Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 25.09.2020.
 
Otrdien paziņoti daudzkārt piesauktie iekšzemes kopprodukta dati par trešo ceturksni, dodot pamatu optimistiskām prognozēm saistībā ar nākamā gada valsts budžetu. Otrdien valdībā arī pieņemts budžeta sagatavošanas grafiks, kas paredz nepilna mēneša laikā valdībā un ministrijās pieņemt pārdesmit lēmumus, no kuriem lielākā daļa ir valdības lēmumi. Kāds, ar ko pamatots, ar kādiem variantiem un kādam alternatīvām būs vai būtu jābūt valdības kursam budžeta tapšanā – tas ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?” debašu temats.
Laukakmens    12:25  |  10.11.2010.

šis protams ir būtiski, bet šī tēma vēl stiepsies, kā jau rakstīts, vismaz mēnesi. Vai šobrīd nebūtu bijis aktuālāk parunāt par to, kas notiek ar KNAB? 

Jānis Domburs    13:23  |  10.11.2010.

Laukakmen, aktualitāte un parunāšanas iespējas nav viens un tas pats. KNAB tēma ARĪ ir aktuāla, bet Normunds Vilnītis šobrīd atsakās piedalīties debatēs, pirms nav notikusi tikšanās ar premjeru. Neredzu jēgu debatēm bez Vilnīša piedalīšanās un arī pirms skaidrības, kādi ir scenāriji turpmākiem risinājumiem, kas varētu kļūt skaidrāks pēc sestdienas tikšanās - viena šāda diskusija jau bija radio, kur nezināmo bija pārāk daudz, lai spriestu pēc būtības. Tai pat laikā, japiebilst par budžetu - tas nav temats, par ko var parunāt vienu reizi un viss. Jo ilgāk stiept un vēlāk par to sākt par to runāt, jo mazāk par to vispār tiks runāts, līdz ar to, jo vairāk risku, ka budžeta stratēģija būs nepubliska, nepilnvērtīga, neizdiskutēta, necaurspīdīga, utt. Jānis Domburs 

karūsa    14:46  |  10.11.2010.

cik var biedēt, ir jāceļ gaismā, kas būs. Citādi tikai pūķim pieaug galvas. 

tuktuk    16:30  |  10.11.2010.

redzot Kaders mahinacijas ar nodokliem atklaj VID, KNAB u.c. dienesti liek domat, ka lielu dalu naudas meklejot var atrast pelekajos slanos. Protams KNAB novesana lidz klinkim un likumdosana kas to pielauj ari ir loti aktuals jautajums. 

Marta    16:33  |  10.11.2010.

Ļoti gribētos dzirdēt godīgu un ticamu atbildi uz jautājumu - kā dzīvosim tālāk? Lai uzņēmējs, kurš šobrīd vēl kaut ko ražo un nodrošina darba vietas, un maksā valstij nodokļus, beidzot zin, ko darīt nākošajā gadā. Palikt ražot Latvijā, vai meklēt iespēju izdzīvot ārpus tās( jo prognozētais nodokļu slogs to spiež darīt, tā nav iegriba!). Un vēl uzņēmējam gribas zināt, cik lielu aparātu un cik lielā mērā būs jāuztur, kad būs redzamas valsts strukturālās reformas sekas. Pagaidām ierēdņi no likvidētajām iestādēm pārceļo un atstātajām, mainot vai nu dzīvesvietu, vai saņemot kompensāciju par ceļa izdevumiem (atkal no ražotāja nodokļiem). Lūdzu atklātību, kungi! Jūs taču esat par to? 

Andis    16:44  |  10.11.2010.

Labdien! Ja reiz runa par nākamā gada budžetu, tad arī diskusijas par iemaksu izmaiņam 2.pensiju līmenī. Manā izpratnē tas pareizs, pat ļoti pareizs lēmums, jo ideja par 2. pensiju līmeni radās labajos gados, kad sociālais budžets pildījās ar uzviju, to ikdienas vajadzībām nevareja izlietot, tadēļ arī nosacīto "pārpalikumu" izlietoja valsts budžeta papildināšanai un radas doma daļu sociālā nodokļa iemaksu novirzīt nākotnes uzkrājumiem. (kas pats par sevi nav nekas slikts)Taču pensiju sistēma pēc būtības ir solidāra - šodienas strādājošie maksā šodienas pensionāriem. Un, ja valstij esot krīzes apstākļos nepietiek šodienas pensionāriem, bet nākotnes pensionāriem tiek krāts dubulti, tad tas vairs nav normāli. 2. pensiju līmeņa uzturēšanā, protams ir ieinteresētas arī bankas, jo vinas taču šos līdzekļus apgroza. 

Vecpuisis    16:54  |  10.11.2010.

Budžeta papildināšanai Kādreiz, padomju laikos bija t.s. Bezbērnu nodoklis. Nebūtu nemaz žēl, ja daudzie tēviņi, kuru bērnu mātes skaitās vientuļas, maksātu vismaz šo nodokli. Toreiz (padomijā), tiklīdz valstij pietrūka naudas, tika celtas alkohola cenas. Tagad tas nozīmētu pacelt akcīzes nodokli alkoholam. Protams arī spēļu namiem, kas saauguši tikpat ražīgi, kā baravikas šoruden. 

Dealer    17:34  |  10.11.2010.

vai ir kādi teorētiskie aprēķini par 2012 gada konsolidējamās naudas daudzumu? Būtu tak jābūt arī kaut kādiem aprēķiniem perspektīvā. Man bail, ka 2011 gada budžets vēl būs "labs" salīdzinot ar 2012 gadu. 

vilija    19:21  |  10.11.2010.

Cienījamie žurnālisti, finansisti un politiķi!!!!!!!!!!!!!!!!! Kādā sakarā jūs lietojat vārdu "konsolidācija" saistībā ar budžetu. Šis vārds nevienā vārdnīcā nenozīmē - samazināt, bet apvienot,nostiprināt. Šis vārds ļoti piestāv Dombrovskim, kad viņš mēģina izlocīties un tautai nepateikt skaidri: notiks budžeta samazināšana. Vēl pieļauju, ka finansisti savās tabulās lieto šo vārdu, bet kāpēc, runājot ar tautu arī žurnālisti nerunā skadru valodu - griezīs, samazinās budžetu. Un tieši žurnālistis vajadzētu veicināt politiķu saprotamu runāšanu, nevis tēlot gudros un dziedāt līdzi Dombrovskim: fiskālā konsolidācija. Paskatieties skaidrojošās vārdnīcās! 

Ivo  otrigons@inbox.lv  20:01  |  10.11.2010.

Pēdējā laikā pēc raidījuma "KnL" ir sabojāts garstāvoklis un vienmēr apņemos turpmāk neskatīties, jo nekad neko jēdzīgu tā sauc. politiķi nepasaka, tikai tukši muld un izvairās no atbildēm. Diemžēl Domburs arī nespēj šo sērgu novērst, drīzāk piemērojas pats tādai bezzobainai paļurināšanai. Nez kāpēc agrāk, pie Kalvīša un Šķēles "pratināšanas" bija daudz asāki un interesantāki jautājumi, godīgi sakot, arī atbildes, ja ne atklātākas tad ne tik tukšas. Žēl, ja Domburs tā "pietaupa" gaismas bruņiniekus no Dombrovska pulciņa, bet tā, diemžēl, izskatās. Piedodiet, ja kļūdos. 

Sandra  sandra@daisotra.lv  23:11  |  10.11.2010.

Skaisti runājam - palielināsim nodokļus patēriņam, darbaspēku ar papildus nodokļiem aplikt nedrīkst u.t.t. Tai pašā laikā klusi 12.oktobrī tika pieņemti grozījumi MK noteikumos, kas paredz, ka ar algas nodokli un sociālām iemaksām tiek apliktas kompensācijas par papildus izdevumiem (komandējuma dienas nauda)darba braucienos. Tas ļoti smagi skar visu pakalpojumu eksportu visās nozarēs, kurās darbaspēks strādā ārpus Latvijas - gan transports, gan būvniecība un citi. Tā kā mūsu valsts ir vienīgā, kurā ir pieņemtas tik radikālas izmaiņas darbaspēka izmaksu koriģēšanā, automātiski tiek zaudēta konkurētspēja gan pakalpojumu tirgū, gan darbaspēka tirgū. Transporta nozarē darbojošies uzņēmumiem ļoti ātri ir jāpieņem lēmums - vai izbeigt darbību pirms bankrota (izmaksas pārsniedz ieņēmumus), vai optimizēt savu darbību pārceļot darbaspēka izmaksas no šīs valsts uz citu (iespējams arī kopā ar uzņēmumu)vai pārejot uz pelēko zonu. Viens gan ir skaidrs, ka valsts zaudēs arī to nodokļu daļu, ko tā saņēma no nodarbināto algām transportā un IKP ievērojamu daļu transporta nozares, kas būs vai nu pārcelta uz citām valstīm vai atdota valstīm ar lielāku konkurētspēju darbaspēka tirgū un līdz ar to arī pakalpojuma tirgū. Likums ir pieņemts, nozares pārstāvji meklē risinājumus un pieņem lēmumus. Vilciens ir aizgājis un pieļautā kļūda vairs nav labojama, jo uzņēmumi, kas būs atraduši iespējas optimizēt izmaksas (B.Flika modelis), vairs neatgriezīsies pie tradicionālām darbaspēka algošanas metodēm. Citi vai nu pārorientēs savu darbību vai bankrotēs, atvēlot savu nišu ārvalstu uzņēmumiem. Šeit vēl varētu runāt par ļoti daudziem zaudējumiem gan darbaspēka sociālās aizsardzības joma, gan valsts zaudējumiem u.t.t., bet ir jau par vēlu. Šīm likuma izmaiņām nav neviena pozitīvā efekta un nav saprotams, kāds ir bijis mērķis tās ieviešot. Paliek tikai divi jautājumi - kurš ir idejas autors un kā to varēja pieļaut (valdība, sociālie partneri, konfederācijas, arodbiedrības u.c.) 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: