Politiķu atbildība – nezina, neinteresējas, kļūst „trulāki”?
13.aprīļa publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?”, runājot par dažādiem, tai skaitā skandaloziem gadījumiem, kuros būtu pamats vērtēt politisko atbildību, pavērās ne pārāk cerīga aina – politiķi atzina, ka nav informēti un pat neinteresējas par savu politisko spēku pārstāvju rīcību pašvaldībās un ka ētikas komisijai katrā ziņā vajadzīgs iesniegums, lai kaut ko izvērtētu, savukārt priekšlikumi atbildības paaugstināšanai ietvēra gan norādi veidot apsaimniekotāju biedrības, gan aicinājumu sabiedriskajām organizācijām skatīties „plašāk”.
Kad „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas deputātam Sergejam Dolgopolovam norādīja, ka pirms vēlēšanām nu jau Saeimas deputāta mandātu nolikušais Juris Silovs attiecīgā anketas sadaļā nebija norādījis, ka viņš ir apsūdzēts, S.Dolgopolovs sacīja, ka to „nevērtē labi”. Ļoti žēl viņam bija arī tad, kad nācās atzīt, ka viņš „neinteresējas” par apvienības biedru rīcību Jelgavas domē. Politiķis sacīja, ka nezināšana ir viņa vaina, taču neatbildēja uz jautājumu, ko ar šo vainu darīt, vien solīja turpmāk interesēties. Diemžēl arī citi klātesošie politiķi par savu apvienību pārstāvju uzvedību Jelgavas domē nebija vairāk informēti. Un nevienam no viņiem arī nebija pozīcijas par to, ko vajadzētu darīt Jūrmalas domes deputātam Raimondam Munkevicam („Jūrmala-mūsu mājas”).
Simptomātiskas bija arī atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar ētikas komisiju darbu. R.Munkevics interesējās, vai šāda komisija ir izvērtējusi partijas biedra lietu, kurā tiesa ir atzinusi apmelošanu. Uz to viņš saņēma „Vienotības” Saeimas frakcijas deputātes un ētikas komisijas locekles Lienes Liepiņas paskaidrojumu, ka nav bijis tāda iesnieguma. Kad „Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Inese Voika norādīja, ka ētikas komisija ir tā vieta, kur arī uzklausa iedzīvotājus un vērtē signālus un to, vai notikušais kļūst par problēmu, L.Liepiņa konstatēja, ka tādā gadījumā ētikas komisijas funkcijas būtu pamatīgi jāpaplašina, jo „tā mēs to līdz šim neesam uztvēruši”. Bet S.Dolgopolovs nebija ar mieru sabiedrībai atklāt, kas ir jaunākie gadījumi, kas skatīti viņa apvienības ētikas komisijā.
Lai uzlabotu politisko atbildību, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa (Zaļo un Zemnieku savienība) piedāvāja ieviest nulles deklarācijas un pašvaldību referendumus, turklāt konstatēja, ka visām partijām šajā jomā ir „mazliet jāaug”. S.Dolgopolovs risinājumu saredzēja daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāju biedrībās un skolēnu zināšanās par vēlēšanām un politiķiem. R.Munkevics savukārt aicināja sabiedriskās organizācijas redzēt visus procesus, bet Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (Zaļo un Zemnieku savienība) sprieda, ka būtu jāpanāk ātrāks rezultāts no izmeklējošajām iestādēm.
Jelgavas novada iedzīvotājs Kārlis Rimša gan konstatēja, ka pašvaldībā uz atklātajām tikšanās reizēm no deviņdesmitā gada ir nākuši „arvien trulāki deputāti”, un salīdzināja tur redzētos politiķus ar studijā sēdošajiem.
Video: Sergejs Dolgopolovs, Raimonds Munkevics, Liene Liepiņa, Vitauts Staņa, Kārlis Rimša, Inese Voika un Ziedonis Caune par partiju atbildību, piedāvājumu un „trulākiem” politiķiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 13.04.2011.)