Tiesnešiem bijušas domstarpības par robežlīgumu

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris „Kas notiek Latvijā?” redakcijai apstiprināja, ka viens tiesnesis minētajam spriedumam septiņu dienu noteiktajā termiņā pievienojis savas atsevišķās domas. Vienlaikus ir skaidrs, ka citu tiesnešu atsevišķo domu nav un nebūs, jo termiņš jau pagājis. Līdzās tam tiesas priekšsēdētājs ļāva noprast, ka spriedums pieņemts, balsojot par to pa daļām un ka šīs atsevišķās domas visticamāk attiecas uz kādu no daļām, ne uz visu spriedumu kopumā. Līdz ar to šobrīd var vien minēt, vai šīs domas attiecināmas uz strīdīgo Abrenes jautājumu, atsauci uz EDSO noteikto robežu nemainības principu, Saeimas pilnvarojuma likuma atbilstību Neatkarības deklarācijai vai attiecībā uz citiem spriedumā izanalizētajiem vēstures faktiem, kas plaši izklāstīti spriedumā. Bijusī Satversmes tiesas tiesnese un tagad Saeimas deputāte Ilma Čepāne („Jaunais Laiks”) „Kas notiek Latvijā?” pauda nostāju, ka viņa noteikti savas atsevišķās domas būtu pievienojusi jautājumam par Saeimas pilnvarojuma likuma atbilstību Neatkarības deklarācijas 9. punktam.

Tomēr atsevišķās domas sabiedrībai būs pieejamas tikai 29. februārī. Argumentācijā par to, kādēļ tiesnešu atsevišķās domas plašākai sabiedrībai pieejamas tikai trīs mēnešus pēc sprieduma pasludināšanas, labprāt dalījās bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, kura vadībā tika izveidota Satversmes tiesa un tapa arī tās reglaments: „Atsevišķās domas vairāk domātas speciālistu analīzei, pretējā gadījumā, ja tās pievienos spriedumam uzreiz, tās var uztvert emocionāli. Kad kaislības ir norimušās, tad var publicēt”. Jāpiebilst, ka ne visās Eiropas valstīs ir tieši šāds princips atsevišķo domu pievienošanai. Ir valstis, kur tās tiek pievienotas un pasludinātas līdz ar spriedumu.

Kā zināms, ST lēmuma pieņemšanas procedūrā noteikts, ka tiesnesis, kas balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, nedēļas laikā rakstveidā izsaka savas atsevišķās domas, kuras pievieno lietai. Tiesneša atsevišķās domas nevar mainīt tiesas spriedumu, par kuru jau pieņemts lēmums.