Premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) pauda viedokli, ka viens no šīs krīzes cēloņiem ir „fiskālā bezatbildība treknajos gados”, ko tagad cenšas novērst, strādājot pie Fiskālās disciplīnas likuma un mēģinot fiskālās disciplīnas priekšlikumus iestrādāt arī Satversmē. Finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”) sacīja, ka fiskālā disciplīna novērstu arī „naudas dalīšanu”. Savukārt A.Lembergs krīzes cēloņus pašmāju bezatbildīgā politikā nesaskatīja – viņš apgalvoja, ka krīzi mums „uzdāvināja” Amerika un ka „tēvocis Sems” jebkurā brīdī to var izdarīt vēlreiz. Viņš vienīgi atzina, ka valsts var dzīvot saimnieciskāk un šajā aspektā starptautiskā aizņēmuma programma nāk par labu valsts pārvaldei.

Runājot par citiem krīzes cēloņiem, V.Dombrovskis uzsvēra, ka „Vienotība” „vienmēr ir iestājusies” par stingrāku partiju finanšu kontroli, par ko nesakrīt viedokļi ar koalīcijas partneriem. Arī „Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilze Viņķele apgalvoja, ka viens no krīzes cēloņiem bija naudas ietekme uz politiku, un uzskaitīja vairākus mēģinājumus un priekšlikumus izmaiņu īstenošanai.

Bet A.Lembergs uzsvēra, ka „es neko neesmu nozadzis”, un apgalvoja – tas, ka cilvēki mēģina optimizēt nodokļus, ir „absolūti normāli”. Viņš stāstīja par kapitāla izvietošanu caur Maltu un aicināja „valsts nemākulību saimniekot” nenovelt uz uzņēmējiem. Kā citus krīzes cēloņus politiķis minēja neveiksmīgu agrāro reformu, neveiksmīgu denacionalizāciju, neveiksmīgu banku sistēmas veidošanu un „absolūti neveiksmīgu” privatizāciju – taču tikai tāpēc, ka tās metode bija nevis „letiņa” kļūšana par īpašnieku, bet uzņēmuma likvidēšana.

Video: Valdis Dombrovskis, Andris Vilks, Aivars Lembergs un Ilze Viņķele par krīzes cēloņu novēršanu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 06.04.2011.)