Koalīcija – partijām un prezidentam vai valstij un tautai?
Otrajā nedēļā pēc Saeimas vēlēšanām skaidrības par iespējamiem varas, koalīcijas un valdības modeļiem pēc formas un principiem pēc satura ir vēl mazāk nekā pirmajā, un gluži vai ik dienas izskan jaunas versijas. Tāpēc šīsnedēļas „Kas notiek Latvijā?” darbakārtībā ir šo politisko scenāriju analizēšana no politiķu un sabiedrības interešu viedokļiem.
Lai gan darbu pie iespējamās valdības deklarācijas Valda Dombrovska vadībā uzsākuši trīs politiskie spēki, tomēr gan pats premjers, gan dažādi politiķi uztur spēkā 2+2 iespējamo modeli ar „Vienotības” un ZZS koalīciju, un sadarbības līgumiem ar „Saskaņas centru” un „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. Un izskan arī dažādas citādas matemātiskas un idejiskas kombinācijas.
Saistībā ar „Visu Latvijai!” dalību koalīcijā skan bažas, ka Latvijai būs problēmas ārpolitiski, „Saskaņas centra” dalību varā apšauba dēļ sadarbības ar Kremli. Iekšpolitiski abos gadījumos ir neskaidrība par etnisko jautājumu sabalansēšanu.
Tikmēr par „Vienotības” un ZZS duetu izskan retorika, ka tas ir pretrunā ar vēlēšanu uzvarētāju antioligarhisma principiem. Ekonomiskās un budžeta politikas līdzību un atšķirību vērtēšana ik pa brīdim paliek otrajā plānā, lai gan tieši šos jautājumus visi atzīst par galveno aktualitāti.
Šādā pretrunu situācijā ideālo variantu, acīmredzot, nav, jautājums – kuri kompromisi ir iespējami un lietderīgi, un kurā variantā ir vairāk risku vai iespēju. Tostarp, būtiski nodalīt, ka runa ir par lietderību, riskiem un iespējām gan no politiķu, gan sabiedrības un valsts interešu viedokļa, kas, kā zināms, nereti nesakrīt.
Skatīties valstiskā mērogā pienākums nemainīgi ir Ministru prezidenta amata kandidāta izvirzītājam – Valsts prezidentam. Kritiķi jau runā par Valda Zatlera subjektīvām interesēm saistībā ar vizīti uz Maskavu un iespējamo otro prezidentūras termiņu. Tai pat laikā prezidentam ir iespējas virzīt politisko procesu, izmantojot gan augšminēto sabiedrības, gan arī tautas un nācijas jēdzienus. Kas politiski, konstitucionāli, vēsturiski un jebkā citādi nav sinonīmi.
Lai spriestu par politisko procesu, interesēm un „tautas balsi”, raidījumā piedalīties šoreiz nav aicināti politiķi, bet gan politikas pētnieki un atšķirīgus uzskatus pārstāvoši dažādās nozarēs strādājoši sabiedrībā pazīstami cilvēki.
Raidījuma sākums plkst.21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju jautājumiem – knl@knl.lv
Raidījuma dalībnieki:
Nils Muižnieks, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors
Ivars Ijabs, LU Politikas nodaļas docents
Viktors Makarovs, politikas centra 'EiroCivitas' direktors
Vilis Vītols, Vītolu fonda dibinātājs un padomes priekšsēdētājs
Didzis Šmits, Zivrūpnieku savienības prezidents
Jeļena Matjakubova, Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja
Andis Mizišs, kinorežisors