Stratēģiskās analīzes komisijas locekle Marija Golubeva norādīja, ka nopietnā Amerikas augstskolā ir koncentrēti tik lieli resursi, ko nevar atļauties visa Latvijas augstākās izglītības sistēma, un šeit resursi ir jākoncentrē vairāk. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra izteica viedokli, ka politiķi savos priekšvēlēšanu piedāvājumos, solot Latvijas augstskolas iedabūt topošā Eiropas universitāšu reitingā, „starp rindām” ir pateikuši, ka resursi tiks koncentrēti. Taču J.Vētra norādīja uz pretrunīgu priekšlikumu – finansējumu augstākajai izglītībai sadalīt konkursa kārtībā, izmantojot „nauda seko kvalitātei” modeli. Viņš pauda pārliecību, ka Latvijā veidot iekšēju konkurenci starp valsts naudas saņēmējiem augstākajā izglītībā ir bezjēdzīgi.
Studentu apvienības prezidents Edgars Bērziņš gan iebilda un „nauda seko kvalitātei” modeli aizstāvēja. Viņš gan atzina, ka tā īstenošanai nepieciešama „gruntīga, kārtīga kritēriju kopa”. Taču tādas vēl nav, un Biznesa augstskolas „Turība” valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis bažījās par šādu kritēriju subjektīvismu. Viņš izteica vēlmi, lai nauda sekotu nevis kvalitātei, bet gan studentam.
Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš ļoti aktīvi aizstāvēja resursu koncentrāciju, raksturodams paralēlās programmas kā „vienādi sliktas”. Viņš to pamatoja ar ļoti mazo studentu slodzi, ko M.Golubeva savukārt skaidroja ar nekvalitatīviem pasniedzējiem. Savukārt J.Vētra norādīja, ka partiju programmās nav īsti atspoguļota izšķiršanās par paralēlo programmu mazināšanu – kontekstā ar represīviem paņēmieniem, augstskolu autonomiju un institūciju skaitu.