nekādā veidā neattaisno Valsts kontroles (VK) atklātos faktus. Proti, VK revīzijā atklāja, ka kancelejā nav noteikts kā, izmantojot piemaksu un prēmiju piešķiršanas kritērijus, tiek noteikts prēmiju un piemaksu apmērs. Tādēļ dažkārt piemaksās izmaksāts pat līdz 161% no noteiktās mēnešalgas. Revīzija atklāja arī, ka kancelejas normatīvajos aktos nav noteikti kritēriji pēc kādiem tiek slēgti uzņēmuma līgumi vai autoru līgumi, kā arī to, ka Kancelejā pastāv iekšējās kontroles nepilnības par dienesta transportlīdzekļu izmantošanu un ar to saistīto izdevumu atspoguļošanu finanšu uzskaitē.
Arī „Tiesāšanās kā ķēķis” skandālā par advokāta Andra Grūtupa birojā noklausītajām telefonsarunām, V. Zatlers nebija konsekvents savos uzskatos. Sākotnēji, līdzīgi kā valdošā koalīcija, dēvēja to tikai par „daiļliteratūru” un koķetēja ar medijiem, ka autors to viņam vēl neesot uzdāvinājis. Taču drīz vien, „Latvijas Radio” intervijā, V. Zatlers šo viedokli nomainīja pret publisku paziņojumu, ka cilvēkiem būs jāsniedz skaidra atbilde uz jautājumiem par tiesas neatkarību un par to, vai tiesas procesi neiziet ārpus tiesas zāles. Politologs Andris Sprūds rezumē: "Viņš [Zatlers] ir skrējis vezumam līdzi, daļēji pielāgojis vai mainījis savu viedokli atkarībā no sabiedrības nostājas." Profesionālāk būtu bijis prezidentam pašam veidot sabiedrisko domu, kā to savās kvalitatīvajās intervijās un uzrunās tautai darīja Vaira Vīķe-Freiberga.
Drosmīgs, bet visai negaidīts, un politologuprāt, arī ne visai veiksmīgs solis no prezidenta un viņa padomnieku puses bija V.Zatlera uzruna 3.novembra „Tautas sapulcē”. Drosmīgs tāpēc, ka tomēr uzdrīkstējās ierasties pasākumā, kurā pulcējās pret varu nelabvēlīgi noskaņoti cilvēki. Negaidīts tāpēc, ka 29.oktobra „Latvijas radio” raidījumā „Krustpunktā”, Zatlers sacīja, ka “sestdiena ir sestdiena”, tāpēc viņš uz Tautas sapulci neies. Nepārdomāts – tāpēc, ka nebija īsti saprotams vēstījums, ko tieši Valsts prezidents vēlējās nodot tautai. Politologs Jānis Ikstens pēc Tautas sapulces par Zatlera uzrunu sprieda: „Vajadzēja konkrētāk izteikties, kas tad Saeimā būtu jāveido jauns - cita veida attieksme pret politiku, kāds likumprojekts vai jauna partija. Ja viņš ir visas tautas prezidents, tad tāds nevar nostāties tautas priekšā un teikt: "Es neko nevaru izdarīt"”.
Politologs Ivars Ījabs pēc Zatlera uzrunas konstatēja, ka bija skaidrs, ka Saeimas atlaišana nav viņa dienaskārtībā., kas iespējams saistītas ar politiskām saistībām, par kurām mēs nezinām. Politologs Andris Sprūds, vērtējot V.Zatlera pirmo gadu pauda uzskatu, ka, neatlaižot Saeimu prezidents zaudēja lielisku iespēju, kas būtu parādījusi gan viņa rakstura spēcīgumu pieņemot ātrus, bet visas tautas pieprasītus lēmumus, gan arī pierādītu viņa neatkarību no politiskajiem spēkiem.
Te gan jāpiebilst, ka arī citas V.Zatlera prezidentūras sākuma uzrunas tautai nereti kritizētas kā ļoti frāžainas, šablonveidīgas un bez konkrēti saprotama vēstījuma. Piemēram, 18. Novembra uzruna , kurā, lai gan tika pieminētas aktuālas problēmas un neskaitāmi atslēgas vārdi - izglītība, korupcijas apkarošana, spēja mainīties, tomēr, ņemot vērā konkrēto situāciju valstī pēc nesenās „Lietussargu revolūcijas”, cilvēki gaidīja skaidrus formulējumus – kas ir problēmas un kādi ir risinājumi. Šādi pēc V.Zatlera runas analīzes portālā www.politika.lv secina Sergejs Kruks, Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks. KNL, sazinoties ar prezidenta preses sekretāri Intu Lasi, noskaidroja, ka, pirms katras publiskās uzstāšanās, prezidents runas sagatavo pats, balstoties uz padomnieku sagatavotu faktu materiālu.
Arī V. Zatlera stils un uzstāšanās māksla medijos, īpaši sākotnēji, tika nesaudzīgi kritizēta kā neatbilstoša valsts pirmajai personai. Piemēram, prezidenta foto sesija žurnāla „Rīgas Laiks” intervijai, kurā prezidents pozēja kopā ar ģimenes mīluli - trusi Lisi, tādejādi padarot prezidenta tēlu nedaudz komisku. Vai prezidenta retoriskais jautājums „Kas es esmu?”, uz kuru, kā secina Andris Sprūds, pirmā prezidentūras gada laikā prezidents tomēr nav spējis atbildēt, tādejādi traucējot sev uzstādīt konkrētus mērķus un formulēt nepārprotamas prioritātes.
Vienlaikus jāatzīst, ka V.Zatlera centieni operatīvi, bet apdomīgi rīkoties atspoguļojās prezidenta reakcijā pēc Aigara Kalvīša novembra sākotnējā paziņojuma par plānoto valdības demisiju mēnesi vēlāk - 5. decembrī. Pirms jaunā premjera kandidāta izvirzīšanas, Zatlers aktīvi centās iesaistīties diskusijā par to, kādi uzdevumi būs jārisina jaunajai valdība. Viņš no jaunā premjera pieprasīja skaidru redzējumu par ekonomikas stabilizāciju, sabiedrības uzticības atgūšanu un visiem vienlīdzīgu valsts garantēto pakalpojumu saņemšanu, tādejādi nodrošinot caurskatāmību svarīgajam lēmumam. No trim kandidātiem, par kompetentāko V.Zatlers uzskatīja Ivaru Godmani. Politologs Ivars Ījabs gan norādīja, ka steiga ar jaunās valdības apstiprināšanu liecinājusi - scenāriju diktē līdzšinējā valdības koalīcija.
Par objektīvu var tikt vērtēts V.Zatlera paustais iekšpolitikas problēmu uzskaitījums uzrunā Ministru kabinetam 2007. gada 20. decembrī, īpaši uzsverot, ka „Cilvēkiem ir vajadzīgas skaidras un godīgas atbildes”. Tomēr, kārtējo reizi, tas bija tikai vispārīgs problēmu konstatējuma apkopojums, nevis konkrēti uzstādījumi par rīcības plāniem īsākā vai garākā laika periodā.
Centieni pildīt LR Satversmē noteikto
Kvantitatīvā ziņā Latvijas Satversmē noteiktās prezidenta tiesības V.Zatlers ir izmantojis priekšzīmīgi. Gada laikā prezidents ir izskatījis 125 apžēlošanas lūgumus un apžēlojis 18 notiesātos. Prezidents ir centies pielietot praksē arī Satversmē noteiktās likuma ierosināšanas tiesības, ko, kā ‘būtisku līdzsvara elementu’ savā prezidentūras pēdēja uzrunā Saeimai 21. jūnijā minēja V.V. Freiberga. No trīs Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem likumiem Saeima ir pieņēmusi vienu - normu, kas paredz, ka tiesības ārpuskārtas iekārtot bērnu pirmsizglītības iestādē ir robežsargiem, kas dienesta interesēs tiek pārcelti uz citu apdzīvotu vietu. Turklāt V.Zatlers šo grozījumu ierosinājis attiecināt arī uz Iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām. Apsveicams bijis otrreizējai caurlūkošanai nodotais likums ‘Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā’, kas Fondu padara politiski atkarīgu no Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās, tādejādi pakārtojot to ministra darbības prioritātēm, kas būtu pretstatā nostādnēm, ar kādu fonds 2001. gadā tika izveidots - nepiesaistot Fondu kādai atsevišķai ministrijai.
Likumdošanas iniciatīvu ziņā V.Zatlers izcēlies ar piecām, kas gan skaita, gan nozīmes ziņā tomēr atpaliek, piemēram, no Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa 9 iniciatīvām. Lai gan ierosinājumi veikt grozījumus Saeimas kārtības rullī, paredzot Tiesībsargam tiesības uzstāties ar gada ziņojumu parlamenta plenārsēdē, un pilnveidot vairākus ar valsts apbalvojumu piešķiršanu un nēsāšanu saistītos jautājumus (miniatūro ordeņu izgatavošanas nepieciešamība un Atzinības krusta savienojuma posma maiņa), kuplināja V.Zatlera likumdošanas iniciatīvu sarakstu, Latvijas reālpolitikas problēmu risināšanā tie bija visai mazsvarīgi lēmumi.
Pieminēšanas vērta ir prezidenta un viņa komandas ātrā reaģēšana uz medijos notiekošo diskusiju par Notariāta likuma papildinājumu, kas paredzēja zvērināta notāra pakalpojumu sadārdzinājumu līdz 10 latiem. Tajā skaitā paraksta apliecināšanu par tautas nobalsošanas ierosināšanu vai likumprojekta ierosināšanu. Tomēr prezidenta spilgtākā iniciatīva viennozīmīgi bijusi Satversmē noteiktās kārtības grozīšana par Saeimas priekšlaicīgu atlaišanu. Proti, ierosinājums, ka demokrātiskā valsts iekārtā Saeimas atlaišanas tiesības būtu jāparedz diviem subjektiem: gan Valsts prezidentam, turklāt neriskējot ar krēsla zaudēšanu, gan noteiktam skaitam vēlētāju. Par šiem Satversmes grozījumiem izsludinātajā referendumā tauta savu viedokli varēs izteikt jau pavisam drīz - 2008. gada 2. augustā.
Ārpolitika: klupieni un apsveicami uznācieni
Bažas par Zatlera ārpolitikas kapacitāti sākotnēji radīja divi faktori. Pirmkārt, nedaudz pārspīlētā Latvijas lauku apbraukāšanas kampaņa tūlīt pēc ievēlēšanas, kas gan pieder demokrātiskai valsts iekārtai, tomēr ekspertu komentāros tika salīdzināta ar Kārļa Ulmaņa laikiem un komentēta kā V.Zatlera vairīšanās no aktīvas iesaistīšanās ārpolitikā. Otrkārt, te jāņem vērā arī V.Zatlera ievēlēšanas fona atspoguļojums ārzemju masu medijos, kas tika vērtēts kā potenciāls traucēklis, lai ārvalstīs jauno Latvijas prezidenta uztvertu kā cienījamu Latvijas intereses reprezentējošu figūru. Piemēram, ietekmīgais britu žurnāls The Economist nodēvēja V.Zatleru kā Doctor Who? (Dakteris kas?) un atzina, ka šobrīd Austrumeiropā par ievērojamiem var tikt uzskatīti tikai divu valstu līderi: Krievijas prezidents un Igaunijas prezidents. Arī citos ārvalstu preses izdevumos un ziņu dienestos dominēja V. Zatlera salīdzināšana ar spilgtā atmiņā palikušo V.V.Freibergas prezidentūru, pesimistiski tika spriests gan par V.Zatlera kā politiķa spējām sasniegt V.V.Freibergas līmeni, gan par viņa ar ‘pateicību’ ņemšanu ārsta darbības laikā.
Vēl atrodoties kandidāta krēslā, 2007. gada 24. maija KNL? raidījumā V.Zatlers prezidentūras prioritātes ārpolitikā ‘nekonkrēti konkretizēja’ kā sadarbību ar Eiropas Savienību (ES), NATO, ASV un Krieviju.
Tomēr, kā laikrakstam „Diena” atzīst politologs un ārlietu komentētājs Pēteris Viņķelis: „Valdis Zatlers ir pārspējis prognozes par viņa ārpolitisko jaudu”. Spriežot pēc pirmā gada ārvalstu vizīšu skaita – 28 – kas V.Zatleram kā politikā un diplomātijā nepieredzējušam cilvēkam noteikti bija ievērojams cipars, skaitliskā realitāte pārspējusi jebkuras negatīvās prognozes.”
„Cits jautājums ir šo vizīšu kvalitāte, jo tās nereti izcēlušās ar nepārdomātiem izteicieniem un neadekvātu stilu,” spriež A. Sprūds. Pirmās vizītes laikā Zviedrijā pārsteidza prezidenta uzvedība, kad preses konferencē pēc pārteikšanās prezidents sāka spļaudīties. Dažas runas garlaikoja, piemēram, uzruna Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 62. samitā. Dažas izraisīja neizpratni - prezidents ASV vizītes laikā pauda uzskatu, ka Moldova ‘nav gatava būt neatkarīga’, kas no padomju okupācijas režīmu piedzīvojuša prezidenta mutes izklausījās visai nekompetenti.
Pēc tam gan prezidents no savām kļūdām mācījās. Kā portālam Delfi skaidrojot salīdzināja Andris Bērziņš (LPP/LC), Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs: „Viņš kļūdās kā sapieris – tikai vienu reizi, tikai atšķirībā no sapiera viņš pēc tam paliek dzīvs”.
Secīgi izkopts tika gan uzstāšanās stils, gan arī redefinēti uzskati, pieturoties tomēr pie liberālisma idejām, ko demonstrēja gan apsveikums Gruzijai ar sasniegumiem demokrātijas stiprināšanā un vēlāk - piedalīšanās Pasaules Ekonomikas forumā Tuvajos Austrumos, Šarmelšeihā, runājot par iespējām, ko sniedz demokrātiska iekārta valsts ekonomiskā attīstībā. Šeit gan jāpiebilst, ka šogad Latvijas prezidents nesaņēma prestižo uzaicinājumu piedalīties Pasaules ekonomiskajā forumā Šveices pilsētā Davosā, ko visus astoņus gadus bija apmeklējusi Vaira Vīķe-Freiberga. Kā iemeslu V.Zatlera ārlietu padomnieks Andris Pelšs „Neatkarīgajai” avīzei minēja, ka prezidenta izvēlei par labu esot kritis ielūgums apmeklēt Tuvo Austrumu ekonomikas forumu, kas esot vairāk saistīts ar Latvijas stratēģiskajām interesēm. Šo versiju gan apšaubīja citi ārlietu eksperti, sakot, ka uzaicinājumu šogad saņēma Lietuvas prezidents Valds Adamkus.
Politikas eksperti atzīst, ka V. Zatlers starp abiem pārējiem Baltijas prezidentiem ir izcēlies NATO samitā Bukarestē. Tur, ar savu runu paspēja sakaitināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu , kritiski izsakoties, ka „pasaule ir mainījusies un aukstā kara dēmoni ir aizgājuši uz neatgriešanos”, kā arī pateica spārnoto frāzi, kas vēlāk tika daudzkārt citēta ārvalstu medijos: „nav plāna, nav rīcības”, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas un Gruzijas pievienošanai NATO.
Reti kura prezidenta spējas pirmajā prezidentūras gadā tiek testētas ar tik daudziem iekšpolitiskiem izaicinājumiem kā tas bijis V.Zatleram, secina politologs Andris Runcis. Pozitīvi, ka V.Zaltera prezidentūras pirmajā gadā nav novērota krasa sliekšanās kādas pie varas esošas politiskas grupas pusē, tādējādi vēloties demonstrēt neitralitāti un mugurkaula nelokāmību, tomēr ne vienmēr ir panākta konsekvence un skaidrs prioritāšu definējums. A. Sprūds secina, ka, lai gan Zatlera prezidentūras kvalitatīvais saturs ir visai nosacīts, forma ir sākusi veidoties. Turklāt pēdējos mēnešos iezīmējušās arī kompetences un zināma neatkarība no valdošās koalīcijas. Bet KNL?, apkopojot iepriekš klāstīto, uzdod atklātu jautājumu: vai pēc trijiem gadiem Latvijas pilsoņi sveiks V.Zatleru kā tautas prezidentu?
Video: Zatlera gads: vai solījumi vērsties pie VID atrisināja „pateicībās” saņemto
nelikumīgo ienākumu problēmu? (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 24.05.2007. un 30.05.2007.)
Video: Zatlera gads: vai Godmaņa valdība pirmo 100 dienu laikā pildīja prezidenta
izvirzītos uzstādījumus? (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 16.04.2008.)