Iepriekš bija plānots no nākamā gada 1.janvāra teju dubultot piemaksas pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1996.gadam. Bet jau 8.oktobrī, kad 2008.gada budžeta projektu apstiprināja valdībā, tajā bija paredzēti līdzekļi piemaksu paaugstināšanai tikai no 1.jūlija. 10.oktobra raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, atbildot uz kritiku par piemaksu paaugstināšanu tikai no gada vidus, D.Staķe stāstīja, ka nevar skatīties tikai uz vienu sociālo grupu, proti, pensionāriem, un, lai arī viņa kā labklājības ministre ļoti vēlētos piemaksu paaugstināšanu no 1.janvāra, „šis ir kompromisa budžets”. Tobrīd ministre nekādā veidā nepauda, ka viņas nostāja šai jautājumā ir tik kareivīga un viņa ir gatava pat atkāpties – tā vietā viņa uzskaitīja ieguvumus, ko pensionāri viņas ministrēšanas laikā ir saņēmuši. Arī nākamajā dienā Labklājības ministrija ziņoja, ka D.Staķe budžetu labklājības jomā uzskata par optimālu un „ir gandarīta, ka nākamā gada budžetā vairākām iedzīvotāju grupām būs ievērojami uzlabojumi un tiks atvēlēti papildu finanšu līdzekļi”.
Taču nu pēkšņi, nespējot izpildīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas prasību nodrošināt piemaksu paaugstināšanu no tā paša 1.janvāra, ministre ir sapratusi, ka viņai „jāuzņemas morālā atbildība par to, kā notiek finanšu sadale labklājības nozarē” un jādemisionē. Tā kā runa ir par vienu un to pašu jautājumu, attiecībā uz kuru D.Staķe ir tik krasi mainījusi savu nostāju, viņas pašas arguments par pensiju nepietiekamu paaugstināšanu nepārliecina un vairāk izskatās nevis pēc demisijas iemesla, bet gan iegansta. Tas liek domāt, ka īstie iemesli varētu būt meklējami politiskajā aprēķinā.