Kā zināms, Saeima 8.novembrī pieņēma grozījumus likumā "Par autoceļiem", kas paredz, ka pie Grebņevas un Terehovas robežkontroles punktiem (RKP) automašīnu rindas tiks organizētas speciālos stāvlaukumos.
Ko būvē?
Viena no stāvlaukumu īpašniekiem - SIA „Austrumu kravu terminālis” pārstāve Inese Ozoliņa pastāstīja, ka stāvlaukuma būvniecība pie Terehovas RKP sākusies jau 2003. gadā, kad automašīnu rindu problēma nav nemaz vēl bijusi aktuāla. Laukumu, kas paredzēts 200 automašīnām, ekspluatācijā nodošot ne vēlāk kā nākamā gada janvārī. Teritorijā paredzēta gan viesnīca, gan ēdināšanas pakalpojumi, kā arī telpas, kurās varētu veikt kravas deklarēšanu. Jāpiezīmē gan, ka muitas dienesti ir kategoriski atteikušies privātajos stāvlaukumos veikt kādas darbības, kas saistītas ar muitas funkcijām.
„Austrumu kravu terminālis” pārstāve apgalvo, ka stāvlaukumu vēl paplašinās, lai tas varētu uzņemt līdz 500 automašīnām. Paredzēts, ka nākotnē varētu izbūvēt arīdzan stāvvietu tūkstoš automašīnām, taču tas lielā mērā esot atkarīgs no tā, vai valsts nolems nomāt stāvlaukumu, norāda I. Ozoliņa. Šobrīd stāvlaukumā jau paredzētas darba vietas dispečerdienestam, kas nepieciešams, ja valsts nolemj organizēt elektronisko rindu. Atbildot uz jautājumu, kas notiks ar stāvlaukumu, ja valsts to nenomās, I. Ozoliņa izteicās, ka „tad tā būs brīvprātīga šoferu izvēle – stāvēt rindā vai stāvlaukumā”.
Arī „MS Sistēmas” valdes loceklis Jevgēnijs Tretjakovs informēja, ka šobrīd stāvlaukums pie Grebņevas RKP ir faktiski gatavs, taču asfalta segums tam netiks klāts, kamēr nebūs skaidrs, vai valsts būs ieinteresēta to nomāt. „Mēs pozitīvi skatāmies uz valsts plāniem šajā virzienā, tāpēc arī attīstām šo teritoriju,” neslēpa J. Tretjakovs. Pēc cietā seguma uzklāšanas stāvlaukumā būs iespēja izvietot 200 automašīnas, ko iespējams paplašināt līdz 500 automašīnām.
Ko plāno valsts?
Abi uzņēmumi ir piedalījušies pavasarī valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” izsludinātajā iepirkumu konkursā „Stāvlaukumu noma pie Terehovas RKP un Grebņevas RKP”. Kā rakstīts Satiksmes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā „Par paveikto Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas jautājumu risināšanā, kā arī kravu un tranzītpārvadājumu un loģistikas attīstības veicināšanā”, kas iesniegts valdībā šā gada jūlijā, kopumā tika saņemti četri piedāvājumi. „Trīs no saņemtajiem piedāvājumiem par kravu autotransporta stāvlaukumu nomu neatbilda izvirzītajām prasībām un viens būtiski atšķīrās no to reālajām izbūves un amortizācijas izmaksām,” rakstīts ziņojumā, norādot, ka rezultātā tika uzsākta sarunu procedūra. Satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks Georgs Lansmanis „Kas notiek Latvijā?” informēja, ka sarunu procedūra norisinās ar uzņēmumu „Austrumu kravu terminālis”, kuriem ir stāvlaukums pie Grebņevas RKP. Iesniegtais piedāvājums esot bijis par aptuveni 13 miljoniem latu par septiņu gadu nomu, tajā ietverot zemesgabala vērtību, stāvlaukuma izbūvi, amortizāciju u.c. izmaksas.
Paredzēts, ka valsts nomas maksā tērēs vienu miljonu latu gadā par teritorijas nomāšanu, kuram jāspēj uzņemt 250 automašīnas, informēja G. Lansmanis. Ir zināms, ka „Austrumu kravu terminālis” piedāvājis izvietot 200 automašīnas 4,5 hektāru teritorijā. Līdz ar to, aprēķinot izmaksas, sanāk, ka valsts par vienu kvadrātmetru pierobežas zemes maksās aptuveni 20 latus gadā. Publikācijas presē liecina, ka uzņēmums teritorijas sakārtošanā plānoja ieguldīt vairāk nekā 2 miljonus latu, tostarp daļu paredzot piesaistīt kā Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Jāsecina, ka, ja valsts noslēgs līgumu, tad „Austrumu kravu terminālis” septiņu gadu laikā atpelnīs ieguldījumus ar vismaz 300% peļņu.
Kam pieder?
Viens no tiem pieder iepriekšminētajai kompānijai „Austrumu kravu terminālis”, kur puse uzņēmuma pieder Jānim Kaverskim, kuram arīdzan pieder uzņēmums „Parex brokeru sistēma” (līdz 2006. gada augustam vairāk nekā 90% šī uzņēmuma piederēja „Parex bankai), bijušajam „Parex bankas” padomes loceklim Jurim Vanagam – ceturtā daļa uzņēmuma, bet pa 12,5% uzņēmuma daļu pieder uzņēmumiem „Howton LLC” un „Red Holding”. Laikraksts Dienas Bizness savulaik rakstīja, ka aiz ASV reģistrētās kompānijas„Howton LLC” slēpjas „Parex bankas” īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka radinieki. Savukārt „Red Holding” vienīgais īpašnieks ir Deniss Šerstjukovs. „Red Holding” pieder 40% daļas uzņēmumā „Jūras kalns”, kurā Remam Karginam pieder līdzvērtīga daļa, savukārt līdz augusta vidum tā valdes loceklis bija Georgijs Krasovickis. Uzņēmuma atlikušie 20% daļu pieder Guntaram Grīnbergam, kurš ir „Parex bankas” padomes priekšsēdētājs.
Otrais stāvlaukums pieder kompānijai „MS Sistēmas”, kura īpašnieku struktūra ir līdzīga – Jurim Vanagam pieder 50% uzņēmuma, „Howton LLC” un „Red Holding” pieder 22,50%, bet Jānim Kaverskim – 5% uzņēmuma daļu.
Trešais stāvlaukums pieder uzņēmumam „Merkūrijs DL”, kura īpašnieces ir Anna Lapika un Larisa Avgustinoviča. Šīs uzņēmums īpašu uzmanību piesaista ar to, ka uzņēmuma agrākais īpašnieks un vadītājs ir Annas Lapikas dzīvesbiedrs, bijušais Zilupes novada mērs Anatolijs Lapiks, kurš, citastarp, bijis arī biznesa partneris pašreizējam Zilupes novada mēram Oļegam Agafonovam, kuru oktobra beigās apcietināja par saistību ar kontrabandu un kukuļošanu pierobežā.
Resursi internetā:
Grozījumi likumā "Par autoceļiem"