Par nodokļiem – oriģināli, bet par izdevumiem – nekonkrēti
Pašreiz mazāk populāro 10.Saeimas vēlēšanās kandidējošo politisko spēku deleģētie pārstāvji 15.septembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” atklāja redzējumu gan par nodokļu izmaiņām, gan reformām un iespējamiem ietaupījumiem valsts budžeta izdevumu pozīcijās. Reāli, protams, šīs abas puses ir cieši saistītas, un cieši saistītas arī ar budžeta konsolidācijas jautājumu. Diemžēl dalībniekiem, kas spēja definēt pat ļoti konkrētas nodokļu likmju izmaiņas, nebija skaidra piedāvājuma, kā samazināt izdevumus.
Šo partiju programmās – tāpat kā šobrīd Saeimā pārstāvēto – daudz minēta nodokļu progresivitāte. Taču piedāvājumos ir arī visai oriģināli priekšlikumi. Piemēram, Rihards Jablokovs („Tautas kontrole”) piedāvāja ienākumu nodokli samazināt līdz 0%, cerot uz konkurētspējas pieaugumu un uzņēmumiem, kas uz šejieni no citām Eiropas valstīm pārceltu savus birojus. Ivars Brīvers („Atbildība-sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība”) savukārt rosināja krasi diferencēt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes atkarībā no tā, vai nodokļu maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) maksā Latvijā vai nē, tādējādi motivējot to darīt. Imants Burvis („Daugava – Latvijai”) piedāvāja uzlikt pat 10% vai 15% NĪN likmi īpašumiem, kas nav apdzīvoti, savukārt progresīvo IIN piesaistīt ģimenes kopējiem ienākumiem, kā slieksni nosakot vismaz 2,5 minimālās algas uz katru ģimenes locekli. Uz pārējo fona oriģināla pozīcija bija arī Viesturam Tamužam („Ražots Latvijā”) – „pa lielam” nodokļus neaiztikt, jo nodokļu sistēma mums jau ir „tīri laba”.
Taču Gints Knoks („Pēdējā partija”) sacīja, ka nodokļu izmaiņām būtu jāskata to fiskālie ieguvumi un ietekme uz budžetu – tādā veidā faktiski atzīstot, ka partija kvalitatīvu modelēšanu un rēķināšanu nav veikusi. Bet aprēķinu un skaitļu trūkumu varēja pārmest arī citiem, jo īpaši attiecībā uz budžeta izdevumu mazināšanu. R.Jablokovs izcēlās citu vidū ar to, ka nosauca konkrētus 30 miljonus latu gadā, ko varētu iegūt uz valsts aparāta izdevumu samazināšanas rēķina, taču viņš arī uzsvēra, ka tā ir viņa subjektīvā pārliecība, turklāt skaidrs, ka ar šādu summu budžeta konsolidācijai ne tuvu nepietiks. Einars Grigors („Par prezidentālu republiku”) savukārt sniedza uzstādījumu, ka izglītības un veselības sistēmas ir jāsakārto „loģiskā kārtībā, lai nav lieku izdevumu”, bet neminēja, cik lielus ietaupījumus no tā var gūt. Arī I.Brīvers piekrita optimizācijas iespējām šajās jomās un valsts pārvaldē, bet atzina, ka „ar to mēs nevarēsim aizlāpīt budžetu”. I.Burvis, kurš vainu saredzēja lielajā „ierēdņu armijā”, atrunājās ar datu trūkumu, kad viņam lūdza nosaukt, cik ierēdņi būtu jāatlaiž un cik miljonus šādi varētu ietaupīt. Armands Agrums (Kristīgi demokrātiskā savienība) uzsvēra administratīvo izmaksu samazināšanu gan izglītības, gan veselības aizsardzības jomā, apgalvojot, ka izglītībā administratīvās izmaksas šobrīd veido „20% un vairāk”, bet arī viņš naudas apjomus nesauca. V.Tamužs, kurš optimizācijas iespējas saskatīja vienīgi valsts pārvaldē, atklāti pateica, ka konkrētus skaitļus nevar pateikt.
Tādējādi arī šīm partijām ir pamats pārmest to pašu, ko Saeimā jau pārstāvētajām, proti, skaidra un reāla budžeta piedāvājuma trūkumu. Bet bez šīs skaidrības nav iespējams gūt pārliecību, ka dažādi citās jomās dotie solījumi nav populistiski.
Video: Rihards Jablokovs, Einars Grigors, Ivars Brīvers, Imants Burvis, Gints Knoks, Armands Agrums un Viesturs Tamužs par nodokļu izmaiņām un budžeta izdevumu samazināšanu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 15.09.2010.)