Ja šāds budžets tiek pieņemts, tad...?
Kuriem no alternatīvajiem priekšlikumiem un kāpēc nākamā gada valsts budžeta projektā jāgūst Saeimas vairākuma atbalstu, kādai jābūt Latvijas nostājai attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kāda budžeta un reformu politika nepieciešama vairāku gadu garumā – tie ir galvenie tematikas virzieni šīvakara debatēm „Kas notiek Latvijā?”.
Neskatoties uz daudziem deputātu un sabiedriskā sektora alternatīvajiem priekšlikumiem uz budžeta projekta izskatīšanu 2.lasījumā, pagaidām izskatās, ka nospiedoši lielāko daļu vairākuma „balsošanas mašīna” noraida, tuvinot valdības projekta galīgu akceptēšanu jau tuvāko dienu laikā. Lai gan ir arī izņēmumi. Jautājums ir, vai tas notiek iebilstot pēc būtības, vai arī galvenokārt tāpēc, lai principā nemainītu valdības uzstādījumus.
Simptomātiski gan ir atšķirīgie viedokļi Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā, par ko arī pagaidām nav skaidrības, vai tā ir daļai vēlētāju tīkama īslaicīga brīvdomība vai pazīmes redzējumam par atšķirīgu politiku.
Jebkurā no alternatīvo priekšlikumu mazas vai mazliet lielākas daļas pieņemšanas scenārijiem, ja šāds budžets tiek pieņemts, saglabājas gan domstarpības ar starptautiskajiem aizdevējiem, gan starp politiķiem, dažādu nozaru pārstāvjiem un ekspertiem tepat Latvijā. Līdz ar to otro jautājumu grupa ir par perspektīvām pēc budžeta pieņemšanas.
Starptautiskā aizdevuma programmai šobrīd ir politisks konteksts starptautiskā mērogā – nez vai Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds izvērsīs konfrontāciju ar Latviju, ja jārisina problēmas ar Īriju, Grieķiju un vēl citām valstīm. Jautājums - vai Latvijai šāda situācija ir labvēlīga vai bīstami iemidzinoša? Jebkurā gadījumā, pēc aizdevēju pārskata misijas janvārī ir jātop gan jaunai Latvijas nodomu vēstulei SVF, gan jauniem papildinājumiem memorandam ar EK. Līdzšinējās versijas pieļauj arī lielu iespējamību, ka jau janvārī būs runa par iespējamiem budžeta grozījumiem, kā premjers šorīt intervijā LNT pieļāva – jau gada pirmajā pusē. Savukārt nav nekādu skaidru versiju, par kādām turpmākām budžeta un, līdz ar to, nozaru politikas izmaiņām varētu būt runa – gan nākamajā, gan aiznākamajā gadā. Protams, saistībā ar prognozēm un redzējumiem par to, cik ātra, pilnvērtīga un pietiekama būs valsts ekonomiskā attīstība pie šobrīd plānotās budžeta politikas.
Saeimas deputātiem, definējot viedokļus balsojumā par 2011.gada budžetu, būtu loģiski kaut pamatprincipos definēt arī viedokļus par Latvijas pozīciju attiecībā pret līdzšinējiem un potenciāliem turpmākiem aizdevumu programmas nosacījumiem, gan savu politisko nostāju attiecībā par dažādu nozaru politiku. Šobrīd nedefinētie viedokļi ir par visu tematikas spektru – nodokļiem, valsts pārvaldi, sociālo, izglītības, veselības un citām nozarēm. Par to arī jautājumi šīvakara debatēs.
Piedalīties aicināti visu Saeimas frakciju pārstāvji un alternatīvu budžeta priekšlikumu izvirzītāji sabiedriskajā sektorā. Raidījuma sākums plkst.21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju jautājumiem knl@knl.lv