Meklējot risinājumu „pateicību” problēmai, tiek runāts tikai par tiem gadījumiem, kad maksājumu dot izvēlas pacients pats, uzsverot – šāda maksājuma pieprasīšana jau šobrīd ir likumpārkāpums. Tiesa, „pateicību” pieprasīšana ir aizliegta Krimināllikuma 326.2 pantā, kas nosaka sodu par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu apzināti prettiesisku pieprasīšanu un pieņemšanu par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja interesēs, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras. Taču, lai gan šāda norma ir spēkā jau vairāk nekā pusotru gadu, pagaidām par šo pārkāpumu ir notiesāts tikai viens ārsts – SIA „Jelgavas pilsētas slimnīca” ārsts otolaringologs Juris Dārznieks, kam Jelgavas tiesa 2007.gada 12.jūlijā piesprieda 100 stundas piespiedu darba par 100 latu pieprasīšanu operācijai. „Kas notiek Latvijā?” piedāvā iepazīties ar šī sprieduma tekstu, kur cita starpā, iespējams, redzama sakne „pateicību” problēmai Latvijā, proti, ārsti tiek pārprasti. Pēc paša sacītā, J.Dārznieks naudu nav prasījis, tikai teicis, ka pacients var pateikties, ja vēlas.
Viens no priekšlikumiem „pateicību” jautājuma risināšanai ir iecere padarīt par nelikumīgu arī to pieņemšanu, nevis tikai pieprasīšanu. Taču apstāklis, ka pat par maksājuma pieprasīšanu, kas ir krimināli sodāma, notiesāts tikai viens cilvēks, liek šaubīties, vai valsts spētu novērst „pateicību” pieņemšanu ar tiesiskā regulējuma izmaiņām. Kā informēja Jelgavas tiesa, J.Dārznieks sev piespriesto sodu ir izpildījis, taču publiskajā telpā saistībā ar „pateicībām” izskanējusī informācija liecina, ka viņš ne tuvu nav vienīgais ārsts, kurš pacientam ir prasījis papildus maksu. Uz šī fona vienīgais notiesājošais spriedums „pateicību” lietā parāda valsts bezspēcību ar problēmu cīnīties.