Ilgstoši kopā
Divi miljoni latu par visa veida transporta biļešu rezervācijas un iegādes servisa nodrošināšanu ĀM darbinieku komandējumiem un darba braucieniem divu gadu laikā. Par šādas iepirkuma procedūras rezultātiem ĀM darbinieku veidotā iepirkuma komisija 30.maijā pieņēma lēmumu. Pakalpojums ietver ĀM pasūtījumu apstrādi un cenu izpēti, biļešu rezervēšanu un arī piegādi ĀM. Plānotais iepirkuma apjoms ir vidēji 2850 biļetes gadā. Savus piedāvājumus bija iesnieguši trīs pretendenti: tūrisma aģentūras „Express Travel”, „Kolumbs” un „Kaleva Travel”. Iepirkuma komisija nolēma slēgt līgumu ar „Kaleva Travel”.
„Kaleva Travel” sadarbībai ar ĀM ir ilga vēsture, tiesa, ar citu nosaukumu. Uzņēmums, kas ir dibināts 1992.gadā, līdz pagājušā gada rudenim darbojās kā „Via Rīga”, savukārt novembrī nosaukums tika mainīts uz „Kaleva Travel”. „Via Rīga” ir ilgstoši apkalpojusi ĀM darbinieku komandējumus – no 99.gada līdz 2006.gadam ĀM līgumu ar kādu citu uzņēmumu noslēdza tikai vienu reizi, un gadu un četrus mēnešus pēc tā noslēgšanas tika noslēgts jauns – atkal ar „Via Rīga”. Uzņēmuma vadītāja daudzus gadus ir bijusi Irēna Riekstiņa, turklāt viņa ir bijusi arī tā līdzīpašniece, piemēram, laikā no 97.gada līdz 2005.gada beigām I.Riekstiņai piederēja 30% uzņēmuma daļu. Tagad viņa vairs nav uzņēmuma līdzīpašniece, taču I.Riekstiņa ir „Kaleva Travel” izpilddirektore un valdes locekle. Tik ilga ministrijas sadarbība ar vienu tūrisma aģentūru ir visai neparasts gadījums un rada virkni jautājumu, turklāt šobrīd, kad ĀM tieši „Kaleva Travel” ir izvēlējusies par labāko pretendentu divu miljonu latu vērta līguma slēgšanai, I.Riekstiņas vīrs Māris Riekstiņš ir ārlietu ministrs. Tiesa gan, pirms tam M.Riekstiņš ilgus gadus bija šīs ministrijas valsts sekretārs.
Ir vai nav interešu konflikts?
I.Riekstiņa šai situācijā interešu konfliktu nesaskata. „Nē, nē, jūsu kolēģi no dažādiem medijiem ir gadu garumā mēģinājuši to saskatīt, bet īstenībā tur interešu konflikta nav. Es esmu algots darbinieks, es daru savu darbu, un viņš dara savu darbu,” viņa stāsta par saikni ar ĀM. I.Riekstiņa uzsver, ka uzņēmums ir arī zaudējis citiem un viņi seko ĀM noteiktajai procedūrai, un „tāds ir rezultāts”. Ārlietu ministra viedokli pauž viņa preses sekretāre Una Pušpūra, kas uzsver, ka ministrs nav bijis iesaistīts iepirkumu procesā vai lēmumu pieņemšanā, līdz ar to saskaņā ar likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” teikto interešu konflikta situācijā nav. Tāpat viņa norāda uz to, ka situācija neatbilst arī likuma 10.panta 1.punktā noteiktajam. „Ārlietu ministra dzīvesbiedre ir „Kaleva Travel” algota darbiniece, viņai nepieder šī uzņēmuma īpašuma daļas vai akcijas. „Kaleva Travel” pilnībā pieder ārvalstu komersantam – Igaunijā reģistrētai akciju sabiedrībai „Kaleva Travel”, tāpēc vēlreiz jāuzsver, interešu konflikts šajā situācijā nevar izveidoties,” stāsta U.Pušpūra.
Politoloģe Rasma Kārkliņa atzīst, ka gadījums ir ļoti āķīgs, un pauž uzskatu, ka interešu konflikts pastāv, jo I.Riekstiņa ir valdes locekle, nevis tikai darbiniece kā, piemēram, grāmatvede. Viņai esot atbildīgs postenis. Vaicāta par to, kāpēc servisu ministrijai nevarētu piedāvāt „Kaleva Travel”, ja viņu pakalpojumi, iespējams, ir kvalitatīvāki vai lētāki par konkurentu pakalpojumiem, R.Kārkliņa atbild: „Nu tāpēc, ka viņas vīrs vada to iestādi, kas par to lemj. Pat ja viņš tur nepiedalās, darbinieki zina par šo saikni, un tas ir netiešs spiediens pieņemt labvēlīgu lēmumu.”
„Tas ir skaidrs interešu konflikts,” pauž Gundega Zeltiņa, bijusī „Latvia Tours” valdes priekšsēdētāja, kas ilgus gadus vadījusi šo „Kaleva Travel” konkurentu. G.Zeltiņa uzsver, ka normālā biznesa vidē, kāda ir ārvalstīs, piemēram, Zviedrijā, šāda situācija nebūtu iespējama. Uz argumentu, ka pretendentu piedāvājumus vērtē nevis pats ārlietu ministrs, kura sieva strādā „Kaleva Travel”, bet ministrijas darbinieki, G.Zeltiņa atbild lakoniski: „Nu bet kāda tam ir nozīme? Viņi taču to zina.” Savukārt Sanita Rugina, kas ir direktore iepirkuma procedūrā neizvēlētajai tūrisma aģentūrai „Kolumbs”, vaicāta par skatījumu uz notiekošo, vien nosaka: „Manuprāt, fakti runā paši par sevi, ko nu es tur vairs komentēšu.”
Piedāvājumus izvērtē pus dienas laikā
Visi trīs pretendenti piedāvājumus iesniedza 30.maija rītā. „Kolumbs”, kas savu piedāvājumu iesniedza otrais, to izdarīja 9:25, un uzņēmuma piedāvātā cena bez PVN bija 3272 lati. „Kaleva Travel” savu piedāvājumu iesniedza pēc piecām minūtēm kā trešie, un piedāvātā cena bija 3191 lats, tātad par 81 latu lētāk. Tai pašā dienā komisijas sēdē, kas tika slēgta 10:40, tika nolemts, ka ir jāsagatavo pārskati par tehniskajiem piedāvājumiem un piedāvājumiem saskaņā ar vērtēšanas kritēriju „Pakalpojumu kvalitāte”. Pārskati bija jāsagatavo līdz komisijas sēdei vienos dienā, tātad pārskatu sagatavošanai tika atvēlētas divas stundas un 20 minūtes.
Savukārt laikā no vieniem līdz trijiem dienā komisija paspēja izskatīt piedāvājumus, atlasīt pretendentus, pārbaudīt tehnisko piedāvājumu atbilstību, pēc kritērijiem vērtēt piedāvājumus un pieņemt lēmumu par iepirkuma procedūras rezultātiem. „Katram iepirkumam piedāvājumu izvērtēšanas procesa ilgums ir dažāds un nav prognozējams. Tas ir atkarīgs gan no iepirkuma procedūras sarežģītības, gan no paša iepirkuma priekšmeta. Nav arī pamata uzskatīt, ka vērtēšanas process bija pārāk īss,” skaidro ĀM Preses centrā, piebilstot, ka jāņem vērā arī komisijas locekļu pieredze šāda iepirkuma veikšanā.
Tomēr „Kolumbs” IUB ir iesniedzis sūdzību. „Mēs apšaubām konkursa godīgumu. Un to, vai šie piedāvājumi ir profesionāli izvērtēti,” saka „Kolumba” Korporatīvo klientu nodaļas vadītāja Inese Vilgerte. Viens jautājums, kas viņu interesē, saistās ar šo pašu 81 lata starpību starp piedāvājumiem un to, kā „Kaleva Travel” izdevies dabūt lētāku cenu. I.Vilgerte stāsta, ka abi uzņēmumi izmantojot vienu un to pašu sistēmu, kurā „Kolumbs” izvēlējies lētākos piedāvājumus. Vēl I.Vilgerti interesē pozīcijas, kurās „Kaleva Travel” ir guvis pārsvaru (kopvērtējumā „Kaleva Travel” ieguva 99,33 punktus, savukārt „Kolumbs” ar 81,58 punktiem palika otrajā vietā), un kritēriji, pēc kuriem piedāvājumi tika vērtēti. Viņa pauž izbrīnu par to, ka no rīta vēl tika iesniegti dokumenti, bet pēcpusdienā jau bija zināmi rezultāti. „Kolumba” piedāvājums esot bijis uz apmēram 80 lapām. „80 lapām iziet cauri...” I.Vilgerte nosaka.
Izpētot ar iepirkuma procedūru saistītos dokumentus, jautājumus raisa arī aviobiļešu maiņas, anulēšanas un nodošanas noteikumi. „Express Travel” piedāvājumā dažādiem maršrutiem ir norādīts, kādi ir nosacījumi, veicot biļešu anulāciju vai maiņu, piemēram, par maiņu jāmaksā 35 lati. Savukārt „Kaleva Travel” piedāvājumā lielākoties norādīts, ka biļete nav maināma un nav nododama. Tomēr „Kaleva Travel” pie kritērija „biļešu maiņas, izpirkšanas, anulēšanas un nodošanas noteikumi” no komisijas locekļiem ir saņēmis vairāk punktu nekā „Express Travel”. Tā kā IUB par iepirkuma procedūru ir iesniegta sūdzība, ĀM uzskata, ka „nebūtu ētiski sniegt skaidrojumus par atsevišķu procesu norisi pirms kompetentās iestādes lēmuma”, informē Preses centrā.
Tūrisma aģentūra – vajadzīga?
„Kaleva Travel” apgrozījums 2007.gadā bija 8,7 miljoni latu. Tā kā jaunais līgums, ko ĀM vēlas slēgt, gadā dotu miljonu latu, varam aprēķināt, ka tie ir apmēram 11,5% no „Kaleva Travel” 2007.gada apgrozījuma. Tas liecina par to, cik būtiska uzņēmumam varētu būt šāda liela līguma noslēgšana. „Tas uzsvars ir uz darījumu braucienu apkalpošanu,” stāsta I.Riekstiņa. Uzņēmuma mājaslapā atrodama informācija, ka 68% „Kaleva Travel” darbības ir darījuma braucienu organizēšana, 12% ir pasākumu un konferenču organizēšana un 20% atpūtas braucienu organizēšana.
Var rasties jautājums, vai ministrijām noteikti ir nepieciešams slēgt līgumus ar tūrisma aģentūrām, vai arī darbu var paveikt arī pieredzējuši ministrijas darbinieki. Jomas speciāliste Rūta Skujeniece, kas strādā „Galileo Baltija”, uzskata, ka līgumus ar aģentūrām vajag slēgt. „Pie ļoti liela ceļojumu apjoma tūrisma aģents ir pilnīgi nepieciešams,” viņa saka. R.Skujeniece min dažādus iemeslus, kāpēc tūrisma aģents darbu varētu paveikt ātrāk un labāk, piemēram, pat ļoti pieredzējušam ministrijas darbiniekam nebūtu piekļuve īpašām sistēmām, kur var ērtāk atrast informāciju, turklāt tajās informācija ir pieejama elektroniskā veidā, ko iespējams ērti matemātiski apstrādāt – atšķirībā no situācijas, kad jāapstrādā informācija, kas atsūtīta dažādos e-pastos.
Protams, ka ĀM darbības specifika nozīmē, ka šīs ministrijas darbiniekiem biežāk jādodas komandējumos nekā citās ministrijās strādājošajiem. Taču komandējumu organizēšana visās ministrijās nenotiek vienādi. Piemēram, Ekonomikas ministrija par šiem pakalpojumiem ir organizējusi konkursu, saskaņā ar kura rezultātiem ir slēgts līgums uz diviem gadiem ar „FTB Latvia” par kopējo summu 700 tūkstoši latu. Komandējumu skaits ministrijā 2007.gadā bija ap 600. Savukārt Satiksmes ministrijā, kurā pēdējos gados ir bijuši vidēji 430 komandējumi gadā, komandējumus organizē pati ministrija – ministrijas vadības komandējumus organizē Ārējo sakaru departamenta Protokola nodaļa, savukārt pārējās struktūrvienības komandējumus organizē pašas.
„Kolumbs” sūdzību IUB iesniedza pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, tāpēc līgums ar „Kaleva Travel” vēl nav noslēgts. Sūdzību IUB paredzēts izskatīt 9.jūlijā. Tā kā saistībā ar šo iepirkuma procedūru tomēr rodas vairāki neskaidri jautājumi, būs interesanti uzzināt, kādus secinājumus pēc iepazīšanās ar iepirkuma procedūras norisi izdarīs birojs.
Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu iepirkuma procedūrā
Piedāvājumu vērtēšanas kopējā tabula
Aviobiļešu maiņas, anulēšanas un nodošanas noteikumi