Konsolidācija – perspektīva, principi, aritmētika?

Otrdien paziņoti daudzkārt piesauktie iekšzemes kopprodukta dati par trešo ceturksni, dodot pamatu optimistiskām prognozēm saistībā ar nākamā gada valsts budžetu. Otrdien valdībā arī pieņemts budžeta sagatavošanas grafiks, kas paredz nepilna mēneša laikā valdībā un ministrijās pieņemt pārdesmit lēmumus, no kuriem lielākā daļa ir valdības lēmumi. Kāds, ar ko pamatots, ar kādiem variantiem un kādam alternatīvām būs vai būtu jābūt valdības kursam budžeta tapšanā – tas ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?” debašu temats. Budžeta sagatavošanas grafiks paredz šodien apstiprināt bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam, piektdien apstiprināt „makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru” trim gadiem, kā arī konsolidācijas apjomu nākamajam gadam, savukārt sestdien un otrdien diskutēt jau par „konsolidācijas pasākumiem” turpmākajos divos gados, lai par tiem valdībā lemtu nākamajā piektdienā.

IKP pieauguma rādītājs 2,7% vakar un šodien radījis gan daudz pamata optimistiem, gan piesardzīgiem komentāriem. Valdības vadītājs šorīt paguvis izteikties, ka tas varētu būt pamats mazākai konsolidācijai, nekā iepriekš domāts. Nav gan pateikts, attiecībā pret ko mazākai, jo līdz šim skanējuši dažādi skaitļi.
Jebkurā gadījumā, viens no pamatjautājumiem ir par to, ciktāl un ar kādiem argumentiem šobrīd modelējama Latvijas ekonomikas perspektīva, par ko savu redzējumu valdībai jau parīt liks priekšā Finanšu ministrija, un ciktāl tas atbilst citu ekonomikas lietpratēju jautājumiem. Otrs pamatjautājums ir par to, ciktāl un kā nākamā un aiznākamā gada valsts budžeta tapšanā tiek un tiks balansētas tautsaimniecības attīstības, sociālās un dažādu nozaru intereses, eiro ieviešanas nosacījumu izpildes mērķi un vēl citi būtiski faktori.

Nevar apiet vai izlikties neredzam Latvijas Bankas nostāju par nodokļu sloga nepalielināšanu. Šodien šai nostājai pievienojusies arī Darba devēju konfederācija.
Tikai pagājušajā nedēļā valdības deklarācijas tekstā „pazuda” līdzšinējais ilgstošais uzstādījums, ko pauda gan Finanšu ministrija, gan premjers, ka budžeta konsolidācija par trešdaļu tiks veikta uz nodokļu palielināšanas, bet par divām trešdaļām – uz izdevumu samazināšanas rēķina. Kāpēc šis uzstādījums vairs nav politiskajā uzstādījumā, vai tas ir finanšu plānos, un vai ir jauni principi šajā jomā – tas šobrīd ir atklāts jautājums.

No optimisma sērijas pirms jaunās valdības izveides izskanēja vēl viens paziņojums – nu jau bijušais finanšu ministrs paziņoja, ka 2012.gada budžeta konsolidācija varētu notikt vairs tikai uz ieņēmumu palielināšanās rēķina. Tomēr kuluāros šāda optimistiska aritmētika tiek apšaubīta, ņemot vērā gan ekonomikas izaugsmes tempus, gan valsts parāda atmaksāšanas grafiku, gan sociālā budžeta struktūru un tamlīdzīgi. Kuru scenāriju uztur Finanšu ministrija, Latvijas Banka un citi lietpratēji, šobrīd nav skaidrs. Ja tā, tad jautājumu spektrā ir arī jautājums par to, vai, šobrīd plānojot vairāku gadu perspektīvu, šobrīd varam un vajag definēt nodokļu izmaiņas budžeta konsolidēšanas nolūkos pēc gada, un kuru nozaru kādas reformas ar kādiem jēgas un finanšu aritmētikas parametriem tiek plānotas kā pabeigtas līdz šim, pabeidzamas nākamajā vai turpināmas aiznākamajā gadā? Visbeidzot, protams, jautājums ir arī par to, ciktāl un kā Latvijas valsts pozīcija un „sarkanās līnijas” tiek definētas sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kuru misija šonedēļ atkal ir Latvijā.
Tā kā pirmie lēmumi valdībā plānoti jau tuvākajās dienās, tad būtu adekvāti, ja pirmās publiskās versijas un varianti izskanētu un tos varētu apspriest kaut nedaudz ātrāk. Tai skaitā šovakar - „Kas notiek Latvijā?” studijā.

Raidījumā piedalīties aicināti Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas pārstāvji, kā arī privātā un akadēmiskā sektora ekonomisti.
Raidījuma sākums plkst.21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju jautājumiem knl@knl.lv