Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 08.12.2024.
 

Funkciju vērtēšanas otrais piegājiens: kas ir mērķis?

Valsts budžets`2010 video_f

01.07.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Šobrīd norit valsts pārvaldes funkciju izvērtēšana. Lai gan pēc pērn izskanējušās plašās kritikas funkciju vērtēšanas metodoloģija ir izmainīta, tomēr arī šobrīd par procesu un tā jēgu ir daudz neskaidru jautājumu un šaubu, kā apliecināja 30.jūnija publiskās debates „Kas notiek Latvijā?”. No izpildvaras pārstāvju puses neizskanēja uzstādījumi par vērtēšanas rezultātā iegūstamo ietaupījumu, toties izskanēja viedoklis par to, ka primārās izšķiršanās budžeta konsolidēšanā nebūs saistītas vis ar funkcijām, bet gan lielajām politikām.
Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe izteica viedokli, ka funkciju vērtēšanas rezultātā varētu iegūt 50 līdz 100 miljonu latu izdevumu samazinājumu. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, uzsvērdama, ka mēs varam atteikties no dubultās krastu apsardzes, no veselas rindas pakalpojumu arī jūtīgajās sfērās, kompensējot to ar daudz efektīvāku struktūrfondu apguvi, apgalvoja, ka ar to noteikti var aiztaisīt vairāku simtu miljonu latu budžeta deficītu. Taču premjers Valdis Dombrovskis („Jaunais laiks”) nedefinēja nekādu ietaupījumu mērķi – viņš vien sacīja, ka „precīzos ciparus mēs varēsim pielikt tajā brīdī, kad mēs redzēsim jau saliktu kopā 2011.gada budžeta rāmi”. Problēma ir tajā, ka bez šāda uzstādījuma principā var izrādīties, ka funkciju izvērtēšanas rezultātā būtiski ietaupījumi nemaz netiek piedāvāti. Premjers, atbildot uz jautājumu, vai var iznākt samazinājums par nulli, teica, ka „teorētiski viss kas var iznākt”, bet pauda pārliecību, ka tā nebūs.

Skeptiskāks par funkciju izvērtējuma devumu budžeta konsolidācijā gan bija Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Viņš skaidroja, ka konkrētu skaitli ministrija nepiedāvā, jo tad atgrieztos pie vecā stāsta par mehānisko griešanu. Taču M.Bičevskis arī atzina, ka konsolidācijā „pa lielam primārās izšķiršanās būs uz lielajām politikām”, kas ir četras zonas – sociālā aizsardzība, izglītība, veselība un viss pārējais.

Tikmēr citi vērtēšanas procesā iesaistītie norādīja uz kļūdām un nepareizām pieejām. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers kritizēja to, ka nav konkrēta mērķa – funkciju izvērtēšanu veic kā zināmu pašmērķi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Daniels Pavļuts savukārt norādīja, ka nav pārliecības, ka funkciju vērtēšana iespaidos budžeta samazinājumu kvalitāti, uzsvērdams, ka pirmajā vērtēšanas posmā praktiski neviena ministrija nepiedāvāja savus ietaupījumu priekšlikumus. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis savukārt pauda pārliecību, ka valsts pārvaldi vispār var samazināt tikai, samazinot normatīvus, bet D.Pavļuts lielo rezervju zonu saskatīja starpnozaru jautājumos.

Video: Rasma Pīpiķe, Valdis Dombrovskis, Pēteris Krīgers, Elīna Egle, Daniels Pavļuts, Mārtiņš Bičevskis un Andris Jaunsleinis par funkciju vērtēšanas mērķiem, procesu un sekām. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 30.06.2010.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: