Šobrīd valsts „slimības lapas” apmaksā no 15.slimošanas dienas – iepriekšējās dienas apmaksā paši darba devēji. Kad 2008.gada budžeta veidošanas procesā laikraksts „Dienas Bizness” savāca septiņus tūkstošus parakstus, pieprasot valdībai un Saeimai samazināt nodokļus, šī bija viena no iekļautajām prasībām, proti, uzņēmēji prasīja noteikt, ka ar 2008.gadu valsts apmaksās „slimības lapas” jau no darbinieka 10.slimošanas dienas. No 2008.gada nekādas izmaiņas netika paredzētas, bet diskusija turpinājās.
Šodien Labklājības ministrija (LM) izplatīja informāciju, kurā pausts uzskats, ka darba devēja apmaksāto pārejošas darbnespējas dienu skaita samazināšana būtiski mazinātu darba devēju atbildību par darba apstākļiem, kas nav pieļaujams, jo Latvija pašreiz ir viena no līderēm Eiropas Savienībā pēc darba vietās bojā gājušo skaita uz 100 000 darbiniekiem. „LM esošo slimības naudas sadalījumu starp darba devēju un valsti uzskata par optimālu risinājumu,” rakstīts preses relīzē, piebilstot, ka darba devēju finansiālā sloga samazināšanai jāmeklē citi risinājumi, piemēram, aktīvāka nepamatotu „slimības lapu” izskaušana.
LM arguments sakrīt ar pozīciju, ko 13.februāra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris, ka šie izdevumi „ieinteresē darba devēju veidot labāku darba vidi, lai viņa darbinieki mazāk slimotu”. Taču pati labklājības ministre Iveta Purne raidījumā, kas notika tikai pirms divām dienām, pauda no tagadējās LM pozīcijas atšķirīgu viedokli – varētu būt kompromiss par 10 dienām. Ja LM dažu dienu laikā maina pozīciju attiecībā uz jautājumu, ko uzņēmēji uzskata par būtisku savas konkurētspējas noturēšanā, ir pamats jautājumam par to, cik šī pozīcija ir pārdomāta un izsvērta.