I.Bičkovičs: vienīgais vai labākais?
Viena no 2008.gada raksturīgākajām iezīmēm Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē ir vairāku valsts augstāko amatpersonu pārvēlēšana vai no jauna ievēlēšana. Ja Valsts kontrolierim pilnvaru termiņš pienāks tikai gada beigās, tad šis pavasaris ir bijis visnotaļ spraigs laiks Satversmes aizsardzības birojam (SAB), bet tieši šobrīd arī Augstākajai tiesai (AT). Tikko svaigi pārvēlētajam, plaši un emocionāli apspriestajam SAB vadītājam ne mazāk pretrunīgās viedokļu izpausmēs šobrīd seko AT priekšsēdētājs, par kuru Saeima plānojusi lemt jau nākamnedēļ.
Kas vadīs AT nākamos septiņus gadus? No kāda cilvēka uzskatiem, viedokļiem un pārliecības būs atkarīga ne tikai turpmākā AT profesionālā darbība un sabiedrības uzticēšanās tiesu instancei, bet vislielākajā mērā - arī ģenerālprokurora liktenis? Kādas pamatnostādnes un principus aizstāvēs nākamais AT priekšsēdētājs: vai viņš uzskatīs, ka nekādas būtiskas pārmaiņas tiesu varai Latvijā nav nepieciešamas, vai arī jaunais AT vadītājs būs gatavs atklāti diskutēt un arī atzīt nepilnības tiesu sistēmā, lai mainītu ne tikai sabiedrisko domu par tiesām, bet, pirmkārt jau, pašu tiesnešu attieksmi pret konstruktīvu un pamatotu kritiku?
Tiesa gan nākamā kandidāta izvirzīšana norisinājusies visai smagnējā ceļā, jo vēl pirms AT plēnuma trīs no četriem izvirzītajiem atteikušies no iespējas kandidēt uz šo amatu, līdz ar to 9. maijā AT plēnums par AT priekšsēdētāja kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirzīja vienīgo personu, kas tam piekrita - Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Slēgtajā balsojumā viņš saņēma 28 tiesnešu balsis. Turklāt šī bija pirmā reize, kad tiesneši paši izvirza savu kandidātu un par to arī balso, jo iepriekš, saskaņā ar likumdošanu, AT nākamo vadītāju izvirzīja valdība.
Jau tūlīt pēc plēnuma tiesnešu balsojuma publiskajā telpā sākās izvirzītā kandidāta personības plusu un mīnusu iztirzāšana, sākot no I.Bičkoviča iespējamās, bet nepierādītās saistības ar čekas maisiem un līdz ar to - it kā diskutablo valsts noslēpuma pielaides iegūšanu, un beidzot ar Latvijas pilsonības atzīšanas faktu I.Bičkoviča mātei. Daudz diskusiju, versiju un viedokļu par personību, ievērojami mazāk – par iespējamā nākamā AT vadītāja redzējumu un uzskatiem attiecībā uz tiesu sistēmas tagadni un nākotni. Jo īpaši – pēc „ķēķa” skandāla aizvadītā gada rudenī.
Attiecībā uz Tiesnešu ētikas kodeksa pieņemšanu pirms četriem gadiem laikrakstam „Jurista Vārds” I.Bičkovičs teicis: „Līdz ar tā pieņemšanu nebija nekāda īpaša kāpuma vai krituma. Arī līdz tam tiesneši strādāja, arī padomju laikos, un katrs iekšēji izjuta un arī šobrīd izjūt, kur ir tā latiņa, kas nošķir, ko drīkst darīt, ko ne. Galu galā, ne katrs var kļūt par tiesnesi - likums prasa, lai šis cilvēks būtu godīgs.”
Cik augsta ir tiesnešu godīguma latiņa? Kādu to izvirza esošais un iespējamais AT vadītājs? Cik neatkarīga un brīva ir tiesnešu saime savā rīcībā un lēmumos? Kas mainījies un kam jāmainās, kopš publiskajā telpā iztirzātajiem skandāliem?
Raidījumā piedalīsies AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, AT priekšsēdētāja amata kandidāts Ivars Bičkovičs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, AT Senāta Krimināllietu departamenta senatore un AT plēnuma sekretāre Valda Eilande, AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, biedrības Par godīgumu tiesu varas sistēmā „Temīda” dibinātājs Ivars Redisons un Saeimas deputāti Imants Valers (TP), Silva Bendrāte (JL), Gunārs Upenieks (ZZS), Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), Ilma Čepāne (Pilsoniskā savienība) un Valērijs Agešins (SC).