Tomēr reālajā dzīvē vismaz pagaidām šīs sistēmas devums visbiežāk tiek vērtēts kā netaisnīgs, jo īpaši attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas pensijā devās pirms reformas stāšanās spēkā. Vidējā pensija Latvijā ir 124 lati, kas pat nesasniedz šī gada janvāra iztikas minimumu – 148 latus. Rezultātā gandrīz 500 tūkstoši pensionāru šobrīd dzīvo zem iztikas minimuma. Turklāt arī šobrīd Saeimā virzītie grozījumi Pensiju likumā, kuri ar 1.aprīli paredz palielināt indeksējamo pensiju robežu līdz 150 latiem, nekādā veidā neatrisinās aptuveni 130 tūkstošu pensionāru ienākumu problēmu, jo šāds cilvēku skaits Latvijā arvien turpinās dzīvot zem iztikas minimuma.
Kādēļ Latvijas pensiju sistēma tiek vērtēta tik pretrunīgi? Kā tas nākas, ka Eiropā un pasaulē par progresīvu atzītā pensiju paraugreforma pašu valstī ir tik neizprotami netaisnīga? Kādēļ par spīti ilgiem darba gadiem daudziem pensionāriem aprēķinātie ienākumi mūža nogali padara trūkuma nomāktu? Kā izdzīvo tie nedaudz vairāk par 7 tūkstošiem cilvēku, kuru pensijas nepārsniedz pat 60 latus mēnesī? Cik ilgi vēl Latvijā vārda pensionārs sinonīms būs trūcīgais, maznodrošinātais vai tāds cilvēks, kas bez citu palīdzības nevarētu „savilkt galus”? Kādus papildus pabalstus un atvieglojumus trūcīgākajiem pensionāriem sniedz pašvaldības un citas valsts institūcijas, un kā pie tiem tikt?
Vai gaidāmie Pensiju likuma grozījumi nesagraus pensiju sistēmu kopumā un neiztukšos tos sociālā budžeta uzkrājumus, kas paredzēti situācijai pēc dažiem gadu desmitiem, kad iedzīvotāju demogrāfiskie rādītāji būs pesimistiskākie kopš otrā pasaules kara, un vienam strādājošajam var nākties uzturēt pat divus pensionārus?
Vai Eiropas un Latvijas kopīgā nākotnes problēma – iedzīvotāju novecošana ļauj šodien strādājošajiem justies droši par to, ka pensijas lielums nākotnē patiešām būs atkarīgs no sociālā nodokļa maksājumiem pašlaik? Vai tiešām šobrīd strādājošais, kuram ir 36 gadi un gandrīz 700 latu alga uz papīra, līdz 70 gadiem 2.pensiju līmenī varēs nopelnīt līdz pat 191 000 latu?
Vai Latvijā būtu jāmaina nodokļu sistēma un, piekrītot valdības oponentiem, nodokļos jāievieš princips – „bagātais maksā vairāk”? Ko par šādu iespēju saka stingras finanšu disciplīnas atbalstītāji, kas iestājas par pārpalikuma saglabāšanu valsts budžetā? Vai taisnība, ka sociālā budžeta uzkrājums palīdz nosegt deficītu pamatbudžetā, kā arī uzrādīt pārpalikumu konsolidētajā budžetā, kas ir svarīgi saistībā ar vēlmi pievienoties eirozonai?
Raidījumā piedalīsies: Labklājības ministre Iveta Purne, Finanšu ministrs Atis Slakteris, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks, organizācijas „Sabiedrība citai politikai” dibinātājs Aigars Štokenbergs, Valsts Statistikas pārvaldes priekšnieka vietnieks Kaspars Misāns, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze, pensionēta medmāsa Elza Ilga Zemīte un Dailes teātra aktrise un pensionāre Lidija Pupure.