Tā kā apgalvojums par tik lielām medicīnas personāla skaita atšķirībām starp Latviju un citām valstīm nav atstājams bez ievērības, „Kas notiek Latvijā?” centās noskaidrot, vai A.Kalvīša teiktais atbilst patiesībai un kādu vēl informāciju par Latvijas un citu valstu medicīnas personālu satur ziņojums. Tikai tagad saņemta Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra Armanda Ploriņa atbilde, kurā sniegtā informācija nesakrīt ar premjera teikto.
Izrādās, ka ārstu skaits Latvijā būtiski neatšķiras no ārstu vidējā skaita Eiropas Savienībā, tas ir pat mazliet mazāks – ārstu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem Latvijā ir 31,12, bet vidēji Eiropas Savienībā tie ir 34,71. Šo datu avots esot 2004.gada Pasaules Veselības organizācijas informācija. Attiecībā uz medmāsām situācija ir citāda, bet to Latvijā ne tikai nav trīs reizes vairāk nekā citur, medmāsu Latvijā ir pat par 28% mazāk. Proti, uz 10 000 iedzīvotājiem Latvijā ir 52,96 māsas, kamēr Eiropas Savienībā vidēji ir 73,15 māsas.
VM atbildē norādīts arī uz to, ka būtiskākās problēmas cilvēkresursu jomā rada medicīniskā personāla vecuma struktūra un reģionālais izvietojums, piemēram, 33,7% strādājošo ārstu un 28,6% strādājošo māsu ir vecumā no 50 līdz 64 gadiem. Taču nav sniegta detalizētāka informācija par medicīnas darbinieku skaitu uz citu valstu fona, līdz ar to nav apstiprinājuma arī tam, ka A.Kalvīša teiktais būtu attiecināms kaut vai tikai uz atsevišķu specialitāšu pārstāvjiem.
Minēto informatīvo ziņojumu jau vasarā sagatavoja Pasaules Banka un Starptautiskais valūtas fonds, un starp četrām tajā aplūkotajām nozarēm ir arī veselība. Pilns ziņojuma teksts publiski nav pieejams – Finanšu ministrija, norādot, ka gala ziņojuma pilnā versija ir ierobežotas pieejamības darba materiāls, ir ļāvusi iepazīties tikai ar prezentāciju, kurā iekļauti galvenie secinājumi un ieteikumi, piebilstot, ka sīkāku informāciju droši vien var sniegt analizētās nozares. Šajā prezentācijā tādas informācijas, kas apstiprinātu A.Kalvīša sacīto, nebija, līdz ar to nācās prasīt atbildi no VM.
Iepriekšminētais ļauj spriest par A.Kalvīša paustās informācijas patiesumu. Viņš savas atbildes pamatošanai izteica apgalvojumu, kas saistīts ar ierobežotas pieejamības informāciju un kura pārbaudei tāpēc bija nepieciešamas vairākas nedēļas. Beidzot saņemtā VM atbilde liecina – šis apgalvojums neatbilst patiesībai.