„Atlaižamā parlamenta” mājasdarbi un tabu
Vai 10.Saeimai tās pilnvaru laikā, līdz tautas nobalsošanai un pēc tam, referendumam turpinoties ar ārkārtas vēlēšanām, pienākums jeb pēdējais mājasdarbs būtu labot pēdējā laikā plašu rezonansi izraisījušos likumus? Vai arī „atlaižamā parlamenta” atbildība pēdējos mēnešos pirms vēlēšanām, distancējoties no populisma riska, būtu pasludināt „nedegošajiem” jautājumiem tabu, atstājot tos jaunajam sasaukumam? Kā šī sasaukuma parlamentam jālemj par Valsts prezidenta Valda Zatlera pagājušās nedēļas beigās iesniegtajām likumdošanas iniciatīvām? Šie pretrunīgie jautājumi ir šīsnedēļas, sezonas noslēguma „Kas notiek Latvijā?” debašu tematika.
Lai gan izskanēja versijas, ka Saeima varētu šovasar strādāt bez vasaras brīvdienām, šis scenārijs palika mazākumā, un šonedēļ ir pasludināta sesijas noslēguma diena, kurā ieplānotas trīs sēdes – ar Valsts prezidenta runu, ar pagājušajā nedēļā atlikto darba kārtību un ar kārtējo darba kārtību. Rudens sesijas sākums plānots tikai septembrī, pāris nedēļas pirms iespējamām vēlēšanām, bet līdz tam, kā zināms, parlamenta atlaišanas gadījumā, sēdes sasaukt un darbakārtību noteikt var Valsts prezidents. Savukārt līdz referendumam ārkārtas sēžu sasaukšana ir pašu deputātu ziņā.
Šīšnedēļas sēdēs darbakārtībā ir daudzi desmiti jautājumu. Taču pēdējo nedēļu notikumu kontekstā aktuālākie ir ārpus šiem sarakstiem.
Pēc ģenerālprokurora vadītās komisijas darba pabeigšanas atkal aktualizējies jautājums par KNAB vadītāju. Vienlaikus papildus kritērijus KNAB vadītājam likumā noteikt rosina arī Valsts prezidents.
Arvien „karsts kartupelis” ir jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa vadītajā Saeimas komisijā it kā iestrēgušie Komerclikuma grozījumi saistībā ar ārzonu firmu patiesā labuma guvējiem.
Pēc balsojumiem par kratīšanu pie Aināra Šlesera un par Valsts prezidentu atklāti ir jautājumi par deputātu imunitāti un aizklātajiem balsojumiem.
Valsts prezidenta divas pārējās likumu izmaiņu iniciatīvas saistās ar partiju finanšu ieņēmumu un izdevumu pusi, no kurām vismaz otrā ir aktuāla jau tuvākajos mēnešos.
Līdztekus parlamenta darbakārtībā dažādās stadijās ir vēl vairāki likumprojekti, kas tika virzīti, lai veicinātu nodokļu iekasēšanu, uzlabotu budžeta plānošanu, padarītu skaidrāku enerģētikas politiku, un tamlīdzīgi, tostarp starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros.
Ja tautas nobalsošana noslēgsies tā, kā tiek prognozēts, tad 11.Saeimas vēlēšanas, visticamāk, notiks septembra vidū. Pēc vēlēšanām jau nu gan promejošajai Saeimai pienāktos lemt tikai un vienīgi spiedīgi neatliekamus jautājumus, savukārt jaunās Saeimas pirmie darbi pēc sanākšanas oktobrī saistīsies ar valdības izveidi, un tad sekos budžeta jautājumu pakete, kas liks daudzus jautājumus vēl mazliet atlikt. Līdz ar to jautājums par to, kas 10.Saeimai vēl būtu vai nebūtu jāizdara, patiesībā ir jautājums arī par to, kādas likumdošanas izmaiņas ir vai nav jāveic ne tikai trijos tuvākajos mēnešos, bet par to, ko var atlikt, kā minimums, uz gandrīz pusgadu, līdz pat vēlam rudenim vai pat ziemas sākumam.
Raidījumā piedalīties aicināti visu piecu Saeimas frakciju politiķi. Frakciju deleģētie politiķi ir: Dzintars Zaķis ("Vienotība"), Valērijs Agešins (Saskaņas centrs), Augusts Brigmanis (ZZS), Edgars Zalāns (PLL), Imants Parādnieks (Visu Latvijai!-TB/LNNK). Piedalīties debatēs tika aicināts arī jaunāko likumdošanas iniciatīvu autors, Valsts prezidents Valdis Zatlers, taču sekoja atteikums, ar preses sekretāres komentāru: „Valsts prezidents par iniciatīvām sīkāk plāno runāt ceturtdien Saeimas sēdē”.
Raidījuma sākums trešdien, 15.jūnijā plkst.21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju jautājumiem - knl@knl.lv