Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 19.04.2024.
 
Krievijas parlaments un prezidents visos līmeņos ir ratificējuši robežlīgumu ar Latviju, un atlikušas vien pāris procedūras, pēc kurām robežlīgums var stāties spēkā - saskaņā ar Latvijas likumdošanu, mūsu Valsts prezidentam un ārlietu ministram jāparaksta ratifikācijas raksts un jāveic šāda dokumenta apmaiņa ar Krievijas pusi. Valdim Zatleram jau izteikti aicinājumi līdz Satversmes tiesas spriedumam par robežlīguma atbilstību konstitūcijai šīs procedūras neveikt. Prezidents pagaidām ir izvairīgs, lai gan savulaik „Kas notiek Latvijā?” studijā solīja, ka par atlikšanu pieņems lēmumu tad, kad ratifikācija notiks.
Antinelietis  vitalisvita@inbox.lv  20:14  |  15.10.2007.

Robežlīgums ar Krieviju /padomju/ ir jau noslēgts 1920.gadā un jauna,Krievijai /PSRS juridiskai mantiniecei/ izdevīga līguma slēgšana,kura rezultātā Latvija zaudē daļu no savas teritorijas,ir uzskatāma par valsts politiskās varas pārstāvniecības bezprecedentu kolaboracionisma aktu neatkarīgās Latvijas vēsturē. Aizdomās turamo tautas pārstāvju vāji argumentētās atsauces uz citu valstu politisko spiedienu vai komerciāla rakstura izdevīgumu ir juridiski nenopietnas un ētiski zemiskas. Cerams, ka Latvijas valsts prezidents to ņems vērā neparakstot atbildīgo dokumentu. 

aa    00:54  |  16.10.2007.

Taksh par sho lietu ir runaats nez cik reizes. Paskatieties arhiivu raidiijumus. Muusu pashu valsts, ieskaitot tautu, vai nu labpraatiigi, vai ar viltu spaidiem un maldien, sho zemes plekji muusu kaiminjiem ir atdevusi. Nu un tagad taisiit no taa kaut kaadas satversmes tiesas, referendumus vai ko citu, manupraat, ir bezjeedziigi. Vajag tomeer padomaat par taalaako dziivi. Un visiem tiem kritizeetaajiem gribeetu pateikt labaako veidu, kaa ar visaam shiim nejeedziibaam tikt galaa. Ejiet uz veeleeshanaam.. Ja jau to daraat, tad meegjiniet iesaistiit tos kuri neiet. Jo vara pieder tautai, un katrs to visu var saakt tikai ar sevi! Lai veicas, un gan jau par mums - muus paaudzi, veestures graamataas par shito gaajienu arii kaut ko uzrakstiis... :) 

vz  deta@one.lv  19:53  |  24.10.2007.

Skatoties ka valdiba visas sferas ievero Latvijas likumdosanu un normativos aktus sis ir vissapigakais no Valdibas deli salaistajiem arpolitikas jautajumiem, kas bija jarisina nevis vieniem, bet visam 3 baltijas valstim kopa, jo okupacija notika vienlaicigi, cilvekus un vesturisko mantojumu izveda uz Krieviju vienlaicigi. 

Modris  modris_slava@inbox.lv  23:50  |  24.10.2007.

Pavisam jocīga lieta. LR augstākā vara (faktiski visa vara) pieder tautai un Satversmē ir noteikti gadījumi, kad šai varai ir obligāti jāizpaužas tieši, nevis caur kādiem ievēlētiem starpniekiem - Saeimu vai Ministru kabinetu, tātad pēc Satversmes LR premjeram nav tiesību slēgt kaut kādus līgumus par LR teritorijas vai tās daļas atdošanu kādam citam un arī Saeimai nav tiesību kaut kādi par šo jautājumu lemt. Šis gadījums ir pielīdzināms tādam, ka kāds cits noslēgtu līgumu par manu zemi vai dzīvokli, neprasot manis - īpašnieka atļauju. No otras puses - kā Krievija var slēgt ar LR līgumu par LR zemi ar tādām personām, kurām nav īpašuma tiesību vai, citiem vārdiem, kuras nav tiesīgas par šo jautājumu lemt? Vai Krievijas valdība nezina, ka LR Saeimai un valdībai nav šādu tiesību? Krievija šajā gadījumā izskatās pēc zagtu mantu tirgotāja. Un, no trešās puses, ja jau Krievija LR uzskata par bijušo LPSR, kura ir izstājusies no PSRS līdzīgi Krievijai, tad kādēļ vispār vajadzīgs kāds līgums? LPSR robežas ir pašreizējās LR robežas de facto. Taču gadījumā, ja Krievija atzīst, ka slēdz līgumu ar atjaunoto LR, tad Krievija atzīst LR okupācijas un aneksijas faktu, un arī tad nav saprotams, kādēļ ir vajadzīgs kāds jauns miera vai robežlīgums, jo LR tāds jau ir - noslēgts 1920. gadā. Tādēļ Abrenes rajons ir Krievijas nozagts. Arī jautājumu par to, vai Satversmē LR tautai ir noteikta īpaša vara tieši lemt par valsts robežu izmaiņām, nevar noteikt Satversmes tiesa, kura nav neatkarīga institūcija, bet atkarīga no Saeimas. Tomēr Satversme ir tā formulēta, ka par šīm tautas tiesībām nevar rasties nekādas šaubas. Konstatējums ir vienkāršs: LR Saeima un valdība ir uzurpējusi tiesības, kuras tai nepienākas pēc LR Satversmes, un tā kā Satversmes pārkāpšana ir pats nopietnākais noziegums pret valsts tiesiskajiem pamatiem, tad šai valdībai un Saeimai ir jāatkāpjas, un ne tikai jāatkāpjas, bet vainīgie šai noziegumā ir jātiesā (iespējams, par valsts apvērsuma mēģinājumu, atstumjot no varas LR tautu). 

Modris  modris_slava@inbox.lv  07:24  |  25.10.2007.

Es gribēju šai tēmai pievienot vēl vienu aspektu attiecībā uz ASV vēstnieces izteikumiem par LR kā tiesisku valsti. Kā zināms, tad ASV atbalstīja jaunā robežlīguma noslēgšanu starp LR un Krieviju. Vai arī ASV valdība nezina, ka LR Saeimai un valdībai pēc LR Satversmes nav tiesību slēgt šādu līgumu bez tautas piekrišanas, izteiktas visas tautas nobalsošanā? Vai ASV šai gadījumā nav izteikušas atbalstu prettiesiskam aktam (kas gan, droši vien, atbilst ASV interesēm, ja jau tā to atbalsta)? Ja tā, tad kaut kādas pamācošas runas par tiesiskumu no ASV puses ir gluži nevietā. 

Aldis  osljas-al@inbox.lv  12:53  |  25.10.2007.

Šī Saeima ir nelikumīga,jo TP,LPP/LC,ZZS ir nelikumīgi ieguvušas sev labvēlīgus Saeimas vēlēšanu rezultātus-nelikumīgi lietojot naudas līdzekļus. Man nav jābūt lojālam pret tādiem kas varu ieguvuši ar viltu un vēl lepojas ar to,atstājot demoraližejošu itekmi uz Latvijas iedzīvotājiem,ševiķi uz jauno paaudzi. Tāpēc,jo ātrāk jaunas taisnīgas Saeimas vēlēšanas,jo labāk. Tad likumīgā Saeima varēs Tautai jautāt vai tā grib dāvināt Krievijai kādu Latvijas daļu,vai nē. 

līdzīpašnieks  Latvijas pasts  13:03  |  25.10.2007.

Dāviniet tikai SAVUS īpašumus! 

Dzintars  inbox.lv  18:51  |  03.03.2008.

Starp upes smiltīm un tumšajiem oļiem ir arī gaišie, dzeltenie, saulainie dzintara graudiņi. Lai veicas ! 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: