„Ziņojumā par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem” jeb inflācijas apkarošanas plānā (IAP), ko valdībā pieņēma šāgada 6.martā, ir paredzēts, ka ministrijām un pašvaldībām vienu reizi gadā jāiesniedz EM informācija par esošajiem un perspektīvajiem būvniecības pasūtījumiem virs 3,5 milj. latu. Pēc tam valdībā jāizskata un jāapstiprina to būvniecības grafiki, lai samazinātu ietekmi uz būvniecības tirgu un cenām, līdz ar to - inflāciju. Tomēr par šādu izvērtējumu, ja neskaita regulārās politizētās diskusijas par Nacionālās bibliotēkas būvi, nekas nav dzirdēts.
Pretēji tam, 7.marta raidījumā „Kas notiek Latvijā?” EM valsts sekretārs Kaspars Gerhards prognozēja, ka „valdība par šiem jautājumiem lems, redzēs kopējo sarakstu un spriedīs”. Valsts sekretāru 14.jūnija sanāksmē izsludinātajā informatīvajā ziņojumā par plāna izpildes gaitu arī noteikts būvniecības pasūtījumu apkopojuma termiņš - 1.augusts. Izklausās loģiski, lai izvērtēšana notiktu vienlaikus ar valsts budžeta projektu. Tomēr tas nav noticis.
„Kas notiek Latvijā?” EM ir ieguvusi atbildes, ko ministrijas, pašvaldības un vēl citas valsts iestādes sniegušas par paredzamajiem būvniecības pasūtījumiem līdz 2009.gadam. Apkopojums vēl arvien nav pabeigts, bet būvniecības paredzamās izmaksas jau pārsniedz 2,5 miljardus latu.
Ko plāno ministrijas?
Lielākās būvniecības izmaksas minētas Satiksmes ministrijas atbildē. VAS „Latvijas Valsts ceļi” nacionālās programmas valsts 1.šķiras autoceļu attīstībai ietvaros plāno veikt būvniecības iepirkumus līdz 122 milj. latu, ar ES fondu līdzdalību tiks īstenoti arī trīs E22 posmi ar paredzamajām būvniecības izmaksām līdz 280 miljoniem latu. Vēl 16 citiem objektiem VAS „Latvijas Valsts ceļi” no valsts budžeta līdzekļiem plāno tērēt kopumā 82 milj. latu. VAS „Latvijas dzelzceļš” plāno trīs objektus par kopējo summu 80 milj. latu, savukārt būvniecības izmaksas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” būs līdz 191 milj. latu. Vēl līdz 11 milj. latu plāno tērēt VAS „Latvijas gaisa satiksme”.
Vides ministrijas plānos ir 45 pārsvarā ar ūdensapgādi un kanalizāciju saistīti objekti, kuru izmaksas ar ES fondu līdzfinansējumu kopumā veido 314 milj. latu. Kultūras ministrijas pārziņā atrodas divi lieli būvniecības iepirkumi – Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka līdz 120 milj. latu un bibliotēkas infrastruktūras objekti līdz 35 milj. latu. Veselības ministrija ziņo, ka nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā būvniecības izmaksas lielajiem projektiem iespējamas aktivitātēs ar 143 milj. latu finansējumu, taču, tā kā vēl nav zināms, cik liela daļa no summas būs tieši būvniecības izmaksas, tās pašlaik nevarot uzskaitīt. Ministrija bez VAS „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” modernizācijas pirmā etapa (no 32,5 milj. latu) plāno īstenot arī VSIA „Rīgas Austrumu slimnīca” jauna korpusa celtniecību un esošo ēku renovāciju, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra jaunas stacionāra ēkas būvniecību, VAS „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” celtniecību, ēku, telpu un inženiertehnisko tīklu rekonstrukciju un renovāciju, VSIA „Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” esošo ēku renovāciju un remontu, kā arī VSIA „Slimnīca „Ģintermuiža”” ēku un infrastruktūras rekonstrukciju un renovāciju. Visiem šiem objektiem kopumā paredzamās izmaksas ir vismaz 99 milj. latu.
Arī Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka vēl nav veikta ES fondu projektu apstiprināšana, tāpēc nav iespējams sniegt vajadzīgo informāciju, taču ministrija nav pat atsevišķi izdalījusi aktivitātes, kuru ietvaros būvniecības izmaksas varētu pārsniegt 3 milj. latu, kā arī to kopējo finansējumu. Konkrētāka ir informācija par padotības iestādēm – Latvijas Universitāte piecos dažādos objektos plāno būvniecības izmaksas līdz 24 milj. latu, Rīgas Tehniskā universitāte Ķīpsalas teritoriālajā kompleksā plāno ieguldīt no viena līdz pieciem milj. latu, Rēzeknes Augstskolas mācību korpusā notiek rekonstrukcijas darbi par 4,2 milj. latu.
Iekšlietu ministrija plāno divus lielos objektus – Vidzemes reģiona Galvenās policijas pārvaldes administratīvā ēku kompleksa būvniecību līdz 11 milj. latu un Valsts policijas Jēkabpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes administratīvā ēku kompleksa būvniecību līdz 10 milj. latu. Savukārt Ārlietu ministrijas atbildē ir minēti trīs objekti, kuru paredzamās izmaksas ir 15 milj. latu. Bet Aizsardzības ministrija ziņo, ka Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra diviem būvprojektiem plāno tērēt 8,1 milj. latu.
Kas paliek „aiz kadra”?
Finanšu ministrija savā atbildē norāda, ka lielos būvniecības iepirkumus plāno veikt tikai viena resora iestāde – Valsts ieņēmumu dienests, kura trīs robežkontroles punktu paredzamās izmaksas ir līdz 32 milj. latu. Taču ministrija neziņo par plānotajiem objektiem VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). EM pārstāvji gan skaidro, ka šī informācija uzdevuma izpildei nav vajadzīga, jo VNĪ nebūvē par valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to valdība, izskatot būvniecības grafikus, to nevarētu ietekmēt. Taču Finanšu ministrija ir VNĪ kapitāla daļu turētāja, līdz ar to kurš gan cits, ja ne valdība varētu būt lēmējs par VNĪ darbību. VNĪ paredzamie objekti ir, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta jaunā ēka, Latvijas Televīzijas jaunā ēka un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jaunā ēka.
Arī dažu citu resoru atbildes nerada pārliecību, vai ir apkopoti visi lielākie būvniecības pasūtījumi. Piemēram, Tieslietu ministrija savā atbildē norādījusi, ka pati ministrija nav plānojusi lielos būvniecības pasūtījumus, taču atbildē nav ne vārda par padotības iestādēm. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš gan vēl nesen izteicās, ka būtu jāuzceļ jauna ieslodzījuma vieta. Labklājības ministrija ar padotības iestādēm arī ziņo, ka lielos būvdarbu pasūtījumus neplāno, taču, kā zināms, vēl arvien tiek plānota jauna sociālās aprūpes centra izveidošana Alsungā, un februārī valdības skatītajā informatīvajā ziņojumā ministrija norādīja, ka izmaksas varētu būt 4,5 milj. latu.
Par pieeju IAP izpildei liecina arī tas, ka sākotnēji EM vēstuli nosūtīja nevis visām lielākajām pašvaldībām, bet tikai Latvijas Pašvaldību savienībai, cerot, ka tā organizēs pašvaldību informēšanu. Kad tas nenotika, tikai 21.septembrī sūtītas vēstules vairāk nekā 60 lielākajām pašvaldībām. Kā lielākos pašvaldību būvobjektu piemērus var minēt Rīgas domes Satiksmes departamenta plānoto zemās grīdas tramvaja projektu par 216 milj. latu un Dienvidu tilta 2.kārtu par 144 milj. latu, taču kopumā no pašvaldībām saņemtajos materiālos maksimālās būvniecības izmaksas veido ap 1,2 miljardiem latu.
Protams, ir neskaitāmi objekti, kurus jau sākts būvēt, un daudzi, kuri ir neatliekami. Tomēr šobrīd nav atbildes, vai, līdzās algu „iesaldēšanai”, valdībā „iesaldēti” arī kādi lielie valsts būvniecības pasūtījumi. Ekonomikas ministrija vēl tikai gatavo ziņojumu par būvobjektiem Ministru kabinetam, kamēr valsts budžeta projektu nākamajam gadam jau sāk izskatīt Saeimā. Vai nu valdība nespēj, vai negrib pildīt pašas pieņemto inflācijas apkarošanas plānu.
Video: Kā valsts plānos būvniecības grafikus? (Fragments no "Kas notiek Latvijā?", 07.03.2007.)
Atbildes par paredzamajiem valsts lielajiem būvniecības pasūtījumiem:
Satiksmes ministrija 1.daļa 2.daļa
Vides ministrija
Kultūras ministrija
Veselības ministrija
Izglītības un zinātnes ministrija 1.daļa 2.daļa
Iekšlietu ministrija
Ārlietu ministrija
Finanšu ministrija
Rīgas dome
Resursi internetā:
Inflācijas apkarošanas plāna izpilde