Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 16.04.2024.
 
Latvijas politiķim Aināram Šleseram (LPP/LC), kuru pamatoti var uzskatīt par savdabīgu ministru – rekordistu, jo viņam jau trīs reizes nācies atstāt darbu valdībās pret paša gribu un demisionēt pēc premjeru ierosmes (V.Krištopana valdība 1999.g., E.Repšes valdība 2004.g., A.Kalvīša valdība 2006.g.), šo ceturtdien Saeimas plenārsēdē tiks pievērsta īpaša uzmanība. Saeimas prezidijs ceturtdienas, 10.aprīļa, darba kārtībā iekļāvis lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram A.Šleseram.
1-20 ; 21-40 ; 41-60 ; 61-68 ;
Ints    18:37  |  08.04.2008.

Sen jau vajadzeja Sleseru atlaist, jo tads bardaks un arprats, kads valda Latvijas pasta un kadi ir celi ir vienkarsi apkaunojums Latvijai un tas valdibai. Piemeram, ierakstita vestule ta ari netiek sanemta un pec rakstiska paskaidrojuma pieprasisanas pasta vadibai, taa tikai noplata rokas un ta ari neko neatrod, jau gadiem ilgi. Sogad tika aboneti zurnali Latvijas pasta, kuri ta ari netika sanemti. Vestule Cesu pasta nodala, pec sanemsanas un apzimogosanas nostav 4 darba dienas pasta nodala un tikai tad tiek piegadata adresatam!!!??? sie ir tikai pedejie gadijumi... laii gan jau 1 gadu atpakal sis preses abonesanas problemas bija un GADA laika nekas nav atrisinats... Latvijas celi ir vienkarsi atbaidosi un briesmigi, es braukaju no Cesim uz Rigu un celi ir nenormalas bedrees, nelidzeni, no Siguldas ir viena josla ktra visrziena, kur smagas automasinas nesas nenormalos atrumos, apdzen un nemitigi apdraud parejos, nav pat neliela pusjosla, kur pabrauk mala, lai parejie var apdzit. Vai tiesam pa siem 20 neatkaribas gadiem, braukajot pa dodoklu maksataju naudu komandejumos, ministri nevareja paskatities, KADI ir celi pareja Eiropa. Esmu gatavs maksat kaut nodokli par iebrauksanu atrgaitas soseja,tas izmantosabu, jo tas tomer mazak apdraud manu dzivibu, neka tas vajprats, kas ir no Cesim uz Rigu. Piemeram Slovenija, par 30 km briniskigu, gludu, labam apmalem izveidotu atrgaitas sosejas izmantosnu maksaju 1 eiro un daru to bez nozelas, jo man mana drosiba satiksmes celos svarigaka. Tapat Jaunzelande: ik pa 5-10 km izveidota apdzisanas josla katram virzienam,un tie, kas steidzas, var mierigi apdzit, bez problemam. Kam Latvija tads satiksmes ministrs, kurs nav spejigs neko sakartot, tika izmesta nauda kaut kadam sosejam, kuras nu atkal partaisis, kaut kads murgs ne valsts valdiba! 

Dana    21:38  |  08.04.2008.

Visus Latvijas likumus Šlesers ignorē. Cik ilgi pieļausim šo patvaļu? Viņš pa ministriju dzīvo kā pa personīgo ķēķi! 

Irēna    21:39  |  08.04.2008.

Es negribētu, lai notiek ļaunākais.Kādam ar steigu būtu jāpārbauda tiltu pār "Ķekavuņu", Ķekavas centrā.Kad brauc pāri, tas tā vibrē,ka sajūta tada, ka rūlīt sabruks.Satiksmes ministrija solīja jau divus gadus atpakaļ veikt rekonstrukciju visam ceļa posmam caur Ķekavu.Bet nekā. 

IK    21:57  |  08.04.2008.

Tā jau ir Šlesera kungs pārvietojās laikam tikai ar lidmašīnām.Tamdēļ arī nezina pa kādām bedrēm kratās autovadītāji pa Latvijas ceļiem un lauž savus spēkratus. Ir vēl viens minējums. Varbūt viņš lobē autoservisus? Tie par darba trūkumu nu nesūdzās.Kad tā patvaļa satiksmes ministrijā baigsies?Kad nomainīs to aizsēdējušos ministriņu, kurš dara visu šķērsām. 

PAMELA  ?J  23:27  |  08.04.2008.

Ja diskusijā piedalīsies TIKAI Šlesera/Lesčinska kabatas padotie,tad tai pārraidei NAV JĒGAS un jādomā par Dombura "pārvērtībām".TUR OBLIGĀTI JĀBŪT SUDRABAI ,KNABim ,KP Jaunzemei vai Jaudzemei/īsti nezinu/,VID u,c.,nevis tā izsaimniekotāja rokaspuišiem.Vai Domburs sāk izsīkt vai pārpirkt? 

ww-5    23:30  |  08.04.2008.

Var citēt K. Streipa kungu, kas par Šleseru izteicās: "Protams, ka Satiksmes ministram un buldozeram Aināram Šleseram ir jāatkāpjas no amata. Tā tas ir šodien. Tā tas bija vakar. Tā tas bija pagājušajā trešdienā. Tā tas bija janvāra sākumā. Tā tas bija pērn un aizpērn." Tomēr šodienas politiskā realitāte ir tāda, ja Šlesers aiziet, tad valdība sāk ļodzīties vēl vairāk (jau tā TB/LNNK nepatīk Lattelekom privatizācija un ideja par otru gāzes staciju, ZZS nepatīk novadu reforma). Savukārt, ja krīt valdība un atkal no jauna sākas politiskais tirgus, kas vismaz man un pieļauju, ka daudziem citiem arī ir apnicis, tad kazi briestošajā referendumā par Satversmes grozījumiem var sanākt pietiekoši daudz "kvaukšķu". Par argumentāciju. Valdošās koalīcijas partijām tā ir puslīdz skaidra, saglabāt valdības stabilitāti (ja kāds no valdošajiem "tautas priekšstāvjiem" nobalso PAR, tad rodas plaisas, jautājumi par partneru savstarpējo uzticamību un visa pārējā PR tufta). Bet SC (un N. Ušakovs personīgi) pārspēj paši sevi...par ko "krievvalodīgie" būtu vairāk pateicīgi par sakārtotiem ceļiem, par to, ka var normāli savējiem uz dzimteni aizsūtīt apsveikuma kartiņas uz pashu vai arī par mistiskām vēlēšanu tiesībām, kuras var izmantot reizi četros gados pārdesmit minūtēs un dabūt bezmaksas toletes papīru no tā, kas paliek pāri pēc balss nodošanas (par kuras ietekmīgumu, pieļauju, ka varētu būt zināmas šaubas)? Zelts nav vēlēšanu tiesībās, bet pilsoniskajā aktivitātē, interešu grupās, ikdienas darbā. 

inese  inese444@fsmail.net  00:53  |  09.04.2008.

Šlesers ir politiķis ar mugurkaulu, taču diemžēl ar diezgan šauru skatījumu. Viņš var patikt, var nepatikt, bet vairāk vai mazāk viņš ir tāds kāds viņš ir, un, cik novērojams, nemainās. Vēlētājam ir vienkārši, ja balsos, vairāk vai mazāk zin ko saņems, bet var arī nebalsot, zinot tā rakstura iezīmes...---------------------- Domājams, ka "buldozera" iesauka šim ministram ir radusies tieši viņa šaurā skatījuma dēļ - tā nav tuvredzība, bet tai ir vienvirziena raksturs, iespējams, lidostas virzienā......., tāpēc, noteikti, pie pasta un autoceļu nedienām, varētu pieskaitīt arī dzelzceļu, kurā, cik man zināms, nekādas lielas investīcijas no Eiropas naudas netiek plānots piesaistīt, bet liekas ka bez ES palīdzības, Latvijai pašai pacelt šo lietu laikam būtu par smagu...------------------------ Mazliet prieks ir par jauno "Latvijas Pasts" vadītāju, varbūt es kļūdos, bet vai tik viņš nebija tas, kas saveda kārtībā CSDD - liekas gaišs, gudrs, ar galvu domājošs cilvēks, kas varētu šim uzņēmumam palīdzēt...--------------------------- Un tomēr Šlesers piestāv mūsu valdībai 'FOREVER', jo neba viens pasts, dzelzceļš, vai ekonomiskā situācija tiek aizlaista līdz kliņķim, lai atbildīgās amatpersonas sāktu tam pievērst uzmanību, varbūt mazliet padarboties...... politiskā atbildība? - tas ir svešvārds, grūti "saprast" : ))) 

Andris  pretendents@inbox.lv  02:47  |  09.04.2008.

Ja paskatāmies kas pastā pēdējā laikā bija pats skandalozākais. Visi sen aizmirsuši, bet a)Pasts zaudēja ļoti lielu ekspress pakalpojumu tirgus daļu. b)Preses piegādes dempinga cenas - konkurences padome attaisnoja, bet nez kāpēc Pastam vajadzīgas subsīdijas piegādei laukos. Abonēšanas centrs Diena likvidējis visu reģionālo piegādi - kā saka atteicies no biznesa c) Preses piegādāšana nebija iespējama izmantojot jauno abonēšanas programmatūru, vecā sistēma tika sagrauta. c)Naudas atmazgāšana izmantojot Pasta norēķinu sistēmu. Ja paskatāmies tad Ekspress pakalpojumi, Preses pakalpojumi, Maksājumu pakalpojumi (PNS) bija valdes locekles Līgas Antānes pārziņā. Plašai sabiedrībai mazāk zināmi procesi kas notikuši ar šīs valdes locekles pārziņā esošām lietām ir: Mazumtirdzniecības pakalpojumu nodošana PlussPunkts pārziņā. Preses mazumtirdzniecības nodošana Narvesen meitas uzņēmuma pārziņā. Agrāk pasta nodaļas šiem abiem uzņēmumiem bija potenciāls konkurences drauds. Vai saprātīgs biznesa cilvēks sava biznesa būtisku daļu atdotu konkurentam? Un pēdējais preses šķirošana, ar atdota Norvēģu Narvesen meitas uzņēmumam, pie tam maksa par šķirošanu arī būtiski ietekmē maksu par piegādi, jo ja agrāk pasts šķiroja un piegādāja un ar naudu sedza izdevumus, tad tagad daļa no naudas aiziet apsviedīgajiem Norvēģiem. Tad jautājums kāds ir bijis mērķis, ja pastam darbību kopums ļauj pelnīt, tad atsakoties no pelnošiem biznesiem paliek mīnusi un tīkls vairs nav rentabls. Bet nu ... jauna valde un kur tu brīnums, vienīgais kas paliek no vecās valdes ir Līga Antāne. Tas ir tā kā atalgojums par sliktu vadību kā rezultātā pastam bija jāatsakās no vairākiem pakalpujumiem, kuras vadībā pasts tiks atbrīvots no Banku pakalpojumiem? Sanāk ka vislabāk darba pienākumus pildīja valdes locekle, kuras pārziņā esošajos procesos atklājās visvairāk neizdarību. Varbūt Šlesers vai Krauklis var izskaidrot apsvērumus kāpēc paturēt vadītāju kas neko nevada, kuras pārziņā esošās lietas jūk un brūk un vēl izdala pasta bisnesu pa labi un pa kreisi? Administrācijas samazināšana. Sen senos laikos pastam Latvija tika sadalīta 4-5 reģionos, vēlāk lai nodrošinātu kvalitatīvus pasta pakalpojumus izveidoja 24 reģionus un reģionālos šķirošanas centrus. Pie šāda modeļa Latvijas Pasts bija sasniedzis vienus no vislabākajiem korespondences piegādes rādītājiem eiropā. Tagad tā vietā lai tiešām skatītos ko samazināt administrācijā, vienkārši atlaida reģionu administrāciju. Centralizēta šķirošana jau ir nesusi savus augļus - piegādes kvalitāte zem katras kritikas. Varbūt pietiks spēlēt teātri, izsaimniekot uzņēmumu, bāzt nekam nevajadzīgas politiskas personas pasta valdē, bet ļausiet bijušajiem izēstajiem speciālistiem sakārtot šo nozari, jeb tomēr personīgā labklājība stāv augstāk par sabiedrības interesēm. Kāpēc par valsts naudu uz sabiedrības rēķina ir jātaisa privāts bizness. Jo viss ir vienkārši, ja pasta politiskie speciālisti nevar pataisīt pasta norēķinu sistēmu par banku un peļņu nesošu pasta daļu, tad kāda jēga no šādiem politiskajiem speciālistiem? Es ļoti vēlētos redzēt kā bijušā valde finansiāli atbild par sastrādāto. Un piedodiet Šlesaram nav vietas Ministra amatā, jo biznesa partneru intereses tiek stādītas augstāk par sabiedrības interesēm. Sabiedrībai vajag kvalitatīvus, pieejamus pakalpojumus. Nevis gaidīt vēstuli nedēļu vai lai nosūtītu ierakstītu braukt 25 km. 

ivonna  ivonna21@inbox.lv  08:57  |  09.04.2008.

nu kas notiek,nekas nenotiek,mees tik maksaajam,SHlesers kraaj miljonus,bardaks turpinaas,par pasta cuuciibaam pasham vajadzeeja demisioneet,bet vai tad pie mums kaads taa riikojas,pieradushi seedeet kameer ar kaajaam pa priekshu neiznes,a mees kaa neejam ar dakshaam taa neejam.() gadiiga mammiite paardziivo nevar apsveikuma kartiiti atsuutiit,pastu likvideeja,bet internetu Shlesers nepiesleedza, a vinjam pie vienas vietas,pasts miljonus paraadaa,gan jau muljkja tau ta samaksaas,vai tad zinaam kur muusu nodoklji paliek, krievu laikaa nezinaajaam arii tagad nezinu, bet maksaaju gan no pensijas , gan no algas,nu saki ka nav trakaa maaja. Dombur, uztaisi raidiijumu ,par teemu, kursh jautaajums ir sakaartots, nu vieniigi veel pati Latvija nav noprivatizeeta, bet gan jau buus :)))) 

Skatītājs    09:43  |  09.04.2008.

Viņš jau atkal muldēs par kaut kādu autofondu kuru tikai nesen dabūjis un visu šo laiku nav bijis finansējums un tikai tagad tas ir un nu tik viss būs ok. Jau tagad tas Šlesers ir prognozējams. Ataisnosies kā vienmēr, ko tad citu viņš var izdomāt? NEKO! Un ko tad viņš to finansējuma nedabūja visu šo laiku? Tak ilgi ir par satiksmes ministru! Nejēdz finansējumu iegūt? Nu tad nav jēgas no viņa! Nejēdz pasta problēmas savlaicīgi identificēt? Nu tad nav jēgas no viņa! 

IK    09:56  |  09.04.2008.

Pēc pēdējā raidījuma noskatīšanās es sāku domāt par Dombura kunga lojalitāti politiķiem nevis tautai un tās interesēm. Parunājās par Rīgas domes problēmām un tad pēkšņi pašās raidījuma beigās atcerējās, ka studijā vēl ir viens dalībnieks. Ķekavas pagasta pārstāvis Platpera kungs.Deva vārdu. Ļāva pateikt pāris teikumus un viss. Laikam bija bail, ka nepasaka ko nepatīkamu Zalānam.Ka neatklāj īstos iemeslus kāpēc metās PLM Ķekavai virsū. 

IK    10:02  |  09.04.2008.

Ja šovakar raidījumā nepiedalīsies Valsts konroliere Sudraba un VID pārstāvji, būs tikai tie kuri jau ir Šlesera kabatā, tad raidījumu var neskatīties. Tada pamuldēšana vien būs. Acu aizmālēšana. 

Oskars Zivtiņš    10:06  |  09.04.2008.

Jāni, lūdzu uzdodiet sekojošu jautājumu Šleseram! Par Latvias Autoceļu uzturētāju: Šīsnedēļas intervijā Dienai ministrs saka: "Valsts kontrole pārmeta, ka mēs ārkārtīgi dārgi maksājam par valsts ceļu uzturēšanu. Atbildēšu uz šo konkrēto pārmetumu. Pirms kāda laika bija iesniegts priekšlikums par autoceļu uzturētāju, kuri bija kopā četri, privatizāciju. Es kā satiksmes ministrs nolēmu neatbalstīt privatizāciju un ziņoju valdībai, ka mēs uzskatām — tā mēs iznīcināsim sistēmu, kura darbojas. Tā nonāks privātajās rokās un mēs nevarēsim normāli uzturēt ceļus, jo uzturēšana ir ārkārtīgi sarežģīta. Man priekšlikums bija šos uzņēmums apvienot un izveidot spēcīgu autoceļu uzturētāju — valsts uzņēmumu. Te neiet runa par kādām privātām interesēm. Uzņēmums tika izveidots. Tas ir piedalījies atklātā konkursā par autoceļu uzturēšanu un, protams, ir uzvarējis tikai tāpēc, ka neviens privātais paralēli nav izveidojis citu autoceļu uzturētāju. Šis uzņēmums ir iegādājies jaunu tehniku un tas, protams, nozīmē papildu samaksu, bet es neuzskatu, ka tur ir kāds īpašs sadārdzinājums. Likumdošanā šim uzņēmumam nav nodrošināts monopolstāvoklis, vienkārši tā ir sanācis." Atbilstoši ministra teiktajam valsts maksā 2 maksājumus, pirmo par LAU izveidošanu un tehnikas iegādi(simtos milj Ls), bet otro par LAU pakalpojumiem (simtos milj). Kas ministrs par uzņēmēju, ja viņš nesaprot, ka pirmo maksājumu mēs varējām neveikt, ja tie četri reģionālie ceļu uzturēšanas uzņēmumi tiktu nododoti provatizācijai atklātā izsolē, par kurā iegūto naudu varētu veikt otro maksājumu par ceļu uzturēšanas darbiem. Bet otrajam maksājumam paredzēto naudu ieguldīt ceļu būvniecībā/rekonstrukcijā. Tādējādi papildus nozarē ienāktu ap 300milj. LVL, ko tagad valsts maksās VAS LAU pa ceļu uzturēšanu. Par konkurenci: Nezinu ar kuriem ārvalstu uzņēmējiem un ko ministrs runā, bet viņš nesaprot sekojošo: 1-kārt - Visi konkursu dokumenti ir tikai latviešu valodā. Kamēr būs šāda situācija, nekādus ārzemniekus (būvniekus, projektētājus, būvuzraugus) šeit neredzēt kā savas ausis. No pieredzes zinu,ka ārzemnieki būtu gatavi sākt jau ar šiem mazajiem konkursiem, bet apstāklis, ka Pasūtītājs nenodrošina konkursa dokumentācijas tulkojumu angļu valodā attur ārzemniekus no dalības tajos. 2-kārt - prasības pēc sertificētajiem speciālistiem un reģistrācijas BK reģistrā - tādas nav nekur pasaulē, izņemot bijušās PSRS republikas. Rietumvalstu speciālisti, kas rietumos būvē/projektē sarežgītas transporta būves šī formālā iemesla dēļ to nevar veikt Latvijā. Konkurences būvniecības nozarē galvenokārt nav šo iepriekš minēto iemeslu dēļ. 

micro    10:13  |  09.04.2008.

Šlesers jāmaina, bet nedomāju, ka būsim daudz ko ieguvuši, ja šeit apstāsimies. Ir izveidojusies eleganta sistēma, caur kuru vairāki sūknē naudiņu. Tāpēc arī mums ir dārgākais tilts, nesalabojamie ceļi un valsts subsidēts tirgus dalībnieks - "Latvijas Pasts". Nocērtot vienu galvu, tās vietā izaug cita, vēl nepaēdusi utt. Mumsie cīnās ar sekām, nevis ar problēmu cēloņiem! Ja par ceļiem un tiltiem, tad kā nākas, ka Jelgavā rekonstruējot tiltus, veiktajiem darbiem garantija bija kā ikdienas sadzīves elektronikai (precīzi neatceros, bet atmiņā palicis, ka bija ļoti mazs termiņš)? Mājiens ir tāds, ka nejēdzības ir arī vietās, kur Šlesera nav. Būtu feini, ja raidījumā (domājot par turpmākiem) skartu arī reģionu problēmas. Citādi mums bez Rīgas jau laikam nekā nav?!? 

Mārtiņš  martins4421@e-apollo.lv  10:33  |  09.04.2008.

Ar A.Šlesera atbildību notiek tas pats, kas ar pārējo bezatbildīgo atbildību.Kas atbildēs par ģeniālā inflācijas apkarošanas plāna realizācijas sekām? Ministru prezidents,kas cienītu sevi un valsti, kuras labā ir solījis strādāt, sāktu ar to, ka atteiktos no Šlesera kunga pakalpojumiem... Līdzšinējā notikumu gaita liecina vien to, ka mēs nezinām neko par īstajiem absurdās situācijas cēloņiem valstī. 

Viesturs    11:05  |  09.04.2008.

Kādreiz "sliktajos padomju laikos" kā vienu no vadītāja priekšročibām nereti minēja to ka viņš bija izaudzis no vienkārša strādnieka līdz liela uznēmuma vai organizācijas vadītājam (tāds starp citu bija arī kādreizējais ministrs) protams tam piešķīra ideoloģisku akcentu, bet bez tā tam nenoliedzami bija arī parktiska nozīme tajā, ka austākā līmeņa vadītājam nebija sveša arī "virtuve" un viņam nevarēja mēgināt kaut ko iestāstīt un pasniegt kā neapgāžamu patiesību. To ka priekšnieks nav "bāžams maisā" lieliski juta padotie un neriskēja blēdities. Šodien šada situācija kluvusi par izmirstošu parādību un manupart tie kas vēl kaut ko saprot labākajā gadījumā ar iniciātīvu neizceļas pirms nav sapratuši ka priekšniekam viņu idejas arī ir iepatikušās. Rezultātā no vienas puses valda kaut kādi mītiski politiskie uzstādījumi Šlesera garā - es panākšu, es garantēju, es nolēmu, no otras vispārējs izniciātīvas un konkre'tu risinājumu trūkums a la, nu ir tikai viens pretendents uz darbu izpildi mēs jau tur neko nevaram darīt ! Bet ja par raidījumu tad manuprāt vadītājam steidzami jāmaina formāts - nav jēgas saaicināt pilnu studiju ar cilvēkiem kur katrs var pateikt labi ja vienu teikumu. Sādai tēmai vislabakais būtu duelis Slesers un pretī zinošs oponents ar faktiem no reālās dzīves. Vadītājam atliktu tikai uzdot tēmu un uzturēt kārtibu lai viens otru nepārtrauktu. Cik atceros NIPs kādreiz pētīja stāvokli ceļazīmju jomā un konkretiem faktiem jau būtu jābūt zināmiem. 

bubulis    11:16  |  09.04.2008.

Interesanti -Paskatamies uz tagadējo LP vadītāju I.Kraukli, vai tik ar no CSDD nevajadzēja ''aizlaisties'', jo valsts kontrole bij gaidāma Šlesera pavadā LP krēslā iesēdās bez īpašām problēmām un nu tik visi ''dabū trūkties'', sistēmu, kas veidojusies gadu gadiem sagrauj vienā miklī, bet vadītājs vēl kādā intervijā pasaka, ka nav prognožu, nu protams, lai vēlāk varētu mierīgi pateikt, atvainojiet nekas nesanāca... 

X'treems    11:34  |  09.04.2008.

Varetu pajautat Krauklim: 1) Ja jau vinsh tik ljoti lielas ar paveikto CSDD, tad ka gan KNAB tur atklaj (koruptivus noziegdzgus darijumus)? Vai Krauklis lidz shim stradajot CSDD par tadiem (koruptiviem) darijumiem neko nebija dzirdejis, un ja bija, tad ko tieshi vinsh bija darijis lai tos noverstu? 2) Ka tad ir ar tam padomem (Rigas Brivosta) - tas ir vai nav "kormushkas"? Shleseram un Straumem: 1) kas ir darits lai celjazimes pie mums nemaksatu vairak ka Igaunija vai Lietuvaa? 2) kapec jaunajiem celjiem jau pec gada ir risas - nepareiza tehnologija, vasaras pa siltu, ziemas pa aukstu etc.? 3) Ja pec paris gadiem celju budzets 3kaarshosies - vai tas nozimee ka celji bus tikpat shtruntigi, jo ... inflacija, izmaksas, projekteshana ... 

micro    12:18  |  09.04.2008.

Fannīgi, lai arī kā tauta boztos - arī šajos komentos - valsts pasūtījumi tiek rakstīti jau konkrētam uzvarētājam. Atliek tik aiziet strādāt privātā biznesā, ka apskaidrība ir klāt. Neuzskatu, ka Šlesers būtu jāatstāj tikai, lai valdība nenogāztos. Lai veido kaut vai katru mēnesi jaunu, bet lai vienreiz izveido ko jēdzīgu. Būtībā tautai ir tāda valdība, kādu tā ir pelnījusi, ne jau valdība sevi ievēl! Interesanti būs šovakar paskatīties diskusiju, bet neko vairāk arī neloloju. Mans uzskats ir vienkāršs, ja tuvāko 3-5 gadu laikā nekas nemainās, es ar ģimeni dodos meklēt citu valsti, kur tautu ciena un man ir kādas cerības saņemt atbilstošu pensiju. Speciālisti ir vajadzīgi daudzkur, bet ne LV! LV ir vajadzīgs patērētājs-muļķis, kas ir saņēmies n-tos kredītus/līzingus un vergo no rīta līdz vakaram. 

guga    12:54  |  09.04.2008.

BEz Šlesera jau nu nekādi. Viņš taču ir kā dieva sūtnis un ir tas labākais, skaistākais, gudrākais, nenogurdināmais. Ko te tauta tā cepās, nu nevar taču tik vienkārši cilvēkam mainīt domāšanu. Vajag uz pāris gadiem uz Sibīriju, meža darbos pastrādāt - varbūt mainītos. BEt tā, ja nedosim iespēju "pasēdēt", izšķūrēs no visām vietām svešos un ieliks savējos un rullēs vēl ātrāk. 



1-20 ; 21-40 ; 41-60 ; 61-68 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: