Valsts kontroles veiktās pārbaudes slepenības statusa aizsegā premjers un valdošas koalīcijas politiķi cenšas vairot šaubas par Loskutovu un KNAB, tomēr jautājums ir un paliek – vai, neatklājot operatīvās darbības līdzekļu plūsmas, nebūtu pamats un pienākums atklāt, kādi tieši "nopietni pārkāpumi" tiek inkriminēti. Jo, tā var būt gan krāpšanās un piesavināšanās, kas ir viennozīmīgs krimināls, gan grāmatvedības uzskaites neatbilstība, kas, kā zināms, ja nav saistīta ar nodokļu nemaksāšanu vai zagšanu, ne privātajā, ne valsts sektorā nav sodāma tik bargi – pirmajā tiek iedarbinātas soda naudu sankcijas, bet otrajā visbiežāk rezultāts ir bezgalīgā trūkumu novēršana un darba uzlabošana.
KNAB darbības jēga un pamats ir uzticēšanās. To pēdējos gados radījis tas, ka KNAB ir regulāri apliecinājis savu spēju atklāt koruptīvas rīcības, un arī prokuratūrā atzīst, ka KNAB darbs ir lietderīgs. Šādā situācijā ir grūti pieļaut, ka operatīvajai darbībai paredzētie līdzekļi ir izsaimniekoti nelietderīgi.
Valsts kontrole, kam it kā primāri būtu jāvērtē lietderības faktors, par to šoreiz nerunā. Var jau būt, ka līdzekļu tērēšana ir tik necaurspīdīga, ka to nevar vērtēt. Tad par to vērtējums būtu jādod vienam no Loskutova darba izmeklēšanas komisiju vadītājiem – ģenerālprokuroram. Un tieši viņa vērtējumam pienāktos būt galvenajam atskaites punktam politiķu lēmumiem par KNAB priekšnieku.
Diemžēl, kā varēja redzēt vakar "Kas notiek Latvijā?" studijā, politiķi nesteidzas atzīt savu respektu pret ģenerālprokurora gaidāmo vērtējumu. Bet tas tikai palielina jau tā milzīgo šaubu ēnu par koalīcijas neobjektīvajām interesēm attiecībā uz KNAB un tā vadību – nevis rūpēties par pareizu līdzekļu izlietojumu, bet novērst sev negatīvus rezultātus partiju finansēšanas pārbaudēs un prokuratūras izmeklēšanās, kurās līdzdarbojas KNAB.
Šajā kontekstā ir arī tagad atklājušās Loskutova tikšanās ar Andri Šķēli un Aivaru Lembergu pirms apstiprināšanas amatā. Protams, šādas slepenas tikšanās Loskutova mundieri nebūt nespodrina. Tomēr viņa publiskais uzticības kredīts šobrīd ļauj prasīt, lai politiķi savus lēmumus pieņemtu ne tikai ar formālu pamatojumu, bet respektējot arī neuzticēšanos, vai KNAB priekšnieka atstādināšana un iespējamā atlaišana notiek nevis valstiskās, bet nedemokrātiskās, oligarhu savtīgās interesēs.
Video: "Kas notiek Latvijā?", 26.09.2007.
Dokumenti:
