Kas dominēs - zaļā enerģija vai Krievijas gāze?

Kaut gan „Jaunais Laiks” norādījis, ka ir par atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu Latvijas energobilancē, atsevišķu partijas biedru rīcība liecina par pretējo. Pirms diviem gadiem franču kompānija, izsakot piedāvājumu privatizēt a/s „Rīgas Siltums”, solīja uzbūvēt jaunu zaļās enerģijas koģenerācijas staciju. Pret uzņēmuma privatizāciju toreiz iestājās ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš („Jaunais Laiks”), savukārt pēc nepilna pusgada Rīgas mērs Aivars Aksenoks („Jaunais Laiks”) parakstījās zem Rīgas siltumapgādes stratēģijas, kas paredz izsvērt iespēju būvēt Rīgā ogļu staciju. Diskusija par siltumapgādi atkārtoti tika aizskarta „Kas notiek Latvijā?” raidījumā šī gada 5. decembrī, „Latvenergo” vadītājam Kārlim Miķelsonam pamatojot jauna energobloka būvniecību Rīgas TEC-2, kuru darbinātu ar gāzi. „Nevis tāpēc, ka mums tikai elektrību vajag. Mums ir siltums Rīgai vajadzīgs,” norādīja K. Miķelsons. Viņam kategoriski nepiekrita Sandra Kalniete, to saucot par vienpusēju pozīciju un uzstājot, ka Latvijā jārada ar vietējiem resursiem darbināma stacija.

Starp citu, Enerģētikas attīstības pamatnostādnes liecina, ka siltumapgādē dominējošais kurināmais 2004. gadā bija dabas gāze, kas aizņēma aptuveni 70% no kopējā apjoma. Situācija būtiski nav mainījusies arī šobrīd.

K. Kariņš un A. Aksenoks pret “Dalkia”

2006. gada sākumā, kad valdībā tika risināts jautājums par uzņēmuma „Rīgas Siltums” valstij piederošo nepilnu 49% akciju privatizāciju, raidījumā „Kas notiek Latvijā?” privatizētgribētāju – „Dalkia City Heat” – pārstāvis Guntars Kokorevičs solīja uzņēmumā investēt 60 miljonus latu, lai uzbūvētu jaunu apvienotā siltuma un elektroenerģijas staciju, ko darbinātu ar zaļo enerģiju. „Tā ir koksne, kūdra, granulas, daudz kas. Un šie enerģijas veidi ir iegūstami šeit uz vietas,” 2006. gada 25. janvāra raidījumā skaidroja G. Kokorevičs. Pārstāvji no „Jaunā Laika” – tobrīd ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš un Rīgas mērs Aivars Aksenoks – norādīja, ka šāda attīstība jau ir paredzēta un iespējama bez investora piesaistīšanas. „Tie ir gan siltuma zudumi, tie ir gan jauni patērētāji, tie ir jauni enerģijas avoti, siltumefektivitāte, tātad tie paši virzieni, par kuriem runā Dalkia,” atsaucoties uz Rīgas siltumapgādes stratēģiju, toreiz argumentēja A. Aksenoks.

Rīgas siltumapgādes attīstības koncepciju 2006.–2016.gadam Rīgas Dome Aivara Aksenoka vadībā apstiprināja pēc nepilna pusgada – 2006. gada 1. augustā, taču tajā par zaļās enerģijas stacijas būvniecību nav ne vārda. Tieši pretēji – koncepcijā minēts, ka „lai mazinātu pilsētas atkarību no dabasgāzes monopolpiegādēm, izvērtēt ogļu koģenerācijas stacijas būvniecības lietderību Rīgā”.

“Rīgas Siltuma” nākotne neskaidra, JL pinas pretrunās

Savukārt šī gada augustā valdība nolēma “Rīgas Siltuma” akcijas nodot Ekonomikas ministrijas valdījumā, kurai jāizvērtē iespējas un nepieciešamību tās nodot tālāk „Latvenergo”. Līdz šim gan lēmums nav pieņemts un akcijas vēl joprojām atrodas Privatizācijas aģentūrā.

Jāsecina, ka Sandras Kalnietes asā nostāja par vietējo resursu izmantošanu siltumapgādē un elektroenerģijas ražošanā ir pretrunā ar savulaik partijas biedru – Krišjāņa Kariņa un Aivara Aksenoka – redzējumu, kā mazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Līdz ar to politiķes izteiktie pārmetumi “Latvenergo” prezidentam K. Miķelsonam par vietējo energoresursu neizmantošanu ir nekonsekvences apliecinājums paša “Jaunā Laika” vīzijā par Rīgas energoapgādi.

Video: "Jaunā Laika" pārstāvji un "Rīgas Siltuma" akcionārs "Dalkia City Heat" par jaunām siltumapgādes stacijām nākotnē (fragments no "Kas notiek Latvijā?", 25.01.2006.)