Kas atņems pilsonību viltus pasu saņēmējiem?

Kaut gan PMLP uzskata, ka cilvēkiem, kas saņēmušas viltotās pases, personas profilus Iedzīvotāju reģistrā drīkst dzēst bez tiesas lēmuma un līdz ar to arī dzēšas pilsonības piešķiršanas fakts, tam nepiekrīt nedz Naturalizācijas pārvaldes (NP) vadītāja, nedz arī viens no Pilsonības likuma autoriem, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.

Raidījumā „Kas notiek Latvijā?” 9. janvārī Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane atgādināja Pilsonības likuma 24. pantu, kurā noteikts, ka pilsonību var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu, ja persona apzināti ir sniegusi par sevi nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību. „To var izdarīt tikai apgabaltiesa. Un tikai apgabaltiesa, nevis kāds cits. Nevis kaut ko izdzēšot, kaut ko pierakstot,” kategoriska bija E. Aldermane.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks Vilnis Jēkabsons gan tam nepiekrita. Īpaši atzīmējot, ka tas ir tikai PMLP viedoklis, viņš uzsvēra, ka šajā gadījumā tiesas lēmums nav nepieciešams, viltotais personas profils ir vienkārši jālikvidē. „Viņam ir otra identitāte, viņam ir neesoši, neīsti dati par viņa personību kā tādu. Juridiskā uztverē viņam ir cita identitāte,” skaidroja V. Jēkabsons, „mums pretī nav cilvēka – nav iesniedzēja, nav saņēmēja”. Šobrīd neīstās identitātes esot likvidētas, bet pases ievadītas nederīgo dokumentu reģistrā un kaut reizi tā tiks izmantota Šengenas valstu zonā, to momentāni konfiscēs.

Aivars Endziņš, kas ir viens no Pilsonības likuma autoriem, apliecināja, ka pases drīkst anulēt kriminālprocesa ietvaros, bet pilsonību drīkst atņemt tikai tiesa. „Kamēr notiek izmeklēšana un kamēr nav pilnībā skaidrības un nav noskaidrotas personas, pilsonību nedrīkst atņemt. To var atņemt tikai tad, kad tiesa to ir nospriedusi,” teic A. Endziņš. Argumentam, ka nav cilvēka, kas ir piesaistīts pie izdomātās personas profila, viņš atbild, ka jāskatās ir pēc analoģijas. „Kāds ir aizpildījis dokumentus un apliecinājis ar parakstu, ka sniedz patiesas ziņas, bet rezultātā saņēmis pasi ar nepatiesu informāciju. Ir jākonstatē, kura persona tā bija,” ir pārliecināts A. Endziņš.