Lai gan nesen demisionējušā premjera Aigara Kalvīša valdības deklarācijā bija solījums izveidot „priekšnosacījumus demogrāfiskās krīzes pārvarēšanai, tai skaitā – definēt skaidru un valsts interesēm atbilstošu migrācijas un reimigrācijas politiku”, par migrācijas politiku valdība līdz šim tomēr nav spējusi vienoties. Koncepcijas projekts par migrācijas politiku saistībā ar nodarbinātību, jau janvārī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, pēc atkārtotas atlikšanas valdībā vēl aizvien nav izskatīts. Pēdējoreiz koncepcijas projekts atlikts 20.novembrī uz mēnesi.
Grūti kvalificējamais trešo valstu darbaspēks
Tā kā darbaspēka problēmu risināšana tagad gulsies uz jaunās valdības pleciem, migrācija bija viens no tematiem, par kuriem partiju izvirzītie premjera amata kandidāti vai līderi izteica savu viedokli 28.novembra raidījumā „Kas notiek Latvijā?”. „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis Gaidis Bērziņš teica, ka trešo valstu darbaspēks un sevišķi nekvalificētais darbaspēks nav pieļaujams, bet Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Mārtiņš Roze atzina, ka ir nozares, kurās ir nepieciešams papildus darbaspēks. Oskars Spurdziņš pauda Tautas partijas pozīciju – tā atbalsta migrāciju, bet tikai kvotētu un augstas kvalifikācijas, ko valdībai ierosinātu nozares. Arī „Jaunā laika” (JL) premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis izteica līdzīgu nostāju – var atļaut ievest kvalificētu darbaspēku, ja attiecīgā nozare var pamatot, kāpēc Latvijā nav šādu speciālistu. Partijas „LPP/LC” pārstāvis Ivars Godmanis, kura vadītā Iekšlietu ministrija (IeM) ir tā, kas valdībā iesniedza migrācijas koncepciju, teica, ka vajadzētu uz oficiālu datu pamata dot valdībai tiesības noteikt limitu atsevišķās nozarēs, lai uzņēmēji neaiziet prom no Latvijas. Minējis ceļu būvi kā vienu no nozarēm, I.Godmanis atzina, ka jautājums esot, „kāda līmeņa speciālistus valdība var noteikt ievešanai”.
Viedokļi, ka vajadzētu piesaistīt tikai augsti kvalificētu darbaspēku, no politiķiem un ekspertiem izskanējuši arī iepriekš. Tā kā atbalstu šādam principam šobrīd pauž vairākas partijas, kas potenciāli varētu būt jaunās valdības sastāvā, būtiski ir izprast, kāds darbaspēks tiek apzīmēts ar terminu „augsti kvalificēts”. Taču izrādās, ka šobrīd īstas skaidrības par to nav arī pašiem politiķiem. O.Spurdziņa padomnieks Modris Sprudzāns skaidro, ka O.Spurdziņš neatbalsta viesstrādnieku piesaistīšanas atvieglošanu, izņemot augsti kvalificētos darbiniekus, bet to, kas ar to saprotams, skaidri definēt vajadzētu nākamajai valdībai kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK). JL sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota stāsta, ka partija atbalsta atvieglotu darbaspēka ievešanu nozarēs, kur tas ir pamatoti nepieciešams, bet arī nesniedz skaidrojumu par to, kas uzskatāms par augsti kvalificētu darbaspēku, atzīstot, ka pagaidām tas ir idejas līmenī.
I.Godmaņa detalizētāku viedokli ar padomnieka Krista Leiškalna starpniecību ilgāk nekā nedēļas laikā nav izdevies iegūt, taču partijas „LPP/LC” sagatavotajā ceļa kartē valdības darbam ir iekļauts arī šāds punkts: „Mēs atbalstīsim legāla tautsaimniecībai nepieciešama kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu, valdībai nosakot kvotas nozarēm un valstīm, ar kurām noslēgti divpusējie līgumi.” Arī šīs partijas preses sekretārs Edgars Vaikulis nezina precīzus kvalificēta darbaspēka noteikšanas kritērijus, minot, ka viens no tiem varētu būt augstākās izglītības esamība, bet tā būs valdība, kas lems par to. E.Vaikulis gan pēc tam atzīst, ka būtu sarežģīti noteikt, līdz kuram līmenim darbaspēks ir kvalificēts, līdz kuram – nekvalificēts, taču noteikt, kurās nozarēs darbaspēka trūkst, to gan valdība varētu.
Izglītība, darba pieredze vai darba alga?
Tas faktiski sakrīt ar migrācijas koncepcijā teikto. IeM atbalsta to koncepcijas risinājuma variantu, kas paredz vienkāršot esošo uzturēšanās un darba atļauju saņemšanas procedūru visiem viesstrādniekiem, bet valdībai savukārt deleģēt tiesības lemt par vienkāršotu trešo valstu darbaspēka uzņemšanas procedūru tajos gadījumos, ja ir konstatēts būtisks darbaspēka trūkums vai nepieciešams īstenot valsts nozīmes un liela apjoma investīciju vai infrastruktūras projektus. Koncepcijas projektā minētas trīs iestādes, pēc kuru sniegtās informācijas valdība varēs spriest par profesijām, kuru pārstāvji būtu piesaistāmi saskaņā ar vienkāršotu procedūru, un tās ir Nodarbinātības valsts aģentūra, Ekonomikas ministrija (EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). „Kas notiek Latvijā?” redakcija skaidroja, vai kādā no šīm iestādēm ir zināms, kā definēt augsti kvalificētu darbaspēku.
Nodarbinātības valsts aģentūras direktora vietniece nodarbinātības politikas jautājumos Vija Račinska min, ka augsti kvalificēti varētu būt, piemēram, inženieri, bet zemi kvalificēti varētu būt krāvēji, sētnieki, apkopēji, mazgātāji un citi. Taču aģentūrā šāds jēdziens netiek lietots, tāpēc precīza definējuma viņiem nav. Arī EM Sabiedrisko attiecību nodaļas Pārvaldes vecākā referente Linda Pastare var paust tikai ministrijas interpretāciju par augsti kvalificētu darbaspēku. EM viedoklis ir, ka „tīri formāli par augsti kvalificētu darbaspēku var uzskatīt personu, kurai ir grāds, diploms vai cits dokuments, kas apliecina atzītas formālās izglītības programmas sekmīgu apgūšanu, un šai personai ir vismaz trīs gadu darba pieredze noteiktā profesijā”. Tāpat noteiktu kritēriju nav IZM. Ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe atklāj ministrijas viedokli, ka augsti kvalificētam darbiniekam ir būtiski, lai viņš būtu „ieguvis nepieciešamo izglītības līmeni attiecīgajā nozarē, lai varētu sekmīgi iekļauties darba tirgū un nepieciešamības gadījumā prastu un būtu motivēts apgūt konkrētai darba vietai vajadzīgās papildus prasmes un iemaņas”.
LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle savukārt atsaucas uz Eiropas Komisijas sagatavoto Direktīvas projektu par Trešo valstu pilsoņu, kas pilda augsti kvalificētu darbu, ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, kurā norādīts, ka augsta kvalifikācija nebūt nenozīmē tikai augstāko izglītību. „Augsti kvalificēts darbs tiek pierādīts ar trīs gadu iepriekšējo profesionālo pieredzi jebkurā profesijā, tas ir, arī profesijās, kas nebūt neprasa augstāko izglītību,” atbild E.Egle, piebilstot, ka savu piemērotību augsti kvalificētai nodarbinātībai cilvēks var apliecināt gan ar izglītības dokumentu, gan arī ar trīs gadu darba pieredzi. Viņa arī atklāj, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs par kritērijiem notiek diskusijas un atsevišķu valstu pārstāvji kā vienīgo kritēriju ir izvirzījuši darba algu.
Demisionējušajai valdībai lēmumu par migrācijas politiku partiju atšķirīgo nostāju dēļ neizdevās pieņemt. Ja jaunajai koalīcijai izdosies vienoties par augsti kvalificētu viesstrādnieku atvieglotu piesaistīšanu, arī tad vēlāk var izrādīties, ka partiju pozīcijās ir pretrunas. Iepriekšminētās dažādās termina interpretācijas parāda, ka, lai partijas varētu būt pārliecinātas par vienotu viedokli, ir skaidri jādefinē, vai atbalstāma ir tikai tādu viesstrādnieku piesaistīšana, kas atbilst virknei stingru kritēriju, vai arī būtībā piesaistāmi visi to profesiju pārstāvji, kurās konstatēts darbaspēka trūkums.
Koncepcijas projekts par migrācijas politiku saistībā ar nodarbinātību