Kāda korupcijas apkarošana rūp valdībai?
Sagaidot balsojumu par KNAB priekšnieka kandidātu, daļa argumentu abām politiķu nometnēm, arī spriežot pēc vakarvakara “Kas notiek Latvijā?”, ir diezgan mazpārliecinoši – gan pārmetumi par Jutas Strīķes darbu “Jaunā laika” labā partiju ziedojumu lietās, gan aizdomas par “Maskavas roku” sakarā ar Loskutova studijām Maskavā.
Tomēr, pat ja neapskata negatīvās versijas, simptomātiski ir tas, ka Loskutova atbalstītāji nespēj pietiekoši skaidri un konkrēti definēt un pamatot, kādos virzienos KNAB darbs būtu jāmaina vai jāpastiprina, un, galvenais, ar ko Loskutovs pārliecina, ka to realizēs. Ir gan teksti, ka jābūt vairāk profilaksei un izglītošanai, gan ka jāpalielina izziņas darbinieku skaits, tomēr trūkst piemēru, kā izglītot, un skaidrojuma, kur darbinieku skaitu samazināt, lai citur palielinātu. Vienlaikus, simptomātiski ir, ka pat jaunā biroja priekšnieka atbalstītaji kritizē KNAB par pārāk lielu budžetu un pārāk lielām algām. Tikmēr ne ar vārdu neatzīst baļķi savā acī - atbildību par to, ka daudz aprunātā “valsts nozagšana” ir notikusi un turpinās, un tieši tāpēc, lai darītu līdz šim neizdarīto, KNAB vispār bija jāveido, lai tas kļūtu kaut vai par skabargu kādā mīkstākā vietā...
Skaidrs, ka mazliet vairāk nekā gadu pēc darba uzsākšanas, ar visām peripetijām, kas šajā jomā notikušas, trūkumus varētu atrast jebkuram agrākam vai potenciālam biroja priekšniekam. Zīmīgi ir tas, ka politiķu vairākums, allaž slimojot ar populisma kaiti, šoreiz konsekventi riskē realizēt pretējo. Lai gan sabiedrības protesta apjomi un atbalsta niecīgums politiķu vairākumam, spriežot pēc reakcijām dažādos medijos, nepavisam neatbilst elektorāta politisko simpātiju proporcijām. Bet versijai par sabiedrības dezinformētību trūkst argumentu.
Nevar noliegt arī objektīvi strīdīgas lietas. Strīķes laikā KNAB nav izcēlies ar liela mēroga korupcijas gadījumu atmaskošanu pēc paša iniciatīvas. Digitalizācijas afēras izmeklēšanu KNAB saņēma pēc tās preparēšanas valdībā, partiju finanses, kur, nenoliedzami, sperts plats solis uz priekšu, bija biroja uzdevums jau pēc likuma. Nav, piemēram, atmaskots neviens liela mēroga valsts pasūtījums. Astoņu mēnešu darba posms tam nav pārlieku ilgs, tomēr pietiekams. Turpinājumu gaidot, jākonstatē, ka līdzatbildības daļa te ir arī pašiem politiķiem – tai pašā novēršanas jomā, likumu caurumu lāpīšanā, gan konkrētās nozarēs, gan iedzīvotāju mantiskā stāvokļa kontrolē kopumā. “Jaunā laika” valdīšanas posmā vairāki būtiskie jautājumi palikuši neatrisināti, un pašreizējie varneši mantojumā saņēmuši tās koncepcijas un stratēģijas, gan Strīķes, gan Loskutova līdzveidotās, kur plānoti dažādi likumu normu pastiprinājumi. Tas, līdzās priekšnieka izvēlei, arī ir tests politiķiem. Piemēram, par nulles deklarācijām, ko KNAB atkal aktualizēja.
Visbeidzot, atgriežoties pie sabiedrības uzticības un biroja darba iespējamām izmaiņām, tuvākā nākotne ir izaicinājums arī nule izveidotajai KNAB sabiedriski konsultatīvajai padomei, kura, lietojot politiķiem tik populāro vārdu, ir kļuvusi par leģitīmu KNAB darba, kaut nelielu, bet - ietekmētāju. Tajā piedalās vairāku sabiedrisku asociāciju pārstāvji tieši no tādām nozarēm, kuras nebeidz piesaukt saistībā ar korupciju. Šo cilvēku nostāja un (bez)darbība lielā mērā liecinās, kādai politiķu un KNAB vadības rīcībai tiek vai netiek dota zaļā gaisma.