Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 08.12.2019.
 

Silovs un Kampars, Munkevics un Caune, un principi

Vara un tauta

12.04.2011. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 9
Epopeja ap (ne)pamatotību demisionēt ekonomikas ministram Artim Kamparam saistībā ar neskaidrībām amatpersonas deklarācijā un Saeimas deputāta Jura Silova mandāta nolikšana pēc atklātībā nākušās kriminālapsūdzības atkal aktualizējušas tematu par politisko atbildību un politiķu ētiku. Šie divi konkrētie gadījumi, kā arī citas prasītās, notikušās un nenotikušās demisijas parlamenta, valdības un pašvaldību līmenī – tas ir šīsnedēļas debašu „Kas notiek Latvijā?” temats.

Nepilnu pusgadu kopš 10.Saeimas darba uzsākšanas pirmoreiz deputāts nolicis mandātu ne aiz savas labas gribas, bet publiskas „šmuces”, kā dažiem labpatīk izteikties, dēļ. Jāatceras, ka šī pusgada laikā šis nebūt nav pirmais gadījums, kad publiski dažādos līmeņos un dažādā skaļumā izskanējuši aicinājumi nolikt deputātu mandātus. Sākums bija ar tik īpaši jaunus kanonus politikā sludinājušās „Vienotības” deputātēm Silvu Bendrāti un Lolitu Čigāni. Turpinājums bija ar Valēriju Kravcovu, par ko „Saskaņas centrs” nebūt nevarēja lepoties tā, kā to tagad dara attiecībā uz Juri Silovu.

Attiecībā uz valdības ministriem vienīgais oficiālais un nerezultatīvais demisijas pieprasījums bija attiecībā uz Ģirtu Kristovski. Vienīgā no ministriem, kas pati iesniegusi demisiju, gan ne uzreiz, ir Linda Mūrniece. Taču publiski, atkal dažādos līmeņos un dažādā skaļumā, ir runāts par vēl vairākiem ministriem. Abos šajos minētajos gadījumos nebija runa ne par kriminālapsūdzību, ne par amatpersonas deklarāciju. Tomēr dažas līdzības attiecībā uz noklusēšanām, šaubām, neētiskumu ir atrodamas starp vairākiem iepriekšminētajiem gadījumiem. Salīdzinājumu paplašināšanai varam atcerēties arī nebūt ne tik seno traci ap Inas Gudeles zemeņu kūku. Tas liek izvirzīt jautājumus par to, cik konsekventa ir politiķu un partiju nostāja, un cik skaidri ir principi attiecībā uz politisko atbildību. Un arī, protams, ciktāl atbilst vārdi un darbi dažādos politiskajos paziņojumos gan vienam un tam pašam politiskajam spēkam, gan partneriem un konkurentiem.

Ņemot vērā precedentus, šie jautājumi attiecināmi ne tikai uz parlamenta, bet arī pašvaldību deputātiem. Piemēram, kopš pērngada nacionālajos medijos pieklusis temats par Raimondu Munkevicu Jūrmalā, taču viņa krimināltiesiskais statuss ir tāds pats kā Jurim Silovam. Pēdējā mēneša skaļākais skandāls ir ap Jelgavas novada mēra ZZS pārstāvja Ziedoņa Caunes dalību malumedībās, kas izraisījusi masveida neapmierināto vēlētāju parakstu vākšanu, tādējādi īpaši akcentējot jautājumu ne tikai par politiķa un viņa pārstāvētā politiskā spēka ētiku un pašiniciatīvu, bet arī par sabiedrības viedokļu un prasību ietekmi uz politiķu lēmumiem. Protams, pašvaldību un nacionālais līmenis nav viens un tas pats, tomēr, kaut deputāti dažādi, valsts tomēr viena.

Raidījumā piedalīsies:
Liene Liepiņa, politisko partiju apvienības „Vienotība” ētikas komisijas locekle, Saeimas deputāte
Vitauts Staņa, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts (ZZS)
Sergejs Dolgopolovs, Saeimas deputāts, politisko partiju apvienība „Saskaņas centrs”
Ziedonis Caune, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs (ZZS)
Raimonds Munkevics, Jūrmalas domes deputāts („Jūrmala-mūsu mājas”)
Inese Voika, „Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja
Valts Kalniņš , sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētnieks
Kārlis Rimša, Jelgavas novada iedzīvotājs

Raidījuma sākums plkst.21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju viedokļiem un jautājumiem knl@knl.lv



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: