Vai pēc vēlēšanām „neuzrausimies” trešoreiz?
Noslēdzot pirmā pusgada sezonu, „Kas notiek Latvijā?” debašu šīsnedēļas darba kārtībā ir jautājumi par to, kas notiks un kam jānotiek šovasar, plānojot nākamā gada valsts budžetu un reformas dažādās nozarēs, vērtējot valsts pārvaldes funkcijas un cenšoties atveseļot un „balināt” ekonomiku.
Kopš tika publiskota starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros saskaņotā 395-440 miljonus lielā summa, par kādu konsolidējams budžeta deficīts nākamajā gadā, kā arī pēc politiskajiem strīdiem par budžeta projekta sagatavošanas termiņu, kas ietvēra solījumus publiskot valdības versijas jau pirms vēlēšanām, pagaidām arvien ir daudz neatbildētu jautājumu, kā šīs versijas taps vai top.
Aizvadītā mēneša laikā bez lielas publiskas rezonanses notikušas valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanas sanāksmes, piedaloties visiem resoriem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Turpinājums sekošot, taču atklāti ir jautājumi gan par mērķiem, gan iespējām, gan kritērijiem un veidu šī procesa rezultātā sasniegt vienu vai citādu valsts līdzekļu ekonomiju. Citastarp, nu jau mazāk par ekonomiju runā saistībā ar agrāk visvairāk izceltajām, naudietilpīgajām veselības un izglītības nozarēm, tomēr kontekstā ar dažādiem atklātībā nonākušiem Pasaules Bankas padomiem arī par pārmaiņām šajās nozarēs īstas skaidrības nav.
30.jūnijs iepriekšējā valdības plānā bija termiņš, līdz kuram izstrādājamas nodokļu, kā arī pensiju un pabalstu politikas reformas. Gan nodokļu politikas pamatnostādnes, gan ziņas par aizdevuma saistībām liecina, ka nākamgad paredzama samazināto PVN likmju atcelšana un nekustamā īpašuma nodokļa palielinājums, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi plānots samazināt tikai pēc vairākiem gadiem, lai gan tas neatbilst ekonomikas ekspertu redzējumam. Savukārt par citiem jautājumiem, tostarp nodokļu atvieglojumu izmaiņām, tādas konkrētības vēl nav. Labklājības resora maijā publiskotā koncepcija attiecībā uz pensiju un pabalstu sistēmas ilgtspēju galvenokārt piedāvā pensiju piemaksu un „māmiņu algu” pārcelšanu uz pamatbudžetu. Taču nav skaidrības, cik tas ir reāli un ciktāl šādu plānu pamatbudžets spētu „pacelt”.
Aizvadītajā mēnesī publiskota vēl viena koncepcija attiecībā uz jautājumu, ko ilgstoši daudzinājuši gan politiķi, gan nevaldības organizāciju pārstāvji – ēnu ekonomikas apkarošanu. Par šī plāna pilnvērtīgumu gan arī domas dalās, tāpat kā par to, vai valdības plāni ir pietiekami, lai vairāku gadu perspektīvā, kādam būtu jābūt arī budžeta plānošanas periodam, panāktu tādus ekonomikas apgriezienus, kas nodrošinātu nodokļu ieņēmumu resursus valsts pilnvērtīgai pēckrīzes funkcionēšanai turpmāk.
Visas augšminētās lietas vieno viens jautājums – vai turpmākajos vasaras un priekšvēlēšanu mēnešos, darbojoties visām Reformu vadības, Funkciju audita, Trīspusējās sadarbības un citām padomēm un darba grupām, ir redzējums un plāns, kas novērsīs tik „plakanu” un sasteigtu budžeta griešanu un nodokļu mainīšanu, kāda notikusi jau divas reizes – 2008.gada nogalē un 2009.gada vasarā? Šis ir arī centrālais šīsnedēļas „Kas notiek Latvijā?” debašu jautājums.
Raidījumā piedalīsies: Ministru prezidents, labklājības ministrs, Finanšu ministrijas valsts sekretārs, Darba devēju konfederācijas, Brīvo arodbiedrību savienības, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Pašvaldību savienības, Pilsoniskās alianses pārstāvji.
Raidījuma sākums plkst.21.20 LTV 1.kanālā.