Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 08.12.2019.
 

Pirmie darbi: sūdzības, likumi vai sarunas ar politiķiem?

Tiesas, tiesībsargs video_f

03.03.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Saeima ceturtdien ievēlēja Juri Jansonu tiesībsarga amatā. 2.marta publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” J.Jansons, tobrīd vēl tikai amata kandidāts, atklāja savu redzējumu par prioritāri veicamajiem darbiem gadījumā, ja kļūs par tiesībsargu. Taču otra amata kandidāte un cilvēktiesību eksperti sniedza papildus, atšķirīgas versijas gan par primāri veicamajiem darbiem, gan tiem rādītājiem, pēc kuriem vēlāk novērtēt darba rezultātus. Visu priekšlikumu kopumu jaunais tiesībsargs tagad var izmantot, lai padarītu institūcijas darbu iespējami lietderīgāku sabiedrībai.
J.Jansons kā pirmo uzsvēra sociālekonomisko jautājumu risināšanu, kas ietver politiķu pārliecināšanu. Kā piemēru viņš minēja izskanējušo versiju, ka nākotnē pensionēšanās vecums jāpaaugstina līdz 70 gadiem. Tāpat J.Jansons pauda gatavību virzīt „iesprūdušo” antidiskriminācijas likumprojektu un pievērsties bērnu tiesībām. Administratīvās rajona tiesas tiesnese Anita Kovaļevska savukārt skaidroja, ka amata ieņemšanas gadījumā grasās citādi pavērst sūdzību skatīšanas procedūru un runāt ar iestādēm, lai novērstu nevajadzīgi formālistisku attieksmi no to puses. Tāpat viņa par prioritāti nosauca tiesības uz pieeju izglītībai un izteica viedokli, ka pamatskolas vecumā izglītības iestādei jābūt saprātīgā attālumā.

Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks savukārt ieteica risināt sūdzības par diskrimināciju un izmantot tiesībsarga pilnvaras iet un veikt uzraudzību „jebkur”, tai skaitā ieslodzījuma vietās un psihoneiroloģiskās iestādēs. Viņš arī uzsvēra, ka budžeta konsolidācijas laikā derētu „skaļa, labi argumentēta balss”, kāpēc kāds variants būtu labāks vai sliktāks. Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits arī norādīja, ka situācijās, kad konsolidācijas vai citu iemeslu dēļ kaut kur sāk iedegties „sarkanā lampiņa”, tieši tiesībsargam jābrīdina, ka ar attiecīgo darbību mēs pārkāpjam Satversmi vai starptautiskās saistības. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilevičs („Saskaņas centrs”) savukārt skaidroja, kāpēc redz nepieciešamību pēc lielākas biroja proaktīvas darbības.

Arī kritērijus, saskaņā ar kuriem pēc gadiem mērīt darba rezultātus, dalībnieki minēja gana atšķirīgus, to skaitā gan sabiedrības uzticēšanās pieaugumu tiesībsarga institūcijai, gan Latvijas vietu starp citām valstīm dažādos starptautiskos pētījumos un reitingos, gan sūdzību samazināšanos Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā, gan to, cik nevalstiskās organizācijas un eksperti būs gatavi aizstāvēt tiesībsargu, ja viņam „uzbruks” politiķi.

Video: Juris Jansons, Anita Kovaļevska, Nils Muižnieks, Mārtiņš Mits, Boriss Cilevičs un Ingrīda Circene par tiesībsarga darba prioritātēm un atskaites punktiem rezultātu mērīšanai. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 02.03.2011.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: