Valsts kontroliere: problēmas prēmēšanā nav novērstas

Pagājušā gada pavasarī Valsts kontrole ziņoja, ka valsts pārvaldes iestāžu darbinieku vidējā mēnešalga veido tikai 45% līdz 91% no kopējā atalgojuma mēnesī, pārējo atalgojuma daļu veido piemaksas, prēmijas un atlīdzība par vadības līgumiem. Otrdien valdībā tika pieņemti attiecīgo Ministru kabineta noteikumu grozījumi. Kā lasāms paskaidrojuma rakstā, tie ir paredzēti, lai noteiktu „stingrākas prasības attiecībā uz piemaksu un prēmiju piešķiršanu”. Tomēr prēmēšanas sistēma valsts iestādēs joprojām būs daudzkārt dāsnāka par to, ko kārtīgam darbiniekam parasti piešķir privātuzņēmējs – vienreizēju prēmēšanu gadā, ja aizvadītā gada finanšu rezultāti atbilst uzstādītajiem mērķiem vai pat pārsniedz tos. Arī valsts kontroliere Inguna Sudraba norāda, ka šajā sistēmā joprojām nepieciešami uzlabojumi.

Gadā – vairākas prēmijas

Ja iepriekš valsts pārvaldes iestāžu darbinieku prēmiju izmaksu skaits gada laikā bija neierobežots, tad jaunā kārtība nosaka, ka tagad darbiniekus varēs prēmēt tikai reizi ceturksnī, ņemot vērā viņa ieguldījumu valdības rīcības plāna un iestādes rīcības plāna izpildē, kā arī neparedzētu ārkārtēju uzdevumu izpildē. Turklāt atsevišķos gadījumos ne biežāk kā reizi gadā būs ļauts izmaksāt arī papildu prēmiju par īpašu ieguldījumu nozīmīgu pasākumu īstenošanā. Pagājušā gada 19.septembra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” I.Sudraba stāstīja, ka ierēdņi sevi prēmē pat vairākas reizes vienā mēnesī un pauda uzskatu, ka maksimums gadā būtu viena prēmija.

Tāpat valsts kontroliere kritizēja valsts pārvaldē esošos spēles noteikumus, ka prēmijās var izmaksāt 15% no algu fonda, kā arī visu neiztērēto algu fonda daļu – šādi līdzekļi iestādē var rasties, piemēram, ja tajā ir neaizpildītas štata vietas. Šie spēles noteikumi mainīti nav. Ir noteikts, ka vienā reizē maksimālais prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt 120% no mēnešalgas lieluma. Paredzēts, ka tagad iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona konkrētu prēmijas apmēru noteiks, izvērtējot darbinieka ieguldījumu un darba rezultātus saskaņā ar iestādes vadītāja noteiktu prēmēšanas kārtību un kritērijiem.

Objektīvi novērtēt nevarēs

„Es apsveicu jebkurus soļus sistēmas sakārtošanā,” stāsta I.Sudraba. Viņa pozitīvi vērtē to, ka ir uzlikti vismaz kaut kādi ierobežojumi, kas iepriekš nepastāvēja, tomēr arī mainītajā regulējumā viņa saskata problēmas. „Prēmēšana ir jāsaista ar darba rezultātu. Lai objektīvi to novērtētu, tas ir liels administratīvais darbs, to nevar izdarīt katru ceturksni,” valsts kontroliere pauž bažas par to, cik pamatoti tiks izmaksātas prēmijas, ja to darīs reizi ceturksnī. Saistībā ar iespēju ietaupītos līdzekļus izmaksāt prēmijās, kas saglabāsies, I.Sudraba redz arī pozitīvas izmaiņas – tagad, ja tiks izmaksāts maksimālais prēmiju skaits, „tam ietaupījumam klāt netiks”.

Viņasprāt, pats pirmais darbs ir objektīvu algu noteikšana. Un, ja darbinieks pierāda, ka var strādāt kvalitatīvi un vairāk, nekā to prasa viņa amats, tad darbinieku var papildus atalgot. Šobrīd kā būtiskāko nākamo soli I.Sudraba redz tādas sistēmas radīšanu, kur atalgojums tiešām ir saistīts ar darba rezultātu un prēmijas par darba rezultātiem pamatoti var tikt izmaksātas vienu reizi gadā.

 

Video: Valsts kontroliere Inguna Sudraba par valsts iestāžu darbinieku atalgojuma sistēmas trūkumiem, prēmijām, ko var izmaksāt neierobežotā skaitā, un darāmajiem darbiem, lai sistēmu sakārtotu (fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 19.09.2007.)

„Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”

Noteikumu grozījumi valdībā