Teritoriālais plānojums un apbūves teritorijas ir pofig viss

Neformālā deputātu Sapulce Ķekavas pagasta padomē (darba telpās). 13.03.2008.

Arvīds Platpers: Te nav. Praktiski mums īsti nedos to iespēju. Un, ja būs atlaišana, tad būs nosaukti konkrēti uzvārdi, kuri ir noveduši Ķekavas pagastu līdz šim. Un būs arī piebilde: Platpers Arvīds to nav darījis. Jo es negribu taisnoties pirms katra koncerta un klanoties, ka man tur sēž un uzdod jautājumus. Mīļie, labie, es to negribu darīt. Un es ļoti lūdzu – lai šis skandāls neiziet, lai nebūtu neērti tam, Zalāna kungam, un Tautas partijai, es jums gribu skaidri un gaiši pateikt – atstājiet, ļaujiet mums šoreiz pašiem vēl kaut ko darīt. Bet ir divi lēmumi, divi spēki, un cīnās par to, ja? Lai mūs atlaistu, bet tad, ja atlaidīs, tad tiks nosaukti deputāti, uz kuriem savākti visi tie, un jūs tad taisnojaties tālāk prokuratūrā, tiesās – tās ir jūsu pilnvaras, vai ne? Es panākšu, ka vismaz manu uzvārdu, un es zinu, ka manējo ar tur nosauks, ka viņi tiks pateikts, ka viņiem nekāda sakara ar šo nav. Un es jums pasaku situācijas nopietnību. Tātad, visas būves, visas absolūti, ko, kas mēs vispirms virs 50, 60, ja ir? Nevis tikai tā, ka viņi likvidē, bet kurš ir devis to un kāpēc ir tas pieņemts, ja? Un tad skatīsies visus papīrus. Dabiski strādās juristi acīmredzot tiks pieaicināti cilvēki, ir jāaicina cilvēki, kas izvērtē, sakārto un uzliek kārtīgu secinājumu un tad, mīļie, labie, vai tas ir Teimana laikā vai Dzintras laikā, vai tavā laikā vai Ineses laikā meklēs kas to. Nu tad, skaidrojieties! Nu kāpēc man ir jāskaidrojas, par ko. Es izdarīšu tikai to darbu, kas no manis atkarīgs, ja? Es domāju, ka mēs esam izdarījuši diezgan padaudz pašlaik. Par ko es arī gribu, lai vai nu Līga vai Dzintra lai pasaka, ja? Un es domāju, ka šeit ir, nu, lai mēs deputāti zinātu, ja? Ļoti nesmuka bija ārkārtas sēde, ja? Es vēlreiz pasaku – man, kā mūziķim, ja, bet vispirms kā personībai bija vienkārši pazemojoši un ļoti grūti klausīties, vai ne, Inetas Muižnieces darbošanos šeit. Jūs viņu varat aizstāvēt.

Dzintra Maļinovska: Es neaizstāvu.

Arvīds Platpers: Tur daži sēž stundām pie tās Muižnieces un runā kaut ko. Man bija grūti vienkārši, ja? Jo viņa faktiski parakstīja nāves spriedumu, ja? Viņu var atlaist par neprofesionalitāti. Un tas ieraksts ir drausmīgs. Par ko? Viņa no rīta mums diviem pieaugušiem cilvēkiem mums skaidro vienu, bet vakarā nevar paskaidrot, kāpēc nav jābalso. Ir jābalso! Mīļie, labie, izlasiet to likumu! Ir jābalso! Kāpēc jurists man neaizstāv par 1100 Ls? Vot, pieņemsim, pasakiet man, vot, kāpēc mani viņš neaizstāv? Ja es labi zinu, ka mums būvvaldē bija lēmums sasaukt ārkārtas sēdi pēc viņas ierosinājuma. Mīļie, labie, pēc viņas, jurista, viņa to noorganizēja. Mēs izsaucām ārkārtas sēdi, ja? Un ārkārtas sēdē pieceļas mūsu vienīgais profesionālis, kas visu zina, ja? Vai ne, kas šodien nav klāt. Viņš pieceļas, demagogs, un kaut ko mēģina šļupstēt, kaut ko vēl runāt. Un juriste stāv. Un piedodiet, man ir aizdomas, ka viņi abi divi ir sarunājuši šo teātri uztaisīt, ja?

Dzintra Maļinovska: Tā sanāk.

Arvīds Platpers: Un te vēl daži, vai ne, izgāzt jautājumu. Mūs Nabukovs...

Dzintra Maļinovska: Par būvvaldes vadītāju tikai...

Arvīds Platpers: Indriķis ar juristi, abi divi. Viens čubināja, otra neatsēdināja viņu atpakaļ. Ko viņš tur šļupst? Bet kāpēc? Tāpēc, ka viņa pati nezina. Un šodien mēs lūdzām viņai pēc būtības. Jums ir saucamais, muļķīgais paskaidrojums, kur viņa nocitē kaut kādus lēmumus. Man ir pofig, es jau tos lēmumus pats zinu. Mēs taču varam paņemt dokumentus un paši izlasīt, ja? Ideja ir ļoti vienkārša – viņai bija uzstādīts jautājums, uz kuru viņa divu dienu laikā nevarēja atbildi dot. Un juridiski es noskaidroju, ja ir rīkojums līdz plkst. 18.00. darbadienas beigām, tad rīkojumu, lai arī cik tas ir muļķīgs, viņai tas ir jāizpilda. Ja viņa to neizpilda, tad viņa jābrīdina rīt no rīta 9.00., ka plkst. 9.00. viņa tiek atlaista ar pantu par neprofesionālismu, un paskaidrojumu nesniegšanu. Un viss. Un caur tiesu, lai viņa tiesājās, ko viņa grib, viņa nepierādīs savu patiesību.  To es tagad pasaku.

Inārs Beļinskis: Juristi arī zina to pantu.

Arvīds Platpers: Nē, nē, nē. Viss jau. Juristi zaudēs. Mums visi papīri ir tīri jau. Es šoreiz gribu teikt tikai vienu, ja? Šeit ir tauta izlaidusies drusku vairāk, nekā vajadzētu, ja? Un vēl viena lieta ir: tiek piesegtas ārkārtīgi daudz lietu un, ja viņas atklāsies, tad, es domāju, te būs ļoti, ļoti slikti. Tas ir viens par to juristi. Lai mēs saprastu, ka mums nav, pie kā aiziet. Mums praktiski nav, pie kā aiziet. Lūk, juridiski padomi. Juristam jābūt ir neatkarīgam, nevienam nepiederošam. Jurists pakļaujas bez ierunām priekšsēdētājam, neapspriežot jautājumu. Un dod juridisku atbildi. Nevis pie viņas sēž, cilvēki iet un stāsta, un viņa tur, nabadzīte, tā apvainota, tā pazemota, viņa šeit ir tik drausmīgi nostrādājusies, kā es dzirdēju mūsu darbinieku sapulcē. Ka man likās, ka viņai uz sanatoriju vajag biļeti, lai viņa atpūšas vienu mēnesi. Nu, vot, tāda sajūta bija no viņas. Igors dzirdēja, viņš man neļaus sameloties. Viņa pa trim mēnešiem ir tā pārgurusi no šitā bardaka, kas te esot. Ka vajadzētu ierosināt, lai viņa iet atpūsties. Nākamais ir, pēc šī paskaidrojuma, man paliek neskaidri daudz jautājumu. Kas viņš nav – izpilddirektors neatradās sēdē. Kas viņam jāgaida, piedodiet man, demagoģiska uzruna, ka viņš nezināja, ka ir jauna iepirkuma komisija?

Līga Badūne un Dzintra Maļinovska: Pats sēdē piedalījās.

Arvīds Platpers: Nē, nē, es tikai jautāju. Pagaidiet, kas ir izpilddirektors? Viņš ir tiešais pakļautais priekšsēdētājam, un viņš atbild par visu, kas notiek šeit. Viņš zina, viņš piedalās, viņš ir informēts. Un, ja gadījumā Dzintra, gadījumā savas izklaidības pēc, varbūt aizmāršības pēc, tad viņam bija jāatnāk pie Dzintras un jāpalūdz: „Ludzu, kur ir lēmums? Man ir iepirkums, un man sākās problēma”. Bet, nevis, piedodiet, sasaukt paziņu, es atvainojos, es pareizi saku, man tā pateica juristi, vecā komisiju draugu pulciņš. Paziņas kaut kādas. Jūs taču variet savākt piecus gabalus, faktiski, no ielas un parakstīties, un viss ir kārtībā. Jūs esat tādā pašā statusā no tā brīža, kad tika apstiprināta jaunā komisija.

Sieviete: Pie lašmaizēm.

Arvīds Platpers: Igor, tu saproti, kas par sūdiem, eu?

Igoris  Malinauskas: Tu gribi pateikt, ka mums bija jāzina, ka likumi bija ... ar juristu?

Arvīds Platpers: Tev bija noteikti jāzina!

Igoris  Malinauskas: Kas man bija jāzina? Mani aicināja uz sēdēm...

Arvīds Platpers: A es gribu tagad redzēt, ja mēs tagad iesūdzēsim Indru atkal tiesā, jūs ejat līdz, jo jūs visi zinājāt, ka jūs neesat vairs komisijas locekļi.

Igoris  Malinauskas: No kura datuma bija parakstīts rīkojums?

Arvīds Platpers: Rīkojums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi. Punkts.

Dzintra Maļinovska: Ja nav noteikts savādāk.

Arvīds Platpers: Viss. Vot, tāds ir likums.

Igoris Malinauskas: Mēs atbildēsim, Arvīd, par to, ko mēs parakstījāmies. Mēs jaunus iepirkumus izsludināt neizskatījām, atceļot jauno komisiju. Mēs parakstījāmies, Līga dzirdēja visu, es paņēmu pa veco un parakstījos. Ja būs vajadzīga tiesa, es par to atbildēšu. Nav problēmu.

Arvīds Platpers: Tiesa tev būs ne jau par to, ka tu parakstījies. Tiesa var būt arī kā līdzvainīgam, ka tu vispār parakstījies. Tev nebija tiesības! Indrikovam tas ir jāzina! Ja viņš nevar nosekot šīm ...

Igoris  Malinauskas: Tad es biju maldināts.

Arvīds Platpers: Pareizi! Tad tu iziesi sausā. Es domāju, ka izpilddirektoram ir jāzina šīs juridiskās nianses. Ir jauna iepirkuma komisija, kura netika brīdināta, ka notiek iepirkuma procedūra.

Igoris  Malinauskas: Pagaidi, Arvīd, bet mums bija arī jurists, sēdēja. Ja jurists sēž blakus Indrikovam un neko nesaka, ka es esmu tiesīgs parakstīties, tad es esmu maldināts. Nav problēmu. Man ir, kā visas sēdes, ierakstītas diktafonā, un nekas nebija paskaidrots. Un es aizeju no tiesas sausā no tā. Tāpēc, ka es, Līga dzirdēja, mēs teicām: „Davai, nesludinām jaunus!” Viņi gribēja izsludināt. Pareizi?

Līga Badūne: Es jau Ilmāram pašā sākumā teicu: „Manuprāt, jūs neesat tiesīgi lemt!”

Arvīds Platpers: Un jūs nepārtraucāt procedūru!

Līga Badūne: Un Ilmārs mani vienkārši atšuva.

Igoris  Malinauskas: Un viņš pateica, ka es esmu vadītājs un turpināja rīkoties.

Līga Badūne: Jā, lai tur muti ciet. Citiem vārdiem runājot..

Līga Badūne: Pēc piecēlās kājās Caune un aizgāja, jo Caunes kungs saprata, ka viņam šinī situācijā nevajadzētu ...

Igoris  Malinauskas: „Es esmu vecais, es esmu jauns”, viņš „nospļāvās” un aizgāja. Strīdaties tālāk.

Līga Badūne: Protams, un viņš izglābās no šīs situācijas. Bet tieši tā, jaunā komisija, pēc būtības, nebija uzaicināta, kā Pēteris un pārējie. Mani pasauca, jo es koridorā trāpījos pa ceļam.

Igoris  Malinauskas: Man sekretāre zvana un saka, ka Jums jāierodas plkst. 10.30. uz iepirkumiem. Es jautāju: „Kādā sakarā?”

Vīrietis: Plkst. bija ap 10.00.

Igoris  Malinauskas: Jā, bija kaut kur ap 9.00. Bet es jautāju, kāpēc 10.30., ja mums vienmēr 11.00.? Es atnāku 10.30. – nekas nenotiek. 11.00., jā, mani pasauc. Sekretāre mani uzaicina.

Arvīds Platpers: Nē. Mīļie, labie, nē, tā darboties nevar. Un es domāju, ka tā strādājot, ka mums ir, jūs man piedodiet, ar ko jūs tagad runājiet. Es tagad gribu vienkārši tīri cilvēcīgi tā pateikt, ja? Man nepārtraukti kaut kas jāpierāda. Dzintrai nepārtraukti jāraksta kaut kādi rīkojumi, ja? Te kaut kāda taisnošanās notiek. Tad ir kaut kādi apvainotie, tad ir kaut kādi apbižotie, Metei nav atbildēts, Baško nav atbildēts. Tā ideja ir tāda, ka mēs te visu laiku nodarbojamies ar kaut kādu vājprātu, tā vietā, kur mums vajadzētu koncentrēties darbam ar, piedodiet, plānojumu, vispār sakārtot pagasta darbu. Tas ir mans redzējums un mans skatījums. Es tagad ļoti lūdzu visiem, mums ir izdarīts diezgan daudz, ja? Šīm juridiskām sekām, kas sekos, ir jābūt. Mīļie, labie, es saprotu vienu – man nav jurista vienkārši. Man nav. Viens ir atvaļinājumā, viens uzraksta un tā, trešā slimo un neprofesionāli sniedz. Viņa mani piečakarēja, godīgi sakot. Man nav ticības vairs. Un man ir arī pamats. Es noskaidroju juridiski visu, es pakonsultējos. Man nav jurista izglītība, man ļoti laba advokāte. Viņa pateica: „Ineta Muižniece ir pārkāpusi savas pilnvaras vispirms ar to, ka viņa ir neprofesionāli sagatavojusi lēmumu.” Uz sēdi nevar atnākt, ja viņa nevar no galvas nocitēt visus paragrāfus no likumiem, viņai likumiem ir jābūt klāt, pēc idejas. Viss, viņas šļupstēšana, jūs man piedodiet, pareizi teici, kur to var izlasīt. Nu parādi man, kurā vietā. Man ir jāpieņem lēmums, kas mums par darbu šitādu? Kā var šitā pieļaut? Izdzīt pa durvīm ārā – ej meklēt -, ja tu nevari atrast! Viss.

Līga Badūne: Viņai līdzi nemaz nebija tā nolikuma.

Arvīds Platpers: Nu nekas nebija! Mēs nākamā dienā skatāmies, ka nav. Protams, ka tad mēs tikai sākam interesēties. Un beigās izrādījās, kad ir tomēr padomei juridiski noformulēts, ja? Un ko tad šļupst kaut ko? Es nevaru saprast...

Dzintra Maļinovska: Tajā dienā es iedevu paraugu, kā Millers tika apstiprināts. Arī tas izraksts viņai bija. Tā, lai gatavojot. 

Arvīds Platpers: Pareizi! Nu viss – absolūti! Mīļie, labie, es domāju, ka šitas gads ir vienkārši jābeidz. Un es jau kuro reizi, man šķiet, ka devīto reizi, es lepojos visas republikas priekšā, ka mums viss notiek likumīgāk, jo mums viss notiek pareizāk. Tikai Rīgas domē ir lielie sūdi, vot, tur ir baigie blēži un kretīni vispār. Apskaties, kā viņi tagad tur, vai ne? Šeit tas mums tas nenotiek. Un tad, kad mēs kaut ko pasakām, tad, nezin kāpēc, kaut kāds tur kultūras darbinieks kaut ko te atļaujas vēl runāt. Man nosaukt divus uzvārdus, kas ir visvainīgākie pie šitā plāna, ka viņš nav pieņemts vēl? Viss, vairāk es neko nerunāšu. 

Igoris  Malinauskas: Nu, nosauc tagad tos uzvārdus! Ko tu tagad te?

Arvīds Platpers: Nē, nē, gan jau būs vēl. Nosaukšu, ja vajadzēs tev. Tad tu uzzināsi. Šeit vienkārši ir nepatīkami, kur tu grozies. Es saprotu, ka mēs esam devuši pamatu, mīļie, labie, te daudzi klāt ir strādājuši. Mēs esam devuši pamatu, lai vienkārši mūs čakarētu. Nav jau tik briesmīgi, ja? Nav! Mēs sakārtosim paši, bet mēs devām pamatu, lai mūs šitā pamatīgi čakarē. Man ir ļoti žēl, ka daži lej uguni vēl nepārtraukti, to benzīnu klāt, lai tik liesmo vairāk. Es atkārtoju, mīļie, labie, es neesmu izsviedis bumerangu, bet, ja kāds ir izmetis bumerangu, tad viņš dabūs tā pa pieri atpakaļ, lai Dievs stāv klāt! Nu jā, varbūt jums ir līdzekļi, jūs varēsiet atpirkties. Viss tā, es domāju, ka mēs ļoti īsi. Dzintra, lūdzu, pasaki, kas ir tagad darīts, ko mums vajag pirmdien no rīta 9.00. nolikt uz galda rīcības plānu. Tas ir, ko es varu pateikt. Nevis piektdien, mums ir vesela diena vēl rīt. Mēs varam mierīgi svētdien vēl nākt un darīt kaut ko. Loģisku, skaistu plānu pielikt. Un kas ir izdarīts, lai jūs saprastu apmēram, un kā te ir darīts. Varbūt Līga paskaidro. Es vēl piebildīšu, ka man ir jāskrien uz absolventu mēģinājumu. Man koncerts ir svētdien.

Dzintra Maļinovska: Katrā gadījumā ir strādājuši visi, ir strādājusi Līga, ir strādājusi ļoti daudz arī juriste. Ir sagatavots liels pasākumu plāns, kas ir saistīts ar tieši teritorijas plānam izstrādes grafiku. Padod, Dainīt, ja nav visiem. Nedaudz šeit ir palabots uz šo brīdi jau. Ir sagatavots lēmuma projekts. Padod, lūdzu, arī. Šeit būs nelielas izmaiņas arī, labojumi sakarā ar to, kad jānodod ir sabiedriskai ap..., kad jāieliek ir Vēstnesī. Un šeit četras nedēļas ir daudz, šeit paliks tikai četras. Teiksim, būs nianses, labojumi tajā. Tur, Dainīt, kur tu skaties. Šeit bija četras nedēļas, šeit nez kāpēc mums ir astoņas sanākušas, bet vajag četras tā kā ir pēc 33. panta un punkta. Šeit Maija ir vēl palabojusi. Cits viss ir, jūs redziet? Tas ir oktobra mēnesis.

Dainis Jansons: Aprīlis šitas pirmais ir.

Dzintra Maļinovska: Pirmais marts.

Dainis Jansons: Nē, apspriešana pirmās četras nedēļas ir.

Daina Šulce: Aprīlis, maijs nē.

Dzintra Maļinovska: Jā, jā tur jānoņem četras nedēļas pirmās nost.

Daina Šulce: Jā, jā, mēs sapratām.

Dzintra Maļinovska: Tad teiksim, otrā ailītē uzsāk sabiedriskās apspriešanas posmu un ziņo Vēstnesim, un visu citu pārējo. Te tāpat Līgai ar Maiju ļoti ir, kā saka,...

Pēteris Geks: Nē, sākam, ka pa lietu. To taču tekstu nevajag.

Dzintra Maļinovska: Nu, jā.

Pēteris Geks: Vispirms ir pirmais punkts – Ķekavas teritorijas plānojuma izstrāde.

Dzintra Maļinovska: Tas ir lēmumprojekts. Paskaties, kur ir lēmumprojekts. Izdod visiem, Daini. Tagad paņemiet lēmumprojektu priekšā. Šeit viņš ir sagatavots pa punktiem.

Igoris  Malinauskas: Bet mums ir lēmums 2007. gada 15. jūnijā, ka grupas vadītāja ir Līga Badune, izpilddirektora palīgs Māris Belovs utt. Mums ir lēmums. Un kā jūs tagad gribas atcelt? Šito lēmumu gribat atcelt vai jaunu jāpieņem?

Līga Badūne: Nekas nav jāatceļ. Tas ir darba procesā pieņemtie lēmumi jau beiguši savu darbu.

Igoris  Malinauskas: Kas ir padarīts? Nu, nav galīgi....

Inārs Beļinskis: Es drīkstu pateikt savu viedokli? Es tā ilgi domāju un daudzi ilgi runāja, un daudz ko pareizu pateica.

Dzintra Maļinovska: Lēmumprojekts ir, ja?

Inārs Beļinskis: Par tām informācijām es neko daudz neteikšu, man informācija ir drusku plašāka kā Arvīdam. Viņš drusku nianses nepateica. Ja neienāks administrators, tad mums būs iespēja savas kļūdas kaut kur labot pa kluso, un neviens nezinās. Ja ielaidīsim iekšā administratoru, tad ienāks iekšā viss, kas vien var būt – Valsts Kontrole, Kriminālpolicija. Šodien Zalāns tikās ar Valsts kontroles priekšnieces, kā viņai uzvārds bija, Sudrabu, jā. Tur tika runāts, pirmais jautājums, kāpēc viņš griezās, kāpēc norunāta tikšanās Baloži. Baložiem tur vispār ir baigās problēmas. Un jautājums kaut kāds par Ķekavu bijis. Sīkāk pagaidām es nezinu neko. Tātad, tas, ko teica Arvīds, tas atbilst patiesībai. Tikai Arvīds nezināja to niansi, bet katram, mums šeit sēdošajam, tas ir saprotams. Ienāks administrators, kā kaut kas kaut kur neatbildīs, tūlīt atdos attiecīgajiem izmeklētājiem. Mēs mēģināsim sakārtot, lai paši nedabūtu pa mizu. Un pa mizu, ja Arvīds domā, ka Arvīds paliks sauss, tad, kad Teivāns te visus lobēja, visi balsojāt. Pat es nepalikšu sauss, kurš zināja likumus. Mani maldināja, ka nepateica, ka ir applūstošā. Kur es pacēlu roku, kur mēs visi 11 esam pacēluši rokas. Un, ja kādu objektu nojaukt, tad, vot, mēs taisnosimies. Tad mēs pierādīsimies, kā karjera līdz galam, tā arī Dzintra līdz galam atbildi man nav devusi. Un Arvīds, tu, arī neattaisnosies. Tu nedomā, ka tiesā tik viegli būs attaisnoties. Mēs visi tiesā raudāsim - visi, i tu, i es. Es ar visu savu lielo gudrību, es raudāšu arī. Tā, ka visi ņemiet to vērā. Ja šodien mēs nevaram pieņemt administratīvus lēmumus, kā rīkoties tālāk, ko es teicu, nekādas problēmas nevienam nav. Es esmu runājis ar Arvīdu, Pēteri, ar Daini paspēju parunāt. Mēs neesam gatavi rīkoties. Mēs esam deputātu grupa, 11 deputāti – haotiski-, mēs neesam rīcības spējīgi. Mūs jau netaisās atlaist tāpēc, ka mēs ģenplānu izgāzām. Ģenplānu daudzi ir izgāzuši, bet tāpēc, ka mums nav rīcības spējas vairs. Mums gandrīz mēnesis pagājis, mūs rūp rezultāts. Mums otrā dienā bija jāsasauc ārkārtas sēde, vai pat tai vakarā. Jāizsludina tas, jāizsludina tas. Un visi zina, ka ir sācies process jau. Un tad mēs varam šitos grafikus zīmēt pa naktīm, cik gribam vēl mēnesi, līdz pirmajai apspriešanai. Kā jūs nesaprotat? Man jums jāskaidro visādas elementāras lietas. Beļinskis atkal ir pusgudrs. Te atkal uzrakstīja, ka tēlo gudro juridiski un neko nezina. Bet tikai jūs visi atceraties, kas te sēžat. Atrodiet vienu lietu, kur man nebija taisnības, izņemot tos gadījumus, ka es pacēlu roku, kad mani Teivāns maldināja. Ja? Un ja jūs šitā turpināsiet pat šovakar, tad... Es jums pateikšu – tas viss ir ... Man ir pretenzijas tūlītās. Visi šeit sēdējāt. Kāpēc iekrita Arvīds, Dainis, Daina. Kāpēc jūs visi iekritāt? Pat Pēteris iekrita! Tāpēc, ka šeit stāvēja priekšā komisija! Un vienu Beļinski visi apstrīdēja. Ilona Kinča apstrīdēja, Māris Kolāts, Māris, ši tas te, kas aizbēga, kad juta, ka sūdus sev sataisījis, ja? Tātad, nu, Kārkliņa neteiksim. Vot, Rita, Reinkarte, kura man likumus mācīja. Pati vakarskolu uz 3-niekiem, pati vidusskolu knapi beigusi. Viņa man šeit likumus mācīja ar vidusskolas izglītību! Tātad, paklausieties, kas te notiek! Sigita Marita, kura nekur nav tikusi ar saviem pienākumiem šodien. Jau gadu peld sūdi pa grāvi uz Daugavu, ir avārijas situācija no tām jaunām būvēm, ko te Igors lobē. Nu, saviem vārdiem es visu nosaucu. Tek sūdi uz Daugavu. Problēmas būs baigās. Es izsaukšu, Dzintra, Bez Tabu, ja? Un paskatīsimies, ko viņa te var. Viņa netiek ar saviem pienākumiem galā. Ko viņa tai Ķempānā te darīs? Tātad Māris Beilors – nu, par to es neko sliktu nevaru pateikt. (...) arī es nevaru neko sliktu pateikt.

Igoris  Malinauskas: Tu filtrē, ko tu runā, ja?

Inārs Beļinskis: Tās četrstāvu mājas, ko tu būvē, tagad uz grāvi tek naftas produkti. Ir analīzes kritiskas!

 Igoris  Malinauskas: No kurienes? Par kādām mājām tu runā?

Inārs Beļinskis: Nu, tās mājas Lapiniekos. Nu, tās mājas. No turienes nāk. Sagāztas kaut kādas eļļas krāsas, šķīdinātāji grāvī.

Igoris  Malinauskas: Neviens nelobē.

Inārs Beļinskis: Ko mēs gribam šite panākt, Arvīd? Es gribu dzirdēt, ko tu gribi te panākt? Tu viens pats neko nevari panākt ar savu gudro runāšanu!

Inārs Beļinskis: Mums jāizveido darba komanda. Mums jāizveido darba komanda no sešiem deputātiem, maksimums septiņiem. Ja mēs to neizdarām, tad mums nekas neiznāks. Ar šitiem cilvēkiem sataisīt Ķempānu tagad? Kur bija Līga Badūne? Līga, man tev jautājums, kur tu biji? Tu biji darba vadītāja, oficiālie lēmumi. Kāpēc tu ar augstāko, visaugstāko maģistru, juridisko izglītību neizlasīji normāli ne Ādažu šito te precedentu tiesu satversmes, ne tu likumu juridiski mācēji deputātiem paskaidrot. Tu, kā vadītāja, te bija pienākums. Kāpēc tu neizskaidroji Arvīdam likumu ar Pēteri, ka viņi nevar pacelt roku? Kāpēc tu neizskaidroji? Es gribu, lai tu visiem deputātiem paskaidro.

Līga Badūne: Mēs taisni pretēji aplūstošajās izslēdzām apbūvi Olainē.

Inārs Beļinskis: Paskaties, visur ir apbūve, ko tu man te stāsti! Aizej pasties kvadrātiņus, ko tu man te tagad muļķības stāsti!

Līga Badūne: Jā, tev ir priekšlikums Dzērumus izsvītrot?

Inārs Beļinskis: Aizej visur paskaties!

Līga Badūne: Jā, Dzērumus izslēgt ārā.

Inārs Beļinskis: Kas mēs te muļķi sēžam? Vot, šitā, Arvīd, mēs taisīsim nākošo, tieši šitā. Vot, šitā tev stāstīs nākošo, re, ko tu nesaproti, re, kur tavs pareizais stāstījums. Tikai tur viss ir pretēji sakārtots.

Dzintra Maļinovska: Inār, nebļauj, bet pasaki priekšlikumus. Tu tikai bļauj, bet saki...

Inārs Beļinskis: Es jau saku par savu priekšlikumu! Kā es varu cilvēkiem uzticēties? Arvīdu iegāza, visus jūs iegāza.

Dzintra Maļinovska: Inār, nu pasaki vārdiski uzreiz priekšlikumus!

Inārs Beļinskis: Dzintra, Tev pēc šitiem te jāprotās, jāuzraksta atlūgums un nav jāblamējas tālāk. Viss.

Arvīds Platpers: Es tikai saprotu vienu – ar bļaušanu mēs neko labu neizdarīsim.

Inārs Beļinskis: Te jau, Arvīd, nevar klusu teikt. Neviens nedzird. Ar bļaušanu nedzird neviens.

Līga Badūne: Inār, tev ir visas iespējas kļūt par vadītāju.

Inārs Beļinskis: Man nekādu iespēju nav. Mani neviens nedzird. Pat Pēteris saka, ka tāds teātris neies cauri. Arvīds, neviens negribēja te balsot īsti. Beigās tā, vot, samudžinājuši, šitie te – Ilona un visi pārējie. Un Ārgalis un visi.

Pēteris Geks: Viens variants. Te praktiski nav neviens deputāts. Šinī te sākumstadijā, lai viņi pa tām mapēm, pa tiem plauktiem, lai viņi rušinās. Pēc tam, es ceru, kad atnāks uz komiteju, kur mēs pieci galveno skatīsimies.

Inārs Beļinskis: Un tad, vot šitas notiks, kas te.

Pēteris Geks: Nu, lai viņi pa tām mapēm rušinās.

Inārs Beļinskis: un tad mēs sēdēsim un pie tā paša nonāksim.

Līga Badūne: Nomierinies, atlūstošās vispār noņemsim. Vairs nebūs šitādas ... Likums ir mainījies.

Dzintra: Tikai pa vienam.

Igoris  Malinauskas: Arvīds teica, ka tur kaut kādi punkti ir jābūt.

Pēteris Geks: Inār, nu pirmajā stadijā, lai viņi tās mapes cilā.

Igoris  Malinauskas: Lai viņi pierāda, ka tur applūdusi (apbūves?) teritorija. Kāpēc man jāpierāda, ka nav?

Inārs Beļinskis: To uzdos Satversmes tiesai. Satversmes tiesa, aizej apskatīties.

Arvīds Platpers: Vēl kāds kaut ko grib teikt? Pie reizes un tad varbūt, ja kaut kādīgi..

Līga Badūne: Arvīdam jāskrien...

Dzintra Maļinovska: Jā, es vienu vārdiņu gribu teikt.

Igoris  Malinauskas: Arvīd, man tev viens jautājums. Privatizācijas komisija ir Līgas kundzes attīstības komitejas sēdes, kad Deltā to privatizāciju. Kāpēc mēs atļaujam? Nav pamatojuma pašvaldībās rakstīts, kādam mērķim ir vajadzīga pašvaldībai tā zeme. Lūdzu. Jūs esat visi deputāti. Lai priekšsēdētāji uzraksta mums, kādam mērķim ir vajadzīga, mēs uzrakstam akta veidā lēmumu un atbildam. Tiesai izsūtam, ka mēs nepiekrītam, tāpēc, ka viņi saka, ka pašvaldības vajadzībām būvju veikšanai, varbūt attīrīšanai taisīsim, varbūt sportam taisīsim, varbūt debesskrāpjus taisīsim. Mums vienotas nav.

Līga Badūne: Attīstības programmā ir rakstīts iekšā, ka tas ir sporta būvniecībai.

Igoris  Malinauskas: Mums vajag to papīru.

Līga Badūne: Pie Māra ir.

Igoris  Malinauskas: Viņa nav man. Mums nav, mēs nevaram uzrakstīt neko. Mums nav vienotas deputātu... Pa priekšu uzrakstiet un dodat mums. Jūs neesat sagatavojusi sēdei lēmumu jau.

Dzintra Maļinovska: iedod sporta daļai, lai uzraksta.

Igoris  Malinauskas: Man vajag sagatavot, es nevaru negatavu lēmumu atnest uz sēdi.

Līga Badūne: Nu, nestrīdamies!

Igoris  Malinauskas: Mēs arī nestrīdamies, bet mums vajag zināt, ko rakstīt iekšā. Vajag definēt...

Arvīds Platpers: Es jūs atvēsināšu drusku, vai ne? Tā mierīgi, vai ne, neuztraucieties. Par teritoriālo plānojumu vispār sarunu nekādu nav.  Runas ir par daudz smagākām finansiālām lietām, tāpēc mierīgi domājiet, štukojiet. Jums taču smadzenes ir! Vajag mierīgi visu. Teritoriālais plānojums un apbūves teritorijas ir pofig viss. Nekas nav. Tur ir trīs joslas, jums ir jāsakārto tātad esošās būves, detālplānojumi un viss tas, kas ir iesniegts likumīgi vai nelikumīgi. To jūs sakārtosiet. Tas taču skaidrs, ka atļaus vēl. Mīļie, labie, jūs taču neapjēdzat, ko jūs te vispār klaigājiet. Es atļauju klaigāt, eu. Gan jau būs labi! Es gribu jums vērst uzmanību uz to, ka komisija tik un tā pie visiem viņiem papīriem. Šim cilvēkam, kas kontrolēs, un vadītājam, vot, tam ir problēmas. Vot, tam jābūt smadzenēm, tam jābūt uzmanīgam, lai neapčakarētu. Viņš ir cilvēks, vadītājs, kas spēj to izdarīt. Paklausies, paga! Nu, beidz, Inār! Kas tev liedza savest to teritoriālo plānojumu kārtībā?

Inārs Beļinskis: Jūs paši neviens man neklausījāt! Tikai nesāc man pārmest!

Arvīds Platpers: Inār, nē. Tavas runas nebija tik kvēlas, lai mēs saprastu, ka mēs kļūdāmies visi. Nu, beidz! Sākam beidzot runāt, ko mēs darīsim! Mēs atkal vienu un to pašu! Es runāju par nākotni! Var nepiekrist, tad iesaki citu variantu. Iesaki citu variantu, tad spriedīsim un skatīsimies. Šeit jums ir nolikts grafiks, kur ir mūsu grupa, un arī no Rīgas rajona, kas ir sazīmējis normāli vismaz vizuāli. Ministram tiks parādīts šī un pēc tam ir pielikumi. Viņš skatās, o, vismaz kaut ko var saprast. Ja tu iedosi viņam uz piecām lapām kaut kādu tur skaidrojumu, viņam nav laika lasīt. Viņam nav laika iedziļināties. To dara, kas sēž zem viņa. Tātad šī lapa ir pirmā. Tas jau ir liels darbs, ja jūs vispār apjēdzat. Saplānot pareizu grafiku, pēc kā vadītājs vadīsies. Ir jau mums jūnijs pirmā diena, kāpēc nav padarīti tie darbi, kas ir paredzēti? Jeb arī ir, tad paies ātrāk varbūt. Viss skaidrs jau. Mums vajag pieņemt tik daudz profesionāļus, konsultantus. Nauda pagastam ir, ja? Zagsim mazāk – būs vairāk vēl, ja? Lai šito skudriņu varētu savākt, lai cilvēki varētu pareizi, juridiski pareizi noformēt. Punkts. Ja to neizdarīs Kinča, atlaist no darba! Viņas vietā ielikt vienu citu, kas to izdarīs. Ja viņa līdz zināmam laikam, es skatos, skatās ,ka neizdara – aizrādījums. Nav laika, paldies, un atmet. Jābūt citam cilvēkam vietā. Nevis to atlaist, to atlaist, šitas ir mēsls... Noliekat vietā citus.

Igoris  Malinauskas: Ta nav, kam strādāt.   

Arvīds Platpers: Ir jāspiež strādāt cilvēki. Tas ir tāds uzstādījums, kas ir ļoti vajadzīgs. Tas viss ir forši, eu. Ir jābūt uz vienas lapas. Ja nebūs, tad rīt, Goda vārds, ķeršos un uzrakstīšu. Uzrakstiet pēc kārtas, kas ir izdarīts kopš teritoriālais plānojums bija atsviests atpakaļ no tās piektdienas. Ir izvērtēts, ir atgriezts atpakaļ tas, ir uz lapas, kur nav jābūt uz lapas kaut kādam padomes lēmumam. Nevajag padomes lēmumu! Man vajag uz A4 lapas, skrupulozi 12, 13, 15 punktus, ja ir. Mēs atgriežamies atpakaļ pie tā, ka ir darba grupas, kam būvvaldē jādara to un to. Ir nomainīti rīkojumi, ir nomainīta viena komisija, otra komisija, ir nomainīts personālijs, ir tas, tas, tas līdz pat šai dienai. Ir grafiks sastādīts, ir izdarīts tas. Nevar teikt, ka mēs neko neesam izdarījuši. Izdarīts ir ļoti daudz. Mēs tikai lamājamies, ka kaut kas ir applūdis un uzcelts, nu? Nu, bļin ar ārā! Es nesaprotu to darba stilu. Es uzskatu vienu, ka visi ir līdzvainīgi, visi! Tas, ka viens ir balsojis pret par to teritoriālo plānojumu, es tūlītās pierādīšu savu domu. Arī šis jautājums, starp citu, arī tiek cilāts jau. Kā tad tā? Viens pats Inārs ir protestējis? Sorry.  

Inārs Beļinskis: Es protestēju. Attīstības komiteja norādīs uz nelikumībām. Tikai nevajag! Ja man aiz muguras kāds tur iet kaut ko muldēt, tad man pietiek. Mani pietiekami labi zina gan KNAB, gan visur, ka man ne no viena nav bail! Es attaisnošos!

Arvīds Platpers: Kā mācēšu, tā es attaisnošos! Nu, beidz! Man ir visvieglāk, jo es jau tā jau esmu par apsmieklu visiem. Man ir tikai 0,051 ha zemes ir. Vot, kāpēc to televīziju uzlaida? Tā ir vienkārši cūcība! Nē, tā ir cūcība!

Inārs Beļinskis: Es nopirku no privātpersonām, ja tu nezini.

Igoris  Malinauskas: Es arī nopirku!

Inārs Beļinskis: Man haosi galvā par visām šitām lietām.

Arvīds Platpers: Kāpēc tu taisnojies man? Es nevienu neapsūdzu! Nē, Inār, šeit tev nav taisnība! Mums haoss nav galvā! Mēs esam ļoti daudz izdarījuši jau! Ja mēs līdz pirmdienas rītam vēl atbrīvosim to vienu juristi un izpilddirektoru, tad būs vēl + 16,17

Inārs Beļinskis: Ar to būs ļoti maz līdzēts! Ja mēs atbrīvosim Dzintru un vēl vienu, otru, tad nākošā kārta nāks tiem, ko tu teici. Un tad sāc ne no tā gala, kur zivs galva ir sapuvusi, tu domā, ka smirdoņu te pavācām, kur te drusku bija iesmirdis... Tūlīt pat vēl vairāk sasmirdēs. Tās smirdošās galvas. Tu smirdēsi vēl vairāk, jo vēl vairāk uz tevis skatās. Arvīd, tu paklausies, ko es tev saku!

Arvīds Platpers: Es jau tev pateicu. Es par sevi arī pateicu. Par mani smējās, ka es tik nabadzīgs esmu. Ka man nav, ko televīzijā palepoties. Vienam ir tas, otram ir tas...

Inārs Beļinskis: Tu visu laiku esi diriģējis... Mēs gāzām mežus.

Igoris  Malinauskas: Mēs strādājām 13 gadus.

Arvīds Platpers: Zini, tagad tavs teiciens man atgādina, kad Šķēle puķes pārdeva.

Inārs Beļinskis: Es arī pārdevu puķes. Jā, man Šķēle blakus stāvēja.

Arvīds Platpers: Jā, runāsim pa nākotni. Jums visiem ir iespēja šo teritoriālo plānojumu godprātīgi veicināt to, ļoti ātru darbošanos. Tātad šeit ir obligāti jābūt datumam uzrakstītam, ka mēs esam jau bezmaz vai izsludinājuši jeb paredzējuši deputātu tikšanos ar visiem neapmierinātajiem.  Ja tas nebūs, tas būs ļoti slikti. Citas rūpes būs mums klausīties, ko viņi par mums runā. Ir jābūt kultūras namā, vienalga, sporta zālē ar visiem mikrofoniem ļaut tautai vienreiz pateikt, ko viņi par mums domā. Uzklausīt un izdarīt kaut kādus secinājumus, vai mēs esam tur pareizi darījuši vai nē. Viņiem ir tiesības. Viņi laužās. Man šodien arī laužās cilvēks un prasa par jautājumiem, bet jau vairs neatbildu. Uzklausīju cilvēku, nomierināju, aizgāja viņš diezgan optimistisks. Redzēju, ka viss labi būs. Mums vajag strādāt uz to, ka mēs gribam. Nevajag graut. Es nesaprotu, ko grib panākt viena daļa no darbiniekiem? Piemēram, es, godīgi sakot, nesaprotu to darba stilu. Ja man šeit, foajē, kur es strādāju, visu laiku ir 5,4,3,5 cilvēki. Te nekad nav tukšums. Visi kaut ko te dara. Es biju aizgājis pie Mārtiņa Skujas – klusums. Tu saproti, es gāju 11.00., 13.00., 17.00. Stāv sekretāre, kas skrien un visu izdara, bet neviens pie direktora kabineta tur nesēž. Doma pat nav tāda, jo visi zina, ka ir jāstrādā. Nē, pareizi, katrs pilda savu pienākumu. Kā var pildīt pienākumus, nepārtraukti šiverējoties pa sekretāres telpu? Ej, kad gribi 13.00.; 14.00.;15.00., visu laiku ir burzma. Tas ir darba stils. Tas vienreiz ir jābeidz. Un otrs – mums ir nevajag komunikācijas caur telefonu. Satiekas pusdienās, parunājas un viss. Pietiek, ja šito neieviesīsim, tad mums būs ļoti, ļoti grūti pierādīt, ka kaut kas mainās. Vispirms, tas ir mans redzējums. Es neuzskatu, ka mēs neko neesam izdarījuši. Es tiešām neuzskatu. Ja jums ir kaut kāds priekšlikums, ja jūs gribat Vides aizsardzības speciālisti Sigitu. Lūdzu momentā! Nav svarīgi! Viņai ir visa informācija un papīri. Es taču neiešu viņas vietā papīrus meklēt. Viņa sēž un viņai katra darba grupa strādā pa savu līniju. Kāda starpība, saprotiet? Man vajag cilvēku

Igoris  Malinauskas: Arvīd, kādā brīdī viņa nodos mums kādu darbu vai rezultātu?

Arvīds Platpers: Nē, pagaidiet, es jums tūlīt pateikšu darbinieka piebildi, ja? Un arī tu paņem un to atrisini. Darbiniekam, kas nāk uz darbu un pilda savu pienākumu. Ja viņam liek kaut ko papildus darīt, viņš saka: „Sorry, man nav laika!” Bet, ja viņš ir darba grupā, tad viņam ir pienākums to darīt.

Inārs Beļinskis: Nē, darba grupu vajag. Tikai, piemēram, es gribu zināt, kā Gita Reigate, ko viņa tev palīdzēs?

Arvīds Platpers: Labi, viss. Viss ir skaidrs.

Dzintra Maļinovska: Viņa strādās pie šiem plānojumiem.

Dainis Jansons: Ir darba grafiks, ir darba grupa. Katram ir pateikts: „Re, kur grafiks! Tev tas jāizdara!” Viss. Tātad, te var prasīt. A savādāk – darba laikā, kad viņš tur ir...

Arvīds Platpers: Neko nevar.

Dainis Jansons: Tad katru reizi prasīs, lai raksta rīkojumu, lai varētu to izdarīt, to izdarīt.

Inārs Beļinskis: sāksim ar to, ka te nav ne priekšnieka, kas varētu paprasīt, ne administratora, kas vadīs pagasta darbiniekus. Te nav neviena.

Dzintra Maļinovska: Ir, ir. Rīkojumi visiem ir.

Inārs Beļinskis: Jāredz, vai ar šo grupu spēs tikt galā. Es to gribu redzēt, vai tā tas būs.

Igoris  Malinauskas: Darbs ir ļoti nopietns.

 Inārs Beļinskis: Mani neviens nav aicinājis. Vienmēr par mani ir kāds gudrāks, labāks. ... izmetām ārā pa kaut kādu pus vainu, Dzintra sēž, kura izcūkoja, izgāza visu pagastu. Pati sēž kā čmo. Igoris bija vainīgākais!

Igoris  Malinauskas: Nē, es biju vainīgākais.

 Inārs Beļinskis: Visi deputāti, visi esam izcūkoti. Visi deputāti.

Igoris  Malinauskas: Nu, Igors bija vainīgākais. Pavisam.

Līga Badūne: Es biju vainīgākā.

Inārs Beļinskis: Tu arī, Daiga, izskaties tik smuka, ka ... Paklausies, ko par mums runā! Paklausies, ko runā cilvēki!

Dzintra Maļinovska: Vai mēs varam paskatīties lēmumprojektu un runāt par lielā plānojuma izstrādes vadītāju? Arvīd, kādas mums ir domas? Neaizej, lūdzu. Tā ailīte mums paliek tukša. Rītdien varētu.