Kā ieraudzīt, kur ir blefs un kur ir kaut kas reāls?
Politiķu priekšvēlēšanu piedāvājums ir bagāts ar solījumiem. Pārsvarā partijas nodokļu slogu sola pārstrukturēt vai samazināt, bet ne būtiski palielināt, vienlaikus daudz ir tādu solījumu, kuru izpilde prasītu papildus naudu. Eksperti un uzņēmēji 25.augusta publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” īpašu uzmanību pievērsa faktam, ka partijas neparāda, kā abas šīs sadaļas saiet kopā, bet bez budžeta piedāvājuma nav iespējams pārliecināties, ka solījumi ir reāli izpildāmi un nav tīra blefošana.
Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis uzsvēra, ka īstermiņa „tad jau redzēs”, „nogriežam to un šito, un pēc tam jau nākošie vāks” politika ir bīstama valstij. Viņš pauda viedokli, ka partijām vajadzētu piedāvāt ieņēmumu un izdevumu pozīcijas un parādīt, kā tās saiet kopā, bet partijas to nepiedāvā, kas liecina, ka tās to nespēj. R.Ķīlis arī norādīja, ka vēlēšanās Lielbritānijā un Zviedrijā bija labākas programmas, līdz ar to šādi piemēri ir. Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns arī atklāti pavēstīja, ka apmierināt visas vajadzības nebūs iespējams ne pie kādas nodokļu sistēmas. „Pie pašreizējās ekonomikas struktūras, es baidos, ka neko daudz valdība nevar atļauties un arī pārskatāmā nākotnē nevarēs,” eksperts norādīja. Arī „Ekonomistu apvienības 2010” biedrs Juris Cebulis uzsvēra, ka cēloņsakarība – ja būs mazāki nodokļi, tad būs arī mazāki izdevumi un mazāki sociālie pabalsti – visiem ir zināma, bet partiju programmās tiek runāts tikai par labajām lietām.
„MADARA Cosmetics” vadītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere kā labu risinājumu redzēja nodokļu necelšanu, tā vietā palielinot efektivitāti, bet viņa neredzēja, ka partiju programmās tam būtu adekvāti priekšlikumi. Arī Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš izvirzīja jautājumu par to, vai esošais budžeta izdevumu sadalījums ir tas efektīvākais.
Taču alternatīvus budžeta piedāvājumus partijas nav publiskojušas. Eksperti bija līdzīgās domās, ka līdz vēlēšanām tas ir jāizdara. M.Bitāns skaidroja, ka tā vēlētāji varēs pateikt, kā politiķi īstenos dzīvē „visus tos skaistos lozungus”, ko ir sarakstījuši programmās, un arī J.Lazdiņš pauda viedokli, ka ar budžeta projektiem varētu redzēt, „kur ir blefs un kur ir kaut kas reāls”. Jāsecina, ka bez budžeta piedāvājuma ir maz argumentu uzskatīt priekšvēlēšanu programmas par ko citu kā populismu un, ja partijas nesniegs skaidru redzējumu arī līdz vēlēšanām, no tā būtu pamats izdarīt secinājumus.
Video: Roberts Ķīlis, Lotte Tisenkopfa-Iltnere, Mārtiņš Bitāns, Juris Lazdiņš un Juris Cebulis par ieņēmumu un izdevumu atbilstību partiju piedāvājumos. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 25.08.2010.)