Vai okupācijas memoriāla konkurss nav izšķērdība?
Decembrī noslēdzās starptautisks metu konkurss par padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveidi Strēlnieku laukumā. Kā liecina konkursa izmaksu tāme, tad kopumā projektam iztērēti 100 tūkstoši latu, lai gan ir pamats uzskatīt, ka reālās izmaksas varēja būt mazākas.
Kultūras ministrija (KM) skaidro, ka katrs santīms tērēts saskaņā ar likumdošanu un iepirkumu konkursos daudzviet nav pieteikušies vairāk par vienu kandidātu, kas samazinājis izvēles iespējas. Tomēr izdevumu salīdzinājums liek domāt par līdzekļu izšķērdēšanu. „Kas notiek Latvijā?” redakcija piedāvā iepazīties ar minētā konkursa izmaksu tāmi.
Atsevišķi izdevumi – diskutabli
Konkursa balvu fonds ir 30 tūkstoši latu jeb aptuveni trešdaļa no visiem izdevumiem. Kā atzīst arhitekte Dace Kalvāne, kas organizējusi vairākus starptautiskus arhitektūras konkursus (piemēram, Rīgas administratīvā centra izveide Torņakalnā) tad šāda proporcija rada jautājumus. „Balvu fonda proporcija pret kopējiem konkursa izdevumiem ir salīdzinoši maza – proporcionālais balvu un organizatorisko izmaksu sadalījums varētu būt puse uz pusi,” uzskata D. Kalvāne. Konkursa administrēšana par nepilniem 10 000 latu, ko veic privāta biedrība, liekot uzdot jautājumu par konkursa gatavošanas darbu efektivitāti.
Salīdzinoši augstas viņa nosauc tulka pakalpojumu un konkursa sagatavošanas izmaksas. Viņu arī izbrīna, ka tāmē pie bukleta izdošanas un izplatīšanas nav paredzēta sadaļa par bukleta drukāšanu, kas ir lauvas tiesa bukleta izdošanā. Kā skaidro KM pārstāve, konkursa atbildīgā sekretāre Māra Ādiņa, tad konkurss par bukleta drukāšanu noslēdzās bez rezultātiem un tas tiks atkārtots – tātad, konkursa izdevumi pārsniegs 100 tūkstošus latu. Attiecībā pret sinhronā tulka, kas vienlaikus bija gids, atalgojumu, viņa norāda, ka šis cilvēks četras dienas esot no rīta līdz vakaram staigājis līdzi žūrijai pieaicinātajam ekspertam Danielam Kündigam no Šveices.
Salīdzinoši augsti paredzēti arī pasta pakalpojumu izdevumi darbu nosūtīšanai to autoriem. Konkursa darbu glabāšana esot izmaksājusi 200 latus, līdz ar to sanāk, ka darbu nosūtīšanai tiks tērēti 3,2 tūkstoši latu.
Lielākie izdevumi – privātām struktūrām
Nepilni 20 tūkstoši latu kopumā ir pārskaitīti divām organizācijām. Arhitektu firma „Marta Saule” par 9,8 tūkstošiem latu iekārtoja konkursa darbu ekspozīciju Dailes teātrī. Ņemot vērā, ka tika izstādīti 55 darbi, iznāk, ka katra stenda iekārtošana izmaksājusi nepilnus 180 latus.
Konkursa administrēšanā tika iesaistīti pieci cilvēki, kuru kopējais atalgojums pārsniedz 8 500 latus. Tos algoja biedrība „Biennāle 2005”, kura vienīgā pieteicās pagājušā gada 30. maijā Kultūras ministrijas mājas lapā izsludinātajā konkursā. Savdabīgi, ka līgumcena ir 9 999 latu – tieši par vienu latu mazāk nekā nepieciešams, lai būtu jārīko atklāts konkurss atbilstoši Publisko iepirkumu likuma normām. M. Ādiņa nenoliedz, ka tas darīts apzināti – viņa atzīst, ka konkursa administratori bijuši nepieciešami nekavējoties, savukārt atklāta konkursa rīkošana prasītu mēnešus. Taču tas liek uzdot jautājumu, vai minētās summas ir adekvātas un reālas.
Kā informēja biedrības „Biennāle 2005” pārstāve Ilze Egle, tad reālās izmaksas konkursa administrēšanai varētu būt lielākas, ņemot vērā lielo konkursa dalībnieku skaitu. Par minēto summu biedrībai esot notikušas sarunas ar KM, kur „Biennāle 2005” pieprasījusi augstāku samaksu, taču ministrija neesot tam piekritusi. To apstiprina arī M. Ādiņa, kas noliedz, ka sarunas notikušas pirms konkursa izsludināšanas. „Biedrība uzdeva jautājumu, vai ministrija neatkāpjas no nosauktās summas,” skaidro M. Ādiņa.
Jāatzīmē, ka "Biennāle 2005" vadītāja Līga Marcinkeviča, kas arī parakstījusi līgumu ar KM, darbojusies šobrīd likvidētajā organizācijā "Kultūras pilotprojekti", kur Helēna Demakova savulaik ieņēma valdes priekšsēdētājas amatu.
Tiesa, konkurss nevar nelepoties ar sasniegto – uzvarētāju trio - Kristapam Ģelzim, Ilzei Miķelsonei un Voldemāram Johansonam - darbam "Vēstures taktīla" bija jāsacenšas ar 54 darbiem, daudzi no tiem iesūtīti no ārvalstīm. Taču tajā pašā laikā jācer, ka konkursa organizēšanas izmaksas nenogriezīs kādu idejas gabalu no iecerētā memoriāla, jo izrādīsies, ka nu ir jāsāk taupīt.
Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla konkursa izmaksu tāme
KM līgums ar biedrību "Biennāle 2005"
KM līguma ar biedrību "Biennāle 2005" pielikums - izmaksu tāme
Publisko iepirkumu likums