Robežšķērsošana – biežāka un vieglāka
Noteikumu projekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu” jau 17.janvārī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Projektā Latvijas un Krievijas valdības, kas ievēro „vēsturiski izveidojušās labās kaimiņattiecības starp abām valstīm”, nosaka kārtību, kādā Latvijas pierobežas teritoriju iedzīvotājiem tiek izsniegtas daudzkārtējās Krievijas vīzas, bet Krievijas pierobežas teritoriju iedzīvotājiem – vietējās pierobežas satiksmes atļaujas. Pēdējās dotu tiesības vairākkārt ieceļot un uzturēties Latvijas pierobežas teritorijās, un tās plānots izsniegt ar derīguma termiņu no viena līdz diviem gadiem. Šajā laikā atsevišķas uzturēšanās reizes ilgums nedrīkstēs pārsniegt 90 dienas, bet kopējā uzturēšanās laika ierobežojumu nav.
Pamatojumu klāsts ir pietiekami daudzveidīgs – par pamatojumu varēs kalpot gan radinieku apmeklējums, gan, piemēram, piedalīšanās humanitāros pasākumos. Lai saņemtu atļauju iekļūt Latvijā, Krievijas pierobežu iedzīvotājiem būs jāiesniedz vien derīgs ceļošanas dokuments, aizpildīta anketa un fotogrāfija, un atļaujas tiks sniegtas bez maksas. Tās dos, pamatojoties uz sarakstiem, ko būs sastādījušas un nodevušas Krievijas pierobežas pašvaldības, turklāt jāpiebilst, ka par pierobežas teritoriju iedzīvotājiem līgumā ir nosaukti visi, kas šajās teritorijās pastāvīgi dzīvo ne mazāk kā vienu (!) gadu, kā arī viņu ģimenes locekļi. Institūcija atļauju izsniegšanai var papildus pieprasīt dokumentus, bet tai tas nav jādara.
Kur tad vīza?
Iemesls, kāpēc uz šādu līgumu varētu raudzīties īpaši piesardzīgi, ir tāds, ka tagad Latvija ir Šengenas zonas sastāvdaļa, kas pārkļūšanu pār robežu padara daudzkārt vilinošāku – tā ir iespēja iekļūt ne vien Latvijā, bet visā Šengenas zonā. Raidījumā bijušais ministru prezidents Aigars Kalvītis izteica neticību par to, ka pierobežu būs iespējams šķērsot bez vīzas, pēc kā E.Skuja apgalvoja, ka vīza paliek spēkā. Plānotajā līgumā gan vīza ieceļošanai Latvijā paredzēta nav. „Lai saņemtu dokumentu, tiks veiktas visas nepieciešamās pārbaudes, kādas tiek veiktas, izsniedzot vīzu,” ĀM preses centrā paskaidro ministrijas nostāju.
Tomēr starp šo dokumentu un vīzu ir visai daudz atšķirību. Līgums pierobežu teritoriju iedzīvotājiem atceltu prasību pēc ielūguma un apdrošināšanas polises. No pagājušā gada 1.jūnija ir spēkā nolīgums starp EK un Krieviju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības (ES) un Krievijas pilsoņiem, bet arī šī „atvieglinātā” vīzu izsniegšana nav tik „viegla” kā kārtība, kādu plāno ieviest Latvijā. Piemēram, visā ES „atvieglinātās” vīzas ir paredzētas uzturēšanās laikam, kas 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas, kas ir būtiska atšķirība no mūsu plānotā līguma satura. Atsevišķām personu kategorijām brauciena mērķa pamatošanai ir jāiesniedz mazāk dokumentu, taču uzaicinātāja rakstiska lūguma oriģināls jāiesniedz arī tuviem radiem, darījumu cilvēkiem, zinātnes, kultūras un mākslas pasākumu dalībniekiem u.c., pie tam ir jāsniedz pierādījumi par uzturēšanās ilgumam un mērķim samērīgiem iztikas līdzekļiem. Un, lai arī dažas personu kategorijas no maksas par vīzas pieprasījuma izskatīšanu ir atbrīvotas, kopumā tas tomēr ir maksas pakalpojums un izmaksā 35 eiro.
„Ir nepieciešamie resursi”
Kritiku, ko I.Vaidere izteica televīzijas raidījumā, viņa ir paudusi arī iepriekš, nosūtot ārlietu ministram Mārim Riekstiņam vēstuli ar jautājumiem. Ne visi ministra 8.februāra atbildē sniegtie argumenti pilnīgi pārliecina. Piemēram, viens no jautājumiem saistās ar to, kā ĀM uzraudzīs, ka sarakstos tik tiešām ir Krievijas pierobežas iedzīvotāji. Atbildē ir norādīts, ka Latvijas institūcijām pastāvēs iespēja saskaņošanas procesa gaitā no Krievijas sastādītajiem sarakstiem izsvītrot jebkuras personas, „kuru iekļaušana tajos nav pamatota vai ir nevēlama”. Kā šī nepamatotība vai nevēlamība tiks konstatēta, skaidrs nav. „Saskaņošanas procesā tiks iesaistīti kompetentie iekšlietu dienesti, kuru sadarbības mehānismu ar pašvaldību institūcijām un darbības metodes, pārbaudot sarakstus, ĀM nav tiesīga komentēt,” norāda M.Riekstiņš. Uzdots arī jautājums par to, kā tiks panākts, ka Krievijas iedzīvotāji tiešām paliek Latvijas pierobežas teritorijā un nedodas kaut kur tālāk, uz ko sniegta atbilde, ka jautājums par kontroli „ir Valsts robežsardzes un citu kompetento iekšlietu dienestu kompetencē. Saskaņā ar ĀM rīcībā esošo informāciju, šo dienestu rīcībā ir nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu iespējami pilnīgu vienošanās noteikumu ievērošanu.” Kā tas praktiski izpaudīsies un kā kompetentie dienesti varēs konstatēt, ka pa Rīgas ielu ejošajam cilvēkam patiesībā jāatrodas pierobežas pagastā, skaidrs nav.
Savukārt saistībā ar apdrošināšanas jautājumu atrisināšanu atbildē norādīts, ka turpmākajās konsultācijās ar Krieviju tiks ierosināts svītrot normas, kas paredz atbrīvojumu no apdrošināšanas prasības. Būtiski ir tas, ka šobrīd galīgā līguma redakcija vēl nav zināma. Kā „Kas notiek Latvijā?” redakciju informēja ĀM, pēc izsludināšanas līguma teksts tika saskaņots ar Latvijas institūcijām, kā arī tika veikta sākotnējā neoficiālā saskaņošana ar Eiropas Komisiju (EK). Pēc tam, ņemot vērā gan citu Latvijas iestāžu, gan EK iebildumus un priekšlikumus, tika sagatavoti Latvijas puses priekšlikumi par līguma projekta grozījumiem. Tos savukārt tālāk apsprieda sarunās ar Krieviju, un arī Krievijas pusei galīgā līgumprojekta redakcija jāsaskaņo ar savām institūcijām. Šobrīd Latvija no Krievijas vēl nav saņēmusi līgumprojekta galīgo versiju ar papildinājumiem, turklāt, lai Latvija šo līgumu vispār varētu noslēgt, par to būs jāsaņem arī oficiālais EK atzinums. Tikai tad, kad līguma galīgā versija būs visu pušu saskaņota un parakstīta, varēs izspriest, cik daudz vai maz caurumu atstāts Latvijas robežā. Taču ir skaidrs, ka, ņemot vērā Latvijas dalību ES un tagad arī Šengenā, šādus atvieglotus robežšķērsošanas nosacījumus ir pamats izvērtēt īpaši rūpīgi.
I.Vaideres uzdotie jautājumi M.Riekstiņam