KNAB priekšnieka vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos Juta Strīķe apgalvoja, ka N.Vilnītis „nespēj vadīt biroju”, ka kopš viņa parādīšanās birojā ģeometriskā progresijā sāka noplūst informācija un viņa kabinets „ir pārvērties par pieņemamo telpu” cilvēkiem, pret kuriem KNAB strādā. Konkrētus faktus viņa gan neuzskaitīja, norādot, ka tās ir slepenas lietas, bet kā vienu piemēru minēja publiski jau izskanējušo gadījumu par Rīgas mēra Nila Ušakova vizīti. N.Vilnītis savukārt skaidroja, kādi viņam ir iebildumi pret to, ka „izmeklētājs atļaujas pēc darba, vēlā vakara stundā zvanīt amatpersonai”.
KNAB priekšnieka vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos Alvis Vilks savukārt izteica neizpratni, kāpēc darbiniekiem 20-30 minūtes katru dienu jātērē, lai rakstītu atskaiti par to, ko viņi tajā dienā ir darījuši, un J.Strīķe apgalvoja, ka „represīvā rīcība” tiek veikta pret tiem darbiniekiem, kuri atsakās veikt prettiesiskos norādījumus vai sniegt informāciju, kuru saskaņā ar likumu nedrīkst sniegt, atkal minot piemēru ar N.Ušakova gadījumu. Arī KNAB arodbiedrības priekšsēdētāja Ilze Dravniece apgalvoja, ka notiek vēršanās pret pieredzējušiem darbiniekiem un dienesta pārbaudes un paskaidrojumi ir katru dienu. N.Vilnītim savukārt bija iebildumi pret darbinieku kavēšanu un to, ka J.Strīķe piešķir brīvdienas, to ne ar vienu neskaņojot.
Biroja vadītājs aizrādīja, ka J.Strīķei pirms pusotra gada uzdeva izstrādāt instrukciju, kas saskaņā ar prasībām nav izstrādāta, bet J.Strīķe pārmetumus noraidīja, norādot, ka ir izstrādājusi vairākus variantus, bet priekšnieks instrukcijas neapstiprina. Tāpat atšķirīgas interpretācijas abiem bija par to, vai J.Strīķe pildīja pienākumu izveidot konkrētu nodaļu. Ilustrējot ar raidījumā dzirdētiem piemēriem, J.Strīķe apgalvoja, ka N.Vilnīša „uzvedības stils, darba stils” ir melošana, viņš savukārt teicienu „meliem īsas kājas” raidīja pretējā virzienā.