Latvijas likumdošanā noteiktā procedūra vismaz teorētiski dod iespēju robežlīguma stāšanos spēkā atlikt uz nenoteiktu laiku. Likums „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” nosaka, ka starpvalstu līgumiem pēc tam, kad tie apstiprināti Saeimā, tiek sagatavots ratifikācijas raksts, kas jāparaksta Valsts prezidentam un ārlietu ministram. Neņemot vērā nesenos Ministru prezidenta un ārlietu ministra paziņojumus, ka ratifikācijas rakstu apmaiņa jāveic pēc iespējas ātrāk, negaidot Satversmes tiesas spriedumu, likums nenosaka termiņus ratifikācijas raksta parakstīšanai.
Šā gada 24. maijā raidījumā „Kas notiek Latvijā?” toreiz vēl Valsts prezidenta kandidāts Valdis Zatlers, ar atrunu, ka „nevajadzētu skriet notikumiem pa priekšu”, neviennozīmīgi atbildēja uz jautājumu, vai viņš kavētos ar akceptu robežlīgumam līdz Satversmes tiesas spriedumam. Tomēr V.Zatlers apgalvoja, ka „tajā brīdī, kad būs šie notikumi, būs jāpieņem lēmumi, un šī situācija var būt pilnīgi savādāka, nekā mēs to redzam šodien vai kāda tā bija vakar”. Taču tagad, kad robežlīguma ratifikācija Krievijas pusē notikusi, V. Zatlers publiskajos izteikumos ir ļoti skops un nav vērtējis ne pašreizējo politisko situāciju, ne formulējis savu nostāju lēmuma formā. Aģentūras LETA ziņās aizvadītā mēneša laikā atrodams vien distancēts Valsts prezidenta komentārs, ka „paši diplomāti sakārtošot šo lietu”.
Atbildot uz „Kas notiek Latvijā?” redakcijas jautājumu par šo procedūru, Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis paskaidroja, ka, atbilstoši pieņemtajai praksei, ministrijā jau sagatavots ratifikācijas raksts, kura parakstīšana un datumu noteikšana tā apmaiņai ar Krievijas pusi tiekot uztverta vien kā „ikdienas darbs”. Tomēr ministrijas pārstāvis izvairījās komentēt, vai no tiesiskā un starptautisko attiecību principu viedokļa būtu pieļaujama arī versija par šīs procedūras atlikšanu, saskaņā ar likumu „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”.
No ārlietu ministra puses izskanējušas interpretācijas, ka starptautiskā līguma galīga ratifikācija „stāv augstāk” par Latvijas likumdošanu. Tomēr šo lietu var skatīt arī citādi - ratifikācijas process Latvijas pusē nav starptautiska procedūra, bet gan notiek saskaņā ar Latvijas likumiem. Un to hierarhijā Satversme ir visaugstākā. Līdz ar to Latvijas likumi šajā gadījumā pieļauj gan vienu, gan otru scenāriju. Arī politiski iespējami vismaz divi varianti. No vienas puses, var teikt, ka jāpilda starptautiskā mērogā dotie solījumi par līguma noslēgšanu. No otras puses, ne tikai pašmāju, bet arī starptautiskā līmenī situācija būs vairāk nekā divdomīga, ja jau pēc līguma stāšanās spēkā Satversmes tiesa tā pieņemšanu atzīs par nelikumīgu, kas liktu meklēt atkal jaunus risinājumus, visticamāk referenduma formā, lai lemtu par līguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.
Šobrīd vairs nav runa par gaidīšanu gadiem ilgi – Satversmes tiesa sāks izskatīt lietu par robežlīgumu 30.oktobrī, un saskaņā ar likumu spriedums jāpieņem mēneša laikā. Argumentēti lemt, vai atlikt vai tomēr neatlikt ratifikācijas rakstu apmaiņu - tas ir Valda Zatlera principu un politiskās kultūras jautājums. Gan ārpolitiski, gan iekšpolitiski. Gan attiecībā pret politiķu vēlmēm, gan konstitucionālās tiesas lēmumu, gan viedokļiem sabiedrībā.
Likums „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”
Satversmes tiesas ierosinātā lieta par Latvijas-Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei