„Oligarhu kapusvētku” iniciators Viesturs Dūle pauda uzskatu, ka sabiedrībā valdošais princips ir „visi visu zina, visi visu akceptē”, un ir vajadzīga plaša diskusija par to, kas ir oligarhi.
Žurnālists un politologs Gints Grūbe aicināja nemanipulēt ar valodu un, aicinot novērst politisko analfabētismu, atgādināja, ka pēckara Vācijā, piemēram, esot izveidota „politiskās izglītības centrāle.
Turpretim psihiatrs Viesturs Rudzītis deva konkrētu oligarha definīciju: „ cilvēks, kuram citi labprātīgi deleģē sev piederošo suverēno varu”, norādot, ka nepieciešama konkurence, lai to novērstu.
Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis kā atskaites punktu oligarhijas mazināšanai definēja palikšanu biznesā, neķeroties klāt pie publiskiem resursiem, tomēr atzīstot ka saglabājas risks par citām, šobrīd publiski mazāk redzamām personām.