90 miljoni gadā
Centrālā statistikas pārvalde ir aprēķinājusi, ka pagājušā gada beigās iztikas minimums vienam Latvijas iedzīvotājam bija 143,01 lati. Kā informē Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Kupče, apmēram 391 tūkstotis pensionāru šobrīd saņem vecuma pensijas, kuru apmērs ir līdz šim slieksnim. Tie ir 84% no vecuma pensiju saņēmēju kopskaita. Lai visas pensijas paceltu šī brīža iztikas minimuma līmenī, pēc aptuveniem LM aprēķiniem 2008.gadā papildus būtu vajadzīgi 88,4 miljoni latu.
Teju 90 miljoni latu ir ievērojama summa, un 2008.gada valsts budžeta veidošanas procesā valdība ar arodbiedrībām strīdējās arī par daudzkārt mazāku summu piešķiršanu. Taču sociālā budžeta pārpalikums šobrīd ir ievērojami lielāks – kā pavēstīja Valsts kases preses sekretārs Mārtiņš Lācis, 6.februārī sociālajā budžetā bija 733 miljons latu atlikums. LM pozīcija gan līdz šim ir bijusi tāda, ka šo pārpalikumu nedrīkst iztērēt, jo valstij ir jāveido rezerves tam laikam, kad demogrāfiskās situācijas dēļ sociālajā budžetā vairs neveidosies pārpalikums, bet gan deficīts. Vai „Sabiedrība citai politikai” atbalsta pārpalikuma tērēšanu šobrīd?
Talkā varētu nākt pamatbudžets
Izrādās, A.Štokenbergs raidījumā nav domājis, ka pensiju paaugstināšanai jāiztērē sociālā budžeta pārpalikums. Viņš skaidro, ka viss viņa teiktais ir jāklausās kontekstā, un uzsver svarīgāko viņa pausto ideju – tas ir netaisnīgi, ka šobrīd valsts budžeta pārpalikums veidojas tikai no sociālā budžeta līdzekļiem. „Ir skaidrs, ka nedrīkst noēst pārpalikumu sociālajā budžetā, jo būs vajadzīga rezerve,” saka A.Štokenbergs. Taču pēc viņa organizācijas aprēķiniem „tā rezerve ir par lielu”. Šobrīd gan A.Štokenbergs nesniedz atbildi uz to, cik liela rezerve būtu adekvāta.
Taču viņam ir plāns, ko darīt tajos brīžos, kad demogrāfiskās situācijas dēļ sociālajā budžetā varētu būt nepietiekami daudz līdzekļu. „Sociālās politikas sekas varēs izlabot tikai noteiktā periodā, un būs vajadzīgs, lai pamatbudžets nāktu talkā sociālajam budžetam, nevis otrādi, kā tas ir tagad,” stāsta A.Štokenbergs. Ar viņa iecerētajām nodokļu izmaiņām pamatbudžetā ienāks vairāk līdzekļu, ko tad varēs izmantot arī pensiju paaugstināšanai, jo sociālo iemaksu paaugstināšanu organizācija neuzskatot par iespējamu. To, par kādām summām varētu būt runa, A.Štokenbergs šobrīd nevar pateikt, bet sola izrēķināt un visiem pastāstīt.
Kamēr vāc parakstus, iztikas minimums pieaudzis
Šonedēļ „Sabiedrība citai politikai” arī paziņoja par iesaistīšanos parakstu vākšanas kampaņā par izmaiņām likumā „Par valsts pensijām”. Pirmie paraksti par grozījumiem, kuru rezultātā minimālā pensija valstī tiktu palielināta līdz 135 latiem mēnesī, tika savākti jūlijā. Jānis Kleinbergs, kas ir viens no parakstu vākšanas organizētājiem, informē, ka šobrīd ir savākti jau vairāk nekā 9 tūkstoši parakstu no vajadzīgajiem 10 tūkstošiem. Šobrīd gan parakstu vākšanu ir ietekmējis tas, ka līdz ar izmaiņām Notariāta likumā piecas reizes sadārdzinājusies paraksta notariāla apliecinājuma iegūšana. „Es nevēlētos domāt, ka tā ir tīša Saeimas rīcība,” saka J.Kleinbergs, skaidrojot, ka jaunā kārtība, kā liecinot ziņas no visām Latvijas pilsētām, esot visu nobremzējusi. Viņš min, ka Saeima no līdzšinējām tautas aktivitātēm varētu būt ļoti nobijusies un skrējusi tās nobremzēt. „Tā ir muļķība,” viņš raksturo notariālā apliecinājuma sadārdzināšanos.
Likuma grozījumi gan tika iecerēti tieši tāpēc, lai Latvijā pensijas vairs nebūtu zem iztikas minimuma. Taču pa to laiku, kamēr tiek vākti paraksti, iztikas minimums jau ir kļuvis lielāks par grozījumos paredzētajiem 135 latiem. J.Kleinbergs stāsta, ka centīsies rīkoties tā, lai visas pensijas tomēr sasniegtu iztikas minimumu un vienmēr būtu virs tā. Inflācijas līmenis Latvijā liek domāt, ka šī mērķa sasniegšanai varētu būt jāvelta ilgs darbs.