Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 19.02.2019.
 

Piensaimnieku kooperatīviem padomā savs pārstrādes uzņēmums

Lauksaimniecība, Meži

14.06.2008. Inga Varslavova  A A A Komentāri: 0
Tiekoties triju lielāko piena kooperatīvu pārstāvjiem, 10.jūnijā Valmierā tika panākta vienošanās par turpmāko sadarbību, kuras mērķis ir kopīga pārstrādes uzņēmuma pirkšana vai jauna pārstrādes uzņēmuma izveide. Lai gan publiski jau izskanējušas pāris versijas par to, kurus no esošajiem piena pārstrādes uzņēmumiem kooperatīvi varētu gribēt pirkt, ir pilnīgi skaidrs, ka bez Zemkopības ministrijas garantēta atbalsta neviens no plāniem neizdosies. Ministrija savos solījumos pagaidām ir atturīga. Pārstrādes nodošana ražotāju rokās bija arī viens no četriem pamatvirzieniem piensaimniecības krīzes novēršanā pēc pagājušajā nedēļā notikušās piensaimnieku un Zemkopības ministra Mārtiņa Rozes tikšanās. Ministrs solījies padomāt par iespējamo atbalstu līdz kārtējai kooperatīvu un ministrijas tikšanās reizei.

Tiekoties triju lielāko piena kooperatīvu pārstāvjiem, 10.jūnijā Valmierā tika panākta vienošanās par turpmāko sadarbību, kuras mērķis ir kopīga pārstrādes uzņēmuma pirkšana vai jauna pārstrādes uzņēmuma izveide. Lai gan publiski jau izskanējušas pāris versijas par to, kurus no esošajiem piena pārstrādes uzņēmumiem kooperatīvi varētu gribēt pirkt, ir pilnīgi skaidrs, ka bez Zemkopības ministrijas garantēta atbalsta neviens no plāniem neizdosies. Ministrija savos solījumos pagaidām ir atturīga. Pārstrādes nodošana ražotāju rokās bija arī viens no četriem pamatvirzieniem piensaimniecības krīzes novēršanā pēc pagājušajā nedēļā notikušās piensaimnieku un Zemkopības ministra Mārtiņa Rozes tikšanās. Ministrs solījies padomāt par iespējamo atbalstu līdz kārtējai kooperatīvu un ministrijas tikšanās reizei.

Reālākie kandidāti – Valmiera un Bauska
Lai gan iepriekš tika izteiktas šaubas par to, vai kooperatīvu pārstāvji spēs panākt vienošanos, jo katram ir savas vēlmes un redzējums par nozares darbību, pēc tikšanās kooperatīvu „Piena ceļš”, „Dzēse” un „Trikāta KS” pārstāvji atzina, ka ir panākta konceptuāla vienošanās par tālāko sadarbību. Līdz šim par reālākajiem pirkšanas objektiem nosaukti „Valmieras piens” un „Bauskas piens”. „Valmieras piens” ir otrs lielākais piena pārstrādes uzņēmums Latvijā, kas šobrīd tiek saistīts ar eks-premjera Andra Šķēles ģimeni. Viņš pats uzņēmumā ir padomes priekšsēdētājs, padomē darbojas arī viņa meita Madara Šķēle. Kā stāsta „Valmieras piens” pārstāvji, „akciju sabiedrība turpina vērtēt dažādus iespējamos sadarbības modeļus piena nozarē, uzsverot, ka piena nozares konkurētspējas palielināšana ir nepieciešama”. „Valmieras piens” pēc būtības vērtē pozitīvi Rozes ideju par nozares efektivitātes celšanu tomēr izsaka šaubas par pieņēmumu, ka apvienojot ražošanu ar pārstrādi šodien, tiešā veidā izdosies celt konkurētspēju tirgū. Savukārt „Bauskas piens” ir valsts lielāko pārstrādes uzņēmumu desmitniekā un tā padomes priekšsēdētājs ir Vitālijs Sakins. Diemžēl, ar šī uzņēmuma pārstāvjiem sazināties nav izdevies.


Izškirošā loma – cenai un ministrija
18.jūnijā piensaimnieki vēlreiz tiksies ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem un ministru Mārtiņu Rozi. Ministrijai līdz tam laikam jāizstrādā plāns iespējamiem šī darījuma atbalsta pasākumiem. Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības „Trikāta KS” valdes loceklis Uldis Krievārs norāda, ka kooperatīvi vēl nav vienojušies par konkrētu pirkšanas plānu. „Pirkšana nav vienīgais variants, iespējams pārstrādes uzņēmumu būvēsim paši,” atzīst U.Krievārs, „taču no ministrijas mēs sagaidām atbalsta shēmu un garantiju kredīta ņemšanai.” Arī piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Dzēse" valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics atzīmē, ka galvenā nozīme būs piena pārstrādes uzņēmuma cenai. Protams, ka uzņēmēji būs ieinteresēti pārdot savu ražotni par iespējami augstāku cenu, taču piensaimnieki atzīst, ka neļaus diktēt neadekvātus tirgus noteikumus. Šobrīd šie trīs lielākie piena kooperatīvi apvieno apmēram 650 zemniekus, 2007.gada apgrozījums trijiem kopā bija 29 miljoni latu un gadā tiek saražoti apmēram 150 tūkstoši tonnu piena, kas ir nedaudz vairāk kā piektā daļa no visa Latvijas piena ražošanas tirgus. „Ja īpašnieki dzīvos fantāzijās un prasīs nereālu cenu, mums būs jādomā, kā uzbūvēt pārstrādi pašiem. Tas neizklausās loģiski, bet ja cena nebūs loģiska, mums nebūs citas izvēles,” tā Petrēvics.

Arī kooperatīva „Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece atzīst, ka pārstrādes būvēšana tiek apsvērta vienlīdzīgi ar jau esoša uzņēmuma pirkšanu. Piensaimniece uzsver, ka būvniecības projekta izmaksas varētu būt atkarīgas no vairākiem tehniskajiem un tirgus rādītājiem, taču vidējās izmaksas varētu būt apmēram septiņi miljoni latu. Kooperatīviem, protams, šādas summas nav, arī īpašumi, ko varētu ieķīlāt kredīta saņemšanai nav zemnieku rīcībā, tāpēc ir vajadzīgs ministrijas galvojums. „Pēdējā tikšanās laikā Roze neko nesolīja, bet teica, ka padomās par atbalstu kooperatīviem no ministrijas puses,” stāsta Aizsilniece. Jautāts, kāpēc agrāk kooperatīvu starpā nebija vērojama šāda vienotība, Māris Petrēvics atbild, ka pirms tam kooperatīvi nebija „tik tālu aizauguši un nebija arī tik smaga situācija nozarē.” Šobrīd piena iepirkuma cenas svārstās no pieciem līdz pat 25 santīmiem par litru, atkarībā no nododamā piena daudzuma un kvalitātes. Kooperatīviem iepirkuma cenu svārstības nav tik izteiktas kā individuālajiem mazajiem zemniekiem, taču arī kooperatīvu pārstāvji iepriekš norādījuši uz kritisko situāciju kādā zemnieki nonākuši. Piena iepirkumu cenu stabilitāte ir arī viens no argumentiem, ko kooperatīvi piesauc par labu sava pārstrādes uzņēmuma izveidei.


Būtisks solis, bet vai glābiņš?
Lai gan piensaimnieku protesta akcijas organizatore, Valmieras rajona lauksaimnieku apvienības vadītāja un zemnieku saimniecības „Pērles” īpašniece Dace Pastare uzskata, ka par piensaimniecības nozares glābiņu šo vienošanos ir grūti nosaukt, tomēr pārstrādes uzņēmuma iegāde varētu būt „ļoti spēcīgs risinājums”. Kooperatīvu vienošanos par sadarbību piensaimniece salīdzina ar laulības līgumu, kas šobrīd neparedz konkrētu darbību, tomēr ir būtisks solis uz priekšu. Tas gan nav jātraktē kā iespējamā kooperatīvu apvienošanās, taču D.Pastare atzīst, ka ir pienācis laiks zemniekiem darboties vienoti.

Šobrīd kooperatīvu izredzes savā īpašumā iegūt pārstrādes uzņēmumu ir atkarīgas no ministrijas vēlmes un iespējas sniegt taustāmu atbalstu naudas vai garantiju veidā, jo saņemt kredītu vairāku miljonu latu apmērā no bankas pašu spēkiem kooperatīviem ir gluži vai neiespējamā misija. Tāpat skaidrs, ka kooperatīvu pārstrādes uzņēmuma izveide atrisinās tikai lielo un vidējo zemnieku problēmas, jo mazie nav īpaši gaidīti arī kooperatīvos. Tādējādi kārtējo reizi gan no ministrijas, gan no nozares pārstāvju puses uzsvērts – mazajiem zemniekiem šajā biznesā nebūs vietas. Līdz šim ministrija kooperatīvus atbalstījusi ar mainīgām sekmēm, un, lai gan pašu kooperatīvu pārstāvji atzīst, ka „šī brīža atbalsts no ministrijas ir lielāks nekā iepriekš”, noticēt tās labvēlībai varēs tikai, kad solījumiem sekos arī darbība.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: