Profesija „nabags”: kas būs ar policistu materiālo stāvokli?
Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas vadība pēc Jēkabpilī notikušās laupīšanas ir nākusi klajā ar plāniem par sistēmā veicamām izmaiņām. Vai tās novērsīs policijā pastāvošās problēmas, vienprātības gan nav – 2.februāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” izskanēja kritika, piemēram, par aizliegumu policistiem strādāt 24 stundu darba režīmā, bet attiecībā uz jau veikto algu samazinājumu un sociālo garantiju esamību vai neesamību atšķirīga bija pat faktu konstatācija. Neviens gan neapšaubīja to, ka algas policistiem būtu jāceļ, bet konkrētību šajā jautājumā atbildīgās personas vēl tikai solīja.
Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna pārmeta, ka Latvijā cilvēki ar policista profesiju tiek atstāti par nabagiem un ir atņemtas pilnīgi visas sociālās garantijas, kam asi iebilda iekšlietu ministre Linda Mūrniece („Vienotība”), kura apgalvoja, ka policijā sociālās garantijas ir saglabātas pilnā apmērā, uzskaitot sarakstu. Spriežot par algu līmeni, ministre arī uzsvēra, ka policijas darbiniekiem ir piemaksas. Domstarpības bija arī par īstenotajiem samaksas samazinājumiem – bijušais Valsts policijas (VP) Smago noziegumu apkarošanas koordinācijas pārvaldes priekšnieks Sandris Plaudis pārmeta, ka procentuāli no kopējās saņemtās naudas policijas darbinieki ir pazaudējuši 60, 70 un 80%, VP priekšnieks Artis Velšs apgalvoja, ka maksimālais samazinājums bijis tikai 40%, bet A.Sūna sacīja, ka samazinājums bijis 50 līdz 55% liels.
Ar slikto materiālo nodrošinājumu A.Sūna saistīja arī problēmas darbinieku piesaistē. Viņš sacīja, ka neviens priekšnieks nevar dabūt sev darbiniekus, tāpēc uz maziem pārkāpumiem „piever acis”. A.Sūnam un A.Velšam bija atšķirīgs skatījums arī uz to, kas ir nozīmīgāk – ka pagājušajā gadā dienestā stājās 400 jaunas amatpersonas vai ka dienestu pameta vēl lielāks cilvēku skaits. Skaidrs, ka gatavību strādāt policijā varētu ietekmēt arī uzstādījums, ka 24 stundu darba režīms nav pieļaujams – tas varētu traucēt policistiem strādāt papilddarbos. Lai gan A.Sūna raidījumā uzsvēra, ka dienas laikā saņēmis gandrīz 100 iesniegumu ar pamatojumu, kāpēc šāda izmaiņa policistiem būs sāpīga, A.Velšs palika pozīcijā, ka prasība ir „pilnīgi adekvāta”. Arī plānotais saraksts ar papilddarbiem, kuros policisti nedrīkstēs strādāt, ierobežos iespējas papildus piepelnīties.
Materiālā stāvokļa uzlabojumus policistiem varētu radīt vienīgi L.Mūrnieces iecere nākamajā gadā paaugstināt algas – bet tas varētu attiekties tikai uz daļu darbinieku, jo vienlaikus plānots arī samazināt strādājošo skaitu. Pagaidām gan skaidrības par izmaiņām vēl nav – ministre raidījumā runāja tikai par algu „ievērojamu” palielināšanu un „pietiekami” lielu atalgojumu, bet to, par cik jāsamazina darbinieku skaits kādam algu palielinājumam, vēl tikai vērtēs darba grupa.
Video: Agris Sūna, Linda Mūrniece, Sandris Plaudis un Artis Velšs par īstenotajiem policijas darbinieku algu samazinājumiem un potenciālu palielinājumu, par darba vietu skaitu, darba režīmu un papilddarbu iespējām. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 02.02.2011.)