Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.08.2019.
 

Reformas medicīnā: kā vārdā un par kādu cenu?

Veselības aprūpe

13.05.2008. Kas notiek Latvijā?  A A A Komentāri: 26
Veselības aprūpes problemātika pēdējā mēneša laikā no jauna nonākusi diskusiju krustugunīs – lauku feldšeru punktu skaita samazināšana, „Gaiļezera” slimnīcas pievienošanas plāni Austrumu slimnīcai, Liepājas rajona Priekules slimnīcas stacionāra slēgšana līdz gada beigām, rudenī paredzētās veselības aprūpes darbinieku protesta akcijas, tostarp streiks, problēmas ar kompensējamiem medikamentiem. Šo aktuālo jautājumu dēļ veselības ministrs Ivars Eglītis vai ik nedēļu piedalās Saeimas komisiju diskusijās un atbild uz deputātu jautājumiem, tiekas ar ģimenes ārstiem un slimnīcu personālu, skaidro savas vīzijas par veselības aprūpes nākotni žurnālistiem.

Klīniskās universitātes slimnīcas "Gaiļezers" darbinieki "kategoriski pieprasa" Veselības ministrijai (VM) apturēt slimnīcas iekļaušanu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas apvienībā. Tas uzsvērts "Gaiļezera" darbinieku ārkārtas konferencē pagājušonedēļ pieņemtajā rezolūcijā. Tomēr veselības aprūpes vadītāju pozīcija ir vienota: Klīniskās universitātes slimnīca "Gaiļezers" tiks iekļauta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas apvienībā līdz šī gada vidum. Kaut arī šādam lēmumam nav ekonomiska pamatojuma, kā arī slimnīcas ilgtermiņa stratēģijas, politisks lēmums jau ir pieņemts.

Priekules pilsētas dome nosūtījusi vēstuli veselības ministram I.Eglītim ar aicinājumu personīgi apmeklēt Priekules slimnīcu un pārliecināties par tās nozīmi vietējo iedzīvotāju veselības aprūpē, lai gan VM valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš Saeimas komisijā jau paziņojis, ka, sākot ar 2009.gadu, Liepājas rajona SIA "Priekules slimnīca" vairs nebūs pieejama stacionārā palīdzība. Savukārt veselības ministrs, argumentējot savu pārliecību par veselības aprūpes reformu pozitīvo efektu lauku rajonos, jau vairākkārt atzinis, ka var nosaukt virkni veiksmes stāstu laukos. Reģionālās daudzprofilu slimnīcas tagad ieguvušas konkurētspēju ar Rīgas slimnīcām gan veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātē, gan rezidentu apmācībā.

VM uzskata, ka ir jāizskata iespēja pagastos, kur ārsta palīga (feldšera) slodze ir mazāka par 0,5, nodrošināt transportu pacientu vešanai uz ārstu praksēm un atpakaļ un piesaistīt attiecīgos ārstu palīgus šīm praksēm. Tas, ministrijasprāt, būtu efektīvāks valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izlietojums, nekā uzturēt nenoslogotus feldšeru punktus. Turpretī lauku feldšeri un ģimenes ārsti realitātē ir pārslogoti un, neizprotot šādu pozīciju, nereti turpina pildīt savus ārsta pienākumus pat tad, kad valsts nav trīs mēnešus maksājusi viņiem algas un noslēgusi līgumus.

Visbeidzot, tā kā tiesiskā ceļā panākt veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības prasības izpildi par darba samaksas aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību atbilstoši valdības iepriekšējo gadu rīkojumiem nav iespējams, jo visu līmeņu administratīvās tiesas šo arodbiedrības prasību noraidījušas, medicīnas darbinieki plāno izmantot galējo likumisko līdzekli – streiku.

Kāda ir veselības aprūpes reforma – uz papīra un īstenībā? Kādēļ māsterplāns, kas paredz krietni mazāk slimnīcu, tās apvienojot un likvidējot, tiek pildīts bez dziļākas ekonomiskas analīzes par jau paveikto un tā radītajām sekām? Vai māsterplāna uzdevumu izpildes aizsegā pacienta intereses – ārstu un medicīnas pakalpojumu pieejamība un kvalitāte – nepārtop par pēdējās nozīmes pasākumu? Vai ārstu un vidējā medicīnas personāla trūkums, jo īpaši lauku rajonos, kur šī iemesla dēļ tiek slēgtas pat slimnīcu nodaļas, neliecina par vienpusēju pieeju veselības aprūpes reformām, nepievēršoties personāla plānošanai, bet akcentējot vien struktūrvienību apvienošanas un optimizēšanas skaitļus? Kas strādās Latvijas medicīnā pēc pieciem, desmit gadiem? Kāds ir politiskais uzstādījums medicīnas personāla aizbraukšanas un izdegšanas problēmas risināšanai? Vai pēdējo piecu gadu laikā veselības aprūpes pakalpojumi ir kļuvuši pacientiem pieejamāki un kvalitatīvāki? Vai sabiedrības veselība un profilaktiskās aprūpes pasākumi liecina par veselības veicināšanas nozīmi valstiskā līmenī?

Raidījumā piedalīsies veselības ministrs Ivars Eglītis, veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš, SIA „Rīgas Austrumu slimnīca” valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka, Klīniskās universitātes slimnīcas „Gaiļezers” valdes loceklis Valdis Mednis, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktora vietnieks politikas ieviešanas jautājumos Atis Mārtiņsons, Saeimas deputāte Ingrīda Circene (JL), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Ruta Vīksna, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde, Liepājas rajona Kalētu pagasta priekšsēdētāja Agrita Driviņa, onkoloģisko pacientu atbalsta organizācijas „Dzīvības koks” valdes locekle Mārīte Vilcāne.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
 

     

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: