Tradīcijas un motivēšana
Pasūtītāja RD Finanšu departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Sigita Škapare skaidro, ka 2004.gadā noslēgtajā koplīgumā starp darba devēju un arodbiedrību ir rakstīts: „Darba devējs pēc Arodbiedrības ierosinājuma Darbiniekam var piešķirt dāvanu.” Arodbiedrība tad arī ir vērsusies ar iesniegumu pie RD Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes, lai darba devējs personāla motivācijas veicināšanai piešķirtu darbiniekiem dāvanu, ko darba devējs ir atbalstījis. Koplīgumā neesot minēti nekādi kritēriji, kādos gadījumos dāvanas piešķiramas vai cik tām jābūt lielām. „Kritērijs ir viens – tas atalgojums, kas šobrīd ir, nesteidz līdzi inflācijas līmenim,” stāsta RD Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis. Darbinieku algas šajā gadā esot pieaugušas tikai par 6%, kas ir mazāk par inflāciju. I.Ziedonis informē, ka viņa vadītajā pārvaldē darbinieku bruto algu līmenis ir vidēji 400, 500 lati, taču pēdējā gada laikā ap 30 darbinieki no kopumā diviem simtiem no darba ir aizgājuši. „Darba devējam ir jādomā, kā noturēt darbiniekus. Ja es nevaru palielināt algu, es daru to, ko es varu izdarīt. Darbinieks to novērtē,” I.Ziedonis skaidro.
Laba mikroklimata veidošanu uzsver arī RD Finanšu departamenta pašvaldības darbinieku arodbiedrības pirmorganizācijas priekšsēdētāja Dace Kaminska, kura norāda – tās ir tradīcijas no deviņdesmito gadu sākuma. „Protams, šeit nav runa tikai par atalgojumu kā tādu, te ir runa par personāla politiku, kas motivē darbiniekus,” D.Kaminska saka. Viņasprāt, ja pašvaldība nedrīkstēs izmantot nekādus motivācijas instrumentus, tā nevarēs konkurēt darba tirgū ar privātstruktūrām. Viņa uzsver, ka svētku sajūta darbiniekiem tiek radīta par dalītu finansējumu – dāvanu kartes nāk no darba devēja, savukārt arodbiedrība finansē pasākumus, ar ko dāvanu karšu pasniegšana tiek „apaudzēta”, piemēram, līgošanas pasākumu.
Lai radītu svētku sajūtu
Pašā iesniegumā, ko parakstījusi D.Kaminska, teikts: „Lai radītu svētku sajūtu, kā arī ņemot vērā Koplīguma 7.18.punktā noteikto, lūdzam rast iespēju piešķirt darbiniekiem dāvanas.” Kā informē S.Škapare, šogad darbiniekiem vienreiz jau tikušas dotas dāvanu kartes (50 latu vērtībā), arī pagājušogad dāvanu kartes pasniegtas divreiz (40 latu vērtībā un 80 latu vērtībā). Pašvaldības ieņēmumu pārvalde gan nav vienīgā struktūrvienība, kas darbiniekiem vēlas sniegt dāvanu kartes. Piemēram, 11 680 lati šādam mērķim ir paredzēti arī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas budžetā. Tiesa, kā stāsta izpilddirektora vietnieks Normunds Červinskis, šobrīd ar dāvanu karšu iegādi nekas nenotiek, jo atklāts, ka koplīgumā tādas nav paredzētas. Ja darba devējs ar arodbiedrību vienosies par koplīguma izmaiņām, varbūt dāvanu kartes tiks pirktas. „Ja nē, tad nekādu dāvanu karšu nebūs,” saka N.Červinskis.
„Viņaprāt, dāvanu kartes nav pats labākais darbinieku atalgošanas veids,” RD priekšsēdētāja Jāņa Birka viedokli pauž viņa preses sekretāre Kristīne Liepa. Viņa gan arī uzsver – lai arī mēram tas nešķietot labākais atalgojuma veids, juridiski viss ir korekti. J.Birks uzskata, ka struktūrvienību vadītājiem ar arodbiedrībām būtu jāapsēžas pie viena galda un jāmēģina atrast kādus citus risinājumus, kā motivēt darbiniekus. No iepriekš rakstītā gan ir skaidrs, ka abas puses, kam būtu jāapsēžas pie galda, šobrīd ir vienās domās par dāvanu karšu nepieciešamību, līdz ar to nav iemesla prognozēt, ka kaut kas varētu mainīties. Iespējams, vajadzētu rūpīgāk padomāt par to, kādu priekšzīmi pašvaldība rāda iedzīvotājiem un kādu varētu gaidīt reakciju, ja visdažādāko līmeņu amatpersonas iedzīvotājiem izsludinās vispārēju taupības režīmu.