Abu deputāšu partijas biedrs, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze uzsvēra, ka tas nav frakcijas priekšlikums un viņš par to, ka šāds priekšlikums ir, uzzinājis „tajā brīdī, kad sākās šī te jezga publiskajā telpā”. G.Daudze uzsvēra, ka šis ir atkārtots problēmas risinājuma mēģinājums, un priekšlikumu pamatoja ar to, ka 2007.gadā kadastrālā vērtība bija visaugstākajā punktā, bet šobrīd īpašumi ir kļuvuši daudz nevērtīgāki, līdz ar to bankas prasa papildu nodrošinājumu, ko privatizētāji nespēj sniegt. „Pilsoniskās savienības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilma Čepāne norādīja uz citu iepriekšēju mēģinājumu virzīt šādu priekšlikumu.
Vaicāts par to, vai notikušais izskatās pēc labas prakses, G.Daudze sacīja, ka vienmēr ir „pastāvējis par to, ka uz galīgo lasījumu nevajag iesniegt radikālus priekšlikumus”. „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Sokolovskis, analizējot balsojumu atbildīgajā komisijā, secināja, ka var būt situācija, ka Saeima tos pieņem, un, tā kā par steidzamību nobalsoja vairāk nekā divas trešdaļas deputātu, Valsts prezidents nevarētu prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. I.Čepāne savukārt uzskaitīja daudzas institūcijas, kam pret priekšlikumu ir iebildumi, tai skaitā par neatbilstību Satversmei.
Nākamajā dienā savā uzrunā par grozījumiem aicināja nebalsot arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, pieminot valsts nozagšanas jēdzienu, un deputātes priekšlikumu atsauca.