„Neaizskaramā” sociālā sfēra – tā ir vai tā nedrīkst būt?
Publiski zināmā informācija liecina, ka abi koalīcijas partneri vismaz šobrīd nav vienojušies par tādiem 2011.gada budžeta papildus konsolidācijas pasākumiem, kas ietekmētu sociālo sfēru. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) līdz šim paudusi kategoriskus iebildumus pret šādiem samazinājumiem, taču 9.februāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” (KNL) tas bija nevis premjera partijas biedrs, bet ekonomikas eksperti, kas visaktīvāk sniedza argumentus sociālo izdevumu mazināšanas nepieciešamībai.
Mārtiņš Kazāks, kurš ir gan Stratēģiskās analīzes komisijas biedrs, gan „Swedbank” galvenais ekonomists, uzsvēra, ka „tā nedrīkst būt”, ka sociālajā sfērā viss ir neaizskarams, savukārt „IBS Prudentia” investīciju baņķieris Ģirts Rungainis izteica vērtējumu, ka pensiju sistēma nav ilgtspējīga un mēs „politiskā vājuma dēļ” neesam spējuši pieprasīt un panākt solidaritāti no pensionāriem, kas ir palikusi „vienīgā priviliģētā sabiedrības daļa”. Viņš gan pats prognozēja, ka izraisīs pārmetumus par to, ka „treknais finansists” spriedelē par mikroskopiskām pensijām, taču palika pie viedokļa, ka valsts ir nabadzīga un samazinājuma nepieciešamība ir realitāte.
Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) uzsvēra, ka kopš 2009.gada ieviesti pabalstu ierobežojumi un ministrija ir izstrādājusi pasākumu kopumu apdraudētajai sociālās apdrošināšanas sistēmai, taču tie visi ir veicami tikai vidējā un garākā termiņā.
Par sociālās sfēras „smagumu” liecina budžeta paskaidrojumos ietvertie aprēķini, ka sociālajai aizsardzībai šī gada budžetā paredzēts novirzīt 34% jeb trešo daļu no visiem budžeta izdevumiem. Turklāt, kā liecina KNL veiktie aprēķini, tieši pensiju speciālā budžeta izdevumu īpatsvars kopējos budžeta izdevumos 2007.gadā bija 16,6%, bet šogad tas „uzkāpis” līdz 23,1%. Kad atbildīgajai ministrei norādīja uz augsto sociālo izdevumu īpatsvaru, viņa nesacīja, ka tas ir adekvāts, bet tā vietā norādīja uz to, cik maza ir vidējā pensija un cik mazs ir atbalsts bezdarbniekiem, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm.
Ekspertus šis arguments nepārliecināja. M.Kazāks pieļāva, ka varētu vērtēt, vai nevajag atšķirīgas pensiju piemaksas dažādiem pensiju līmeņiem – nesamazinot piemaksas visiem, daļai tās pat palielinot. Bet Ģ.Rungainis atzina, ka ministres atbildes ir „saprotamas retorikas līmenī, bet tas neizmaina faktu”, ka lielai pensionāru daļai pensijas jāsamazina. Arī finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”) piekrita, ka 34% izdevumu sociālajai sfērai „ir tiešām par daudz”.
Video: Mārtiņš Kazāks, Ģirts Rungainis, Ilona Jurševska un Andris Vilks par to, vai pensijas un citi sociālās aizsardzības izdevumi ir neaizskarami vai, tieši otrādi, noteikti samazināmi. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 09.02.2011.)