Viesturs Tamužs („Ražots Latvijā”) atklāja, ko nozīmē izveidotais biznesa plāns „divi duči”, un pauda pārliecību, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir „normāli baņķieri”, kas vienkārši līdz šim nav ieraudzījuši normālu biznesa plānu. Rihards Jablokovs („Tautas kontrole”) uzsvēra, ka ir jāmaina valsts menedžments un jāsāk ar nodokļiem, un minēja piemērus stratēģiskiem virzieniem. Einars Grigors („Par prezidentālu republiku”) skaidroja, kāpēc nepieciešams ar likumu apstiprināts plāns 15 gadiem, un pauda gatavību vienoties ar SVF par izmaiņām parādu atmaksas grafikā. Ivars Brīvers („Atbildība-sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība”) stāstīja, pēc kādiem principiem ir jāpārceļ nodokļu nasta, lai palielinātu ieņēmumus, savukārt Imants Burvis („Daugava – Latvijai”) uzsvaru lika uz starptautisku projektu, kas varētu piesaistīt investīcijas, turklāt apgalvoja, ka pasaulē nāk krīzes otrais vilnis. Gints Knoks („Pēdējā partija”) aicināja skaidri pateikt, ka Latvijā nevar vispār slēgt skolas vai pāriet uz maksas medicīnu, bet Armands Agrums (Kristīgi demokrātiskā savienība) stāstīja, kā pāriet uz sociālo tirgus ekonomikas modeli, un uzsvēra cīņu ar ēnu ekonomiku caur ārzonām.