Vai 18 mēnešu laikā būs sajukums un neziņa?
Šobrīd Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai nav informācijas par 20% applūšanas riska teritorijām visā valstī. Ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa skaidro, ka pašvaldībām, pilnveidojot teritorijas plānojumus, būs jāsaņem dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (turpm. aģentūra). Viņa gan arī atzīst – ir paredzēts, ka valsts institūcijas (Vides ministrija un citas) vēl lems, kā nodrošināt pašvaldībām datu pieejamību.
Grozījumos ir paredzēts, ka 18 mēnešu laikā pēc to spēkā stāšanās pašvaldības izstrādā un apstiprina nepieciešamos grozījumus teritoriju plānojumos, tāpēc ir pamats jautājumam, kas pašvaldībās notiks šī pusotra gada laikā – vai varēs veikt būvniecību? D.Kārkliņa stāsta, ka skaidra situācija ir pašvaldībām, kurām visai teritorijai ir 1% plūdu kartes – tās pilda ST spriedumā par Ādažiem noteikto, proti, jaunas būvatļaujas izsniegt nevar, bet pēc grozījumu spēkā stāšanās pašvaldībām vajadzēs izvērtēt, vai plānojumi atbilst jaunajai likuma redakcijai. „Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc pašvaldībām tiek dots pārejas laiks,” viņa stāsta.
„20% augstuma atzīmes pie mums ir tikpat viegli dabūt kā 1% atzīmi,” aģentūras direktors Andris Leitass stāsta par pašvaldību iespēju iegūt informāciju no aģentūras, ja arī Saeima atbalstīs šādus Aizsargjoslu likuma grozījumus un tām būs jānosaka teritorijas ar 20% (teritorija applūst 20 reizes simts gados) applūšanas risku. Tiesa, tas nekādā veidā neatrisinātu applūstošo teritoriju noteikšanas precizitātes problēmas – „Kas notiek Latvijā?” jau iepriekš rakstīja par to, ka valstī nav vienotas metodikas, kā applūšanas risku vispār noteikt, kā rezultātā dažādu iestāžu iegūtie dati par vienu un to pašu teritoriju pat būtiski atšķiras.
A.Leitass skaidro, ka šobrīd informācija par 20% applūšanas riska teritorijām izņēmuma kārtā varētu būt tikai dažām pašvaldībām. „Es nedomāju, ka pašvaldības būtu īpaši prasījušas 20% augstuma atzīmi, ja likums to neprasīja,” viņš stāsta. Ir vēl viens iemesls, kāpēc informācijas par visu Latviju šobrīd nav – ap 100 pašvaldībām joprojām nav apstiprināti teritorijas plānojumi. Pats A.Leitass šādus grozījumus atbalstītu attiecībā uz palienēm, taču, viņaprāt, arī 1% applūšanas riska teritorijas „pazust nedrīkst” – tām būtu jāattiecas uz būvniecību un jābūt noteiktām būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos.
Sāksies problēmas
Jelgavas domes preses sekretāre Līga Klismeta informē, ka viņu pašvaldībā esot zināmas teritorijas ar 20% applūšanas risku, bet būtu jāizstrādā jaunas kartes. Viņa lēš, ka izstrādāt karšu materiālu 18 mēnešos esot reāli. Citāda situācija ir Rīgā – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļā uzzinājām, ka pašlaik Rīgai ir informācija tikai par 10% applūšanas riska vietām. 20% applūšanas riska teritoriju karte tiks izveidota tad, ja šādi grozījumi likumā tiks pieņemti. Arī Rīgas pārstāvji prognozē, ka tam nevajadzētu prasīt ilgu laiku.
Tam, ka 18 mēnešu laikā darbu ir iespējams izdarīt, piekrīt arī Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks, taču viņš vienalga paredz, ka šādu grozījumu rezultātā „sāksies problēmas”. „Mums tādu materiālu, dabiski, nav. Tas ir milzīgs darbs, un to būs diezgan sarežģīti izdarīt, jo visi teritoriju plāni būs jāver vaļā,” viņš stāsta. N.Breidaks skaidro, ka budžeti jau ir apstiprināti un, ja būtu jāpasūta jauna izpēte, būtu jādomā, kur ņemt vajadzīgos līdzekļus – ļoti aptuveni tie, viņaprāt, varētu būt 15 līdz 20 tūkstoši latu. Taču problēmas N.Breidaks saskata arī paredzamajā procedūrā – būs jāatver teritorijas plānojums, atkal jāprasa visi atzinumi, un dažādas grupas un organizācijas var vēlēties atvērtajā plānojumā iekļaut jaunas prasības.